Lauksaimniecība ir viens no svarīgākajiem sektoriem Latvija ekonomikā, kurai, līdz ar Eiropas Savienības uzņemto kursu uz ilgtspēju, vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti ir kļuvuši vitāli svarīgi. To ieviešana lauksaimniecībā sniedz labumu sabiedrībai, samazina negatīvo ietekmi uz vidi un uzlabo korporatīvās pārvaldības jomu.
ESG sarunu ciklā rīkotajā vebinārā «Par ilgtspējas risku pārvaldību: cik svarīgi tas ir lauksaimniecības jomā» stāstīja , zvērinātu biroja Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta .
Uz lauksaimniecības uzņēmumiem attiecas Eiropas Savienības (ES) direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu1 (Corporate sustainability reporting directive — CSRD), kas stājas spēkā 2023. gada 5. janvārī. Pirmie ziņojumi būs jāsniedz 2025. gadā par 2024. finanšu gadu atkarībā no uzņēmuma lieluma.
Eiropas Komisijā 2023. gada 31. jūlijā tika apstiprināti detalizēti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (European sustainability reporting standards — ESRS). Direktīvas ieviešana nacionālajā likumdošanā būtu jānotiek līdz 2024. gada 6. jūlijam.
Kādi ir direktīvas mērķi?
ES direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrībai un pārraugošajām iestādēm ir pieejama informācija par uzņēmumu ietekmi uz ilgtspēju. Otrs mērķis ir šādas informācijas standartizācija, padarot to ieinteresētajām pusēm pēc iespējas objektīvu, saprotamu un caurskatāmu.
Direktīvas mērķis ir arī panākt to, ka ES ietvaros par ilgtspēju runā terminoloģijā, kas ir visiem saprotama. Lai tajā brīdī, kad uzņēmums sniedz informāciju par savu ietekmi uz ilgtspēju, sabiedrībai ir lielākas iespējas to saprast pareizi, uzsvēra E. Berlaus.
Direktīvas mērķis ir netieši sekmēt to, ka uzņēmumi domā par ilgtspēju, t.i., cerot, ka viņi negribēs ziņot, ka neko nedara ilgtspējas jomā. Direktīva netieši vēlas uzņēmumus mudināt uzlabot savus ilgtspējas rādītājus, kā arī varētu kalpot kā rīks trešajām pusēm — vides aktīvistiem vai citām nevalstiskām organizācijām — ietekmēt uzņēmumu lēmumus attiecībā uz ilgtspēju (finansējuma pieejamība utt.)
Uz kādiem uzņēmumiem tā attiecas?
ES direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu detalizēti nosaka arī laiku, kad uz uzņēmumiem attieksies ziņošanas prasības. Uzņēmumi, kuru akcijas kotētas biržā ES teritorijā; finanšu nozares uzņēmumi, kas atbilst liela uzņēmuma definīcijai (aktīvu kopsumma 20 miljoni eiro; apgrozījums 40 miljoni eiro), ja darbinieku skaits ir vairāk nekā 500: 2025. gadā ziņo par 2024. gadu.
Uzņēmumi, kuru akcijas kotētas biržā; finanšu nozares uzņēmumi, kas atbilst lielu grupu mātes uzņēmuma definīcijai (konsolidētā aktīvu kopsumma 20 miljoni eiro; apgrozījums 40 miljoni eiro), ja darbinieku skaits ir vairāk nekā 500: 2025. gadā ziņo par 2024.gadu.
Pārējie lielie uzņēmumi un lielo grupu mātes uzņēmumi (akcijas ārpus biržas; aktīvu kopsumma 20 miljoni eiro; apgrozījums 40 miljoni eiro; darbinieku skaits ir vairāk nekā 250 — vismaz divas šādas pazīmes): 2026. gadā ziņo par 2025. gadu.
Mazi un vidēji uzņēmumi (aktīvu kopsumma 4 miljoni eiro; apgrozījums 8 miljoni eiro; darbinieku skaits ir vairāk nekā 50 — vismaz divas šādas pazīmes): 2027. gadā ziņo par 2026. gadu.
Uzņēmumi ar reģistrāciju ārpus ES, bet nozīmīgu darbību ES (apgrozījums virs 150 miljonu eiro; ar vienu uzņēmumu ES, kas atbilst liela/vidēja uzņēmuma definīcijai vai vienu filiāli ar apgrozījumu virs 40 miljoniem eiro): 2029. gadā ziņo par 2028. gadu.
