Budžeta nodokļu izmaiņas

Īsumā – ar šiem budžeta pakas likumu grozījumiem izdarīts viss iespējamais, lai vairāk nebūtu izdevīgi strādāt ne MUN, ne saimnieciskās darbības veicēja (SDV, pašnodarbināto) (no 2023.g.) statusā, bet patentmaksas sistēma ir faktiski likvidēta, jo iespējama vien pensionāriem un invalīdiem. Latvijas dienvidos dzīvojošiem, visticamāk, būs izdevīgāk veikt biznesu Lietuvā, tur nodibinot mazo uzņēmumu (ar apgrozījumu līdz ~300 tūkstoši EUR un līdz 10 darbiniekiem), kas maksā 5% UIN un saņemt Latvijā šī uzņēmuma dividendes, kas Latvijā tad vairs ar nodokļiem nav apliekamas. Tikai, protams, tad arī tur jāveido reālu biznesu, ekonomisko būtību – tikai uzņēmuma un pastkastītes reģistrācija tur vien nepalīdzēs, tie laiki jau sen pagājuši.

Biznesa veicējiem Latvijā vairumā gadījumu, visticamāk, vairs nebūs lielas izvēles – SIA plus lielie darbaspēka nodokļi, kā vairumam no mums līdz šim vispārējā sistēmā. Pavisam mazajam biznesam (ar līdz 25 000 EUR apgrozījumu) 25% (un 40% virs šī sliekšņa) MUN bez izdevumu atskaitīšanas varētu būt pieņemama alternatīva, it sevišķi, ja realizēsies Igaunijas sistēma, ka nodokļus iekasēs automātiski no apgrozījuma bankas kontā. Labas ziņas vien ir profesionāliem sportistiem – ielobēta 20% IIN likme, kā arī likumā parādījusies attālinātā darba neapliekama izdevumu norma – 30 EUR mēnesī.

Autoratlīdzību saņēmējiem simpātiska joprojām liekas pašnodarbināto sistēma (progresīvais IIN, bet 25% vai 50% izdevumu norma, kas šo likmi samazina attiecīgi uz 1/2 vai 1/4), taču no 2023.gada pašnodarbinātajiem visiem ienākumiem plānota lielā 32,15% VSAOI likme (pagaidām – 10% un 32,15% uz pirmajiem 500 EUR mēnesī). Pēc tam vairs pašnodarbināto statuss nebūs vajadzīgs, jo nereģistrētajiem autoriem jau no 1.jūlija 2021.gada būs līdzīgi – pilnās VSAOI un progresīvais IIN. Tad varbūt jādibina SIA (25% dividendēm bez VSAOI), tik kādam tur ir jāstrādā un jārada šo peļņu – par šo darbu šim kādam jāmaksā tirgum atbilstošu algu, no kuras arī jāmaksā pilnos darbaspēka nodokļus.

 

IIN – autoratlīdzības

No 2021. gada 1. jūlija

Vispārējā kārtība autoratlīdzību aplikšanai ar nodokli turpmāk būs atkarīga no tā, vai ienākumu izmaksā

a) kolektīvā pārvaldījuma organizācija vai

b) cits izmaksātājs.

Ja ienākumu izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija

Organizācija ieturēs IIN 20% apmērā, ņemot vērā 25% vai 50% izdevumu normas (kuras detalizētāk precizē MK noteikumos; lai piemērotu izdevumu normas, nav nepieciešami attaisnojuma dokumenti). Autoratlīdzību saņēmējs iesniedz IIN deklarāciju par attiecīgo gadu un piemēro progresīvās IIN likmes gada laikā gūtajam ienākumam (20/23/31%). No šīm personām saņemtās autoratlīdzības nav jāietver saimnieciskās darbības veicēju (SDV, pašnodarbināto) ieņēmumos. Proti, saņemot autoratlīdzību no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, spