Iepriekšējo publikāciju nobeidzām ar tēmu par finasējuma darījuma struktūru. Tāpēc šoreiz pievērsīsim uzmanību tam, vai nosakot kontrolētā aizdevuma darījuma struktūru, tajā skaitā iekļaujot citus darījumus, drīkst mainīt aizdevuma procentu likmi un aizdevuma apmēru saskaņā ar Latvijas transfertcenu noteikumiem un praksi.
Vismaz divi darījumi vienā darījumā: kādas ir iespējas Latvijā
Latvijas sabiedrība par cenas bāzi drīkst izmantot nekontrolēto darījumu datus, teiksim, Latvijas Bankas statistiku par kredītu procentu likmēm jeb MFI. Turklāt nodokļu maksātājs drīkst izmantot informāciju par salīdzināmiem faktoriem salīdzināmos apstākļos, kas ietekmē (palielina vai samazina) šādu kredīta likmi.
Tātad darījuma cenu ietekmējošajiem faktoriem nav obligāti jāizriet no nekontrolētiem darījumiem.
Praksē šādu bāzes likmi palielina par saistītā aizdevēja finansējuma piesaistes izmaksām. Teiksim, ja bāzes likme būtu 3%, finansējuma piesaistes izmaksas var pievienot procentu summai, tad galīgā procentu likme būtu augstāka par bāzes likmi, piemēram, 4%.
Otrs piemērs – nodokļu maksātājs aizdod naudu, bet atlīdzību par aizdevumu aprēķina, ņemot atlīdzību citā darījumā ar to pašu saistīto personu. Taču šis risinājums ir riskantāks.
Kad rastos transfertcenu risks?
Ja Latvijas sabiedrība nebūs pienācīgi dokumentējusi bāzes likmes un papildu izmaksu, kas tiek pieskaitītas procentu summai, sadalījumu un kalkulāciju. Tad Latvijas nodokļu administrācijas auditors varētu pamatot, ka likme 4% ir augstāka par tirgus bāzes likmi 3%, un izdarīt transfertcenu korekciju un noteikt UIN, soda naudu un nokavējuma naudu (kopējās izmaksas ir 42,5% no korekcijas apmēra).
Otrajā piemērā – ja Latvijas sabiedrība nebūs pienācīgi dokumentējusi un uzskaitījusi grāmatvedībā atsevišķi apvienotos darījumus un ar to saistīto atlīdzības kalkulāciju.
Centieni post factum situācijā `salikt kopā` rēķinus, darījuma dokumentus un pierādīt atlīdzības esību citā, nevis aizdevuma darījumā, var negūt panākumus. Uz šādu risku ir norādījis Senāts savā transfertcenu tiesu praksē.
Daži noskaidrotie riska indikatori sadarbībā ar nodokļu administrāciju
Veiksmīga komunikācija ar nodokļu administrāciju līdz šim ir nodrošinājusi, ka pat auditori atzīst, ka aizdevuma procentu likmes lielumu var palielināt par finansējuma piesaistes izmaksām, ja darījums un grāmatvedības uzskaite ir sakārtota laicīgi.
Otrkārt, nodokļu administrācija varētu pievērst pastiprinātu uzmanību tam, vai Latvijas sabiedrība finansē saistītās personas krājumus, tos uzskaitot pie sevis bilances aktīvā.
Iespējam arī situācija, ka pamatlīdzekļa nolietojumu ieskaita darījuma atlīdzībā kā finansējumu pozīciju, ja saistītā persona tieši vai netieši izmanto otrai saistītai personai piederošu pamatlīdzekli.
Nobeiguma vietā: aizdevums vai ieguldījums pamatkapitālā
Pārdomāta un laicīgi sagatavota transfertcenu dokumentācija un rūpīga grāmatvedības uzskaite, kurā atsevišķi uzskaitīti darījumi, var nodrošināt Latvijas sabiedrībai noteiktu komfortu, ja nodokļu administrācija veic pārbaudi.
Un tomēr, ko darīt, ja nodokļu administrācija centīsies pamatot, ka aizdevums saistītai personai faktiski bija ieguldījumus pamatkapitālā, nevis aizdevums – šādas domas rodas, lasot pēdējo grozījumu projektu likumam “Par nodokļiem un nodevām”. Par to tad nākamajā publikācijā.