«Ja mazi uzņēmumi sadarbojas ar lielajiem uzņēmumiem, uz tiem attieksies ilgtspējas ziņošanas pienākums un ir jābūt spējīgiem sniegt informāciju, lai tā ir saprotama direktīvas mērķiem un apstrādājama,» akcentēja zvērināta .
Vajadzētu sākt gatavoties jau tagad
Ziņošanai būs nepieciešams liels datu apjoms noteiktā formātā, jo ziņojumi būs jāsniedz digitalizēti un pēc noteiktiem standartiem. Tas nozīmē: lai arī šķiet, ka laika vēl ir gana, lai varētu izpildīt prasības par ziņošanu, uzņēmumiem vajadzētu sākt gatavoties jau tagad vai tuvākajā laikā. «Vajadzētu saprast, kādā formātā būs jāsniedz informācija un tieši kāda. Ir jāiemācās informāciju saprast un izmērīt. Datu apkopšana un materialitātes izvērtējumi (un stratēģijas izveide) ir laikietilpīgs process,» skaidroja E. Berlaus. Turklāt sagaidāms, ka standarti tiks papildināti un grozīti.
Kvalitatīvu datu iegūšana var prasīt izmaiņas uzņēmuma pārvaldībā; izmaiņas darbā ar piegādes ķēdi. Lai nonāktu pie kvalitatīviem datiem, visdrīzāk, ir nepieciešama pārkārtošanās uzņēmumā, ir jāievieš jaunas procedūras vai jāapgūst jaunas zināšanas. Patlaban strauji attīstās dažādi automatizētu rīki, kas varētu palīdzēt apkopot informāciju.
«Ja man būtu neliels lauksaimniecības uzņēmums, sāktu uzturēt kontaktu ar lielajiem sadarbības partneriem, lai pēc iespējas ātrāk saprastu, kāda informācija viņiem būs nepieciešama un kādā visdrošākā veidā to piegādāt,» teica zvērināta .
Uzņēmuma valde un padome būs atbildīga par informācijas pareizību.
Top vēl viena direktīva
ES direktīva par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju2 attieksies uz lielāko daļu lauksaimniecības uzņēmumu. Tā attieksies uz uzņēmumiem neatkarīgi no nozares, kuros ir vairāk nekā 500 darbinieku un apgrozījums ir virs 150 miljoniem eiro pasaulē (ES uzņēmumi).
Direktīva attieksies uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbinieku un apgrozījums virs 40 miljoniem eiro pasaulē (ES uzņēmumi), ja vismaz 50% no apgrozījuma šādam uzņēmumam veido ienākumi no vidi būtiski ietekmējošām nozarēm:
- tekstila, ādas, apavu ražošana un vairumtirdzniecība;
- lauksaimniecība, zivsaimniecība, mežsaimniecība;
- pārtikas, lauksaimniecības izejvielu ražošana un vairumtirdzniecība;
- dzīvu dzīvnieku, koksnes vairumtirdzniecība;
- derīgo izrakteņu ieguve un vairumtirdzniecība.
Direktīva attieksies uz ārpus ES reģistrētiem uzņēmumiem (ja augstāk minētie apgrozījuma kritēriji izpildīti ES teritorijā) — uz tādiem pašiem noteikumiem kā ES uzņēmumiem.
Pienākumi, kas ietverti ilgtspējas direktīvā
ES direktīva par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju attiecas uz cilvēktiesībām un vidi un nodrošina atbilstību starptautiskām konvencijām šajā jomā. Direktīva nosaka pienākumu uzņēmumiem integrēt pienācīgu rūpību savās politikās (attiecībā uz uzņēmumu un vērtību ķēdi). Proti, ir pienākums komercsabiedrībai sekot līdzi, izvērtēt, fiksēt iespēju un nodrošināt to, ka tās darbībā un uzņēmuma vērtību ķēdē (uz augšu — piegādātājiem, uz leju — pircējiem) tiek maksimāli ievērotas starptautiskās konvencijas attiecībā uz cilvēktiesībām un vidi, piemēram, starptautisko konvenciju attiecībā uz cilvēktirdzniecības aizliegumu vai piespiedu darba vai bērnu darba aizliegumu.
«Klasisks piemērs ir vides piesārņojums, kas vistiešāk attiecas uz lauksaimniecības nozares uzņēmumiem,» skaidroja E. Berlaus.
ES direktīva par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju nosaka arī pienākumu identificēt faktisku vai iespējamu nelabvēlīgu ietekmi, pienākumu novērst vai mazināt iespējamu nelabvēlīgu ietekmi, tajā skaitā pēc iespējas to novērst vērtību ķēdē.
ES direktīva arī nosaka pienākumu uzturēt sūdzību procedūru, lai ļautu jebkurām trešajām personām (darbiniekam, ciema iedzīvotājam u.c.) sūdzēties par jebkādiem iespējamiem pārkāpumiem, kā arī publiski informēt, ko uzņēmums dara, lai nodrošinātu pienācīgu rūpību.
Kā noteikt atbildību vērtību ķēdē
Ja ES ir panākta vienošanās, ka uzņēmumiem ir jāievieš pienācīga rūpība attiecībā uz ilgtspēju un ir jānosaka stingrāka atbildība par pārkāpumiem šajā jomā, tad attiecībā uz vērtību ķēdi diskusija ir ļoti skaļa. Uzņēmumiem ir dažādi viedokļi par to, kā gan tie var nodrošināt, ka piegādātājs vai pircējs ievēro noteikumus, un cik tālu tas ietekmē noteiktus uzņēmumus.
«2023. gada decembrī Eiropas Parlamentā vēl notika diskusija par ES direktīvu par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Taču pienācīga rūpība attiecībā uz ilgtspēju vērtību ķēdē tiks ieviesta,» brīdināja E. Berlaus.
Pašreizējā direktīvas projektā noteikts, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, ir jānodrošina saprātīgs atbalsts saviem vērtības ķēdes uzņēmumiem un saprātīgs atbalsts negatīvās ietekmes mazināšanai.
Ja nav iespējams ietekmi saprātīgi novērst vai mazināt (piemēram, piegādātājs piegādā izejvielas, barību dzīvniekiem), dalībvalstīm jānodrošina iespēja apturēt līgumattiecības līdz noteiktu uzlabojumu veikšanai vai būtiskas nelabvēlīgas ietekmes gadījumā — izbeigt līgumattiecības.
«Tās ir reālas sekas — pazaudēt savu sadarbības partneri tādēļ, ka uzņēmums nevar nodrošināt noteiktas prasības attiecībā uz ilgtspēju,» uzsvēra .
Ja pašreiz direktīva attiecas uz cilvēktiesībām un vidi, kas lauksaimniecības sektoram ir plašs pienākums, tad noteikti ir jāsagaida, ka tuvākajos gados pienākumi tiks paplašināti arī uz citām sfērām.
Ja nepildīs ilgtspējas prasības
Kas notiks, ja uzņēmumi, uz kuriem attiecas ES direktīva par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, nenodrošinās noteiktās prasības un nepanāks to, ka tie paši un citi uzņēmumi vērtību ķēdē nepārkāpj cilvēktiesības un nenodrošina atbilstību vides konvencijām?
Tās būs finansiālas sankcijas, kas ir jānosaka nacionālajā likumdošanā. Finansiālās sankcijas būs atkarīgas no uzņēmuma apgrozījuma (tā apmērus noteiks dalībvalstis).
Ja netiks pildītas ES direktīvas prasības, trešajām personām (vides aktīvisti, iedzīvotāji no kaimiņu pagastiem u.c.) būs iespēja vērsties ar sūdzībām uzraugošajā iestādē (ja ir pamatotas bažas).
Uzraugošajām iestādēm būs pilnvaras veikt pārbaudes un izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. ES direktīva nosaka ciešu sadarbību starp ES uzraugošajām iestādēm.
Uzņēmumam paredzēta civiltiesiska atbildība, ja pienākumi nav ievēroti un tā rezultātā iestājusies nelabvēlīga ietekme, kas radījusi kaitējumu (un atbilstoša valdes un padomes atbildība).
Pēc ES direktīvas pieņemšanas un pilnīgas ieviešanas nacionālajā likumdošanā palielināsies valdes un padomes atbildības riski.
Pieņems 2024. gada pirmajā pusē
ES direktīva par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju bija plānots pieņemt līdz 2023. gada beigām, taču, visticamāk, tas notiks 2024. gada pirmajā pusē. Direktīvu plānots ieviest divu gadu laikā (līdz 2026. gadam). Divu gadu laikā uzņēmumiem būs jāpanak, ka informācija par prasību izpildi būs jāiekļauj ilgtspējas ziņojumā.
