Valdība ir atbalstījusi nodokļu likumos paredzētās izmaiņas no 2025. gada, likumprojektus oktobra nogalē turpināja izskatīt Saeimā. Visnopietnākās izmaiņas skar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» — tiek ieviestas divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes atkarībā no saņemtajiem ienākumiem, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma vietā tiek piedāvāts fiksēts neapliekamais minimums, ko piemēros visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma.
Nodokļu konsultants Ainis Dābols uzskata, ka ar šo nodokļu reformu nepalielināsies Latvijas konkurētspēja Baltijā darbaspēku nodokļu ziņā. Tiesa, IIN aprēķināšana būs vienkāršāka, ar lielāku nodokli — 36% — tiks aplikti turīgākie.
Nodokļu eksperts savā blogā rakstīja, ka daudzi varētu fizisko personu ieguldījumus, kuriem nākamgad piemēros 25,5% likmi, pārstrukturēt uz SIA ieguldījumiem. SIA joprojām saglabāsies 20% uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likme un izmaksātās dividendes ar IIN vairs neapliksies, izņemot 3% papildlikmi, ja gada ienākumi pārsniedz 200 000 eiro.
– Latvijā pēc būtības nemaksā UIN. Ir 0% UIN likme, izņemot, ja tiek sadalīta uzņēmuma peļņa.
Vai šādi veidos shēmas, lai nebūtu jāmaksā nodoklis? Tā ir dziļa teorija. Ja izņem dividendes, tad UIN ir tuvu pie 25%, jo ir jārēķina vēl klāt noteikti koeficienti. Diezin vai kāda fiziskā persona pārstrukturēs savus ieguldījumus uz SIA, jo no tā nav lielas jēgas.
Ir arī viedoklis, ka daudzi varētu pasteidzināt potenciālos darījumus un veikt tos jau šogad. Tādējādi būs iespējams realizēt kapitāla pieaugumu ar 20% IIN likmi, nevis 25,5% vai 33%, vai pat 36% likmi.
– Ja darījuma veikšana ir atkarīga tikai no darījuma pušu brīvās gribas, tad, protams, nodokļa likmes celšana ietekmēs darījuma ātrumu.
Ar pilno rakstu varat iepazīties žurnāla “Bilance” novembra numurā.
