Saeimā 2024. gada 19, septembrī tika pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likumā), kas stājās spēkā 22. oktobrī. Rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas, kuras šie grozījumi ievieš.

Raksta autori:

Edvīns Draba, Sorainen ZAB zvērināta advokāta palīgs

Krišjānis Kaļāns, Sorainen ZAB jurista palīgs

Izņēmumi attiecībā uz grupas sabiedrībām sniegtiem pakalpojumiem

Grozījumi precizē, ka par NILLTPFN likuma subjektiem netiks uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad tie veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros. Savukārt grozījumi Grāmatvedības likumā, kas pieņemti 26. septembrī, paredz, ka šādiem uzņēmumiem turpmāk arī nebūs pienākuma saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šīs izmaiņas samazinās atbilstības slogu uzņēmumu grupām, kuras organizē savu grāmatvedību tādējādi, ka viena grupas sabiedrība sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām grupas sabiedrībām, neiesaistot ārējus profesionālus grāmatvedības uzņēmumus.

Papildus tam, ir paplašināta norma, saskaņā ar kuru par NILLTPFN likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus (kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu izsniegšanu) grupas ietvaros. Līdz šim pastāvēja vairāki ierobežojumi norādītā izņēmuma piemērošanai, piemēram, grupa varēja sastāvēt tikai no Latvijā reģistrētām sabiedrībām, grupas sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem un valdes locekļiem bija jābūt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rezidentiem u.c. Tagad šie ierobežojumi ir noņemti. Tas nozīmē, ka, piemēram, ārvalstī reģistrēta mātes sabiedrība, kura savām meitas sabiedrībām Latvijā periodiski izsniedz aizdevumus, vairs neriskēs tikt uzskatīta par likuma subjektu.

Tāpat par likuma subjektu turpmāk netiks uzskatīts uzņēmums, kas veic nekustamā īpašuma darījuma starpniecības darbības attiecībā uz citam tās pašas uzņēmumu grupas komersantam piederoša nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, to atsavinot, iznomājot vai izīrējot.

Iepriekš norādītie grozījumi ir ilgi gaidīti un ir viennozīmīgi vērtējami pozitīvi. Jāpiebilst, ka šā gada janvārī Augstākā tiesa (Senāts) vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/8491 (AML 4 Direktīva) piemēro ārštata grāmatvežiem, kad grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām. Kā redzams, Latvijas likumā šis jautājums jau ir atrisināts, negaidot Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu.

Ar pilno rakstu varat iepazīties žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” novembra numurā.