Kāda būs valdes un padomes atbildība
llgtspēja nozīmē arī to, ka uzņēmuma dzīvēs iesaistās arvien vairāk trešās puses, tajā skaitā tām tiks piešķirtas tiesības celt prasības pret uzņēmumiem, kuri neizpilda normatīvos aktus attiecībā uz ilgtspēju. Līdz ar to arvien palielināsies valdes un padomes nasta saistībā ar ilgtspējas regulējumu.
«Ir pēdējais laiks domāt par attiecīgu risku pārvaldību,» mudināja zvērināta . «Ņemot šo vērā, vienīgais iespējamais veids, kā uzņēmumam šajos apstākļos izdzīvot, ir nekavējoties strādāt pie tā, lai uzņēmums iekšēji, visos līmeņos saprot ilgtspēju, saprot, ko nozīmē pienācīga rūpība attiecībā uz ilgtspēju, saprot un sāk vākt datus, piemēram, par saviem piegādātājiem. Citādi valdes un padomes atbildības riski paliks nepārvaldāmi un var negatīvi ietekmēt uzņēmumu.»
Lielākais risks saskaņā ar ES direktīvām ir iespējamās prasības no dalībniekiem. Tas nozīmē, ka valdei un padomei ir jāspēj jebkurā brīdī pierādīt dalībniekiem, akcionāriem, ka valde un padome ir darījusi visu, lai attiecīgos pienākumus, ko uzliek ilgtspējas likumdošana, izpildītu. Valde un padome to varēs pierādīt tikai tad, ja šos pienākumus tā būs izpratusi un uzņēmumā būs uzbūvēta tāda sistēma (atbilstoši tā lielumam, darbības veidam), lai pēc iespējas mazinātu riskus.
Stratēģijas izveide
Pienācīga rūpība attiecībā uz ilgtspēju nozīmē uzņēmuma un plašāku interešu sabalansēšanu (saprātīgums, proporciоnaIitāte, caurskātāmība).
Svarīga ir pienācīga rūpība attiecība uz sabiedrības «status quo» noteikšanu (objektīvas informācijas sniegšana dalībniekiem, investoriem, darbiniekiem, trešajām personām), kā arī attiecībā uz stratēģijas izveidi. Veidojot stratēģiju, svarīgi ir atbildēt uz jautājumu, vai stratēģija ļaus sasniegt mērķi, vai tā ir sabalansēta ar visām interesēm?
Protams, uzņēmumam ir jāsniedz objektīva informācija par ilgtspējas stratēģijas ieviešanu, kā arī jāsniedz objektīva un pilnīga informācija dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām par stratēģijas iespējamiem trūkumiem.
Valdei ir jāattiecas ar pienācīgu rūpību pret stratēģijas ieviešanu. Tam ir jāvelta pienācīgi cilvēkresursi, finanšu resursi, zinātība. Turklāt ir jānodrošina pienācīga rūpība attiecībā uz stratēģijas regulāru atjaunošanu un uzlabošanu.
Informācijai ir jābūt patiesai
Ir jāizveido tāda korporatīvās pārvaldes struktūra un iekšējās procedūras, kas nodrošina pienācīgu kontroli un informācijas caurskatāmību. Protams, ir svarīga valdes kapacitāte nodrošināt pietiekamu kontroli.
Valdei un padomei ir jānodrošina pienācīga rūpība attiecībā uz ziņojumiem (zinātnē balstīti mērījumi, datu precizitāte, ziņojumu caurskatāmība un vispusīgums, tai skaitā par trūkumiem un nesasniegtiem mērķiem), risku vadību un izmaiņām.
ieteikums: «Jebkurā gadījumā nemēģiniet sniegt nepatiesu informāciju. Labāk lai tā ir neglaimojoša, tomēr patiesa. Ja neko nedariet ilgtspējas jomā, tad tā arī sakiet! Ja pagaidām nekontrolējat savu vērtību ķēdi un nezināt, cik piesārņota ir, piemēram, izejvielas, daudz drošāk no līgumattiecību, no iespējamo prasību no trešajām personām viedokļa, ir teikt patiesību un tad izstrādāt plānu, ja vēlaties ko mainīt. Vissliktākā situācija un lielākie riski ir tad, ja uzņēmums sāk stāstīt, ka ir brīnumzāles, bet patiesībā tā nav.»
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES.
2 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937.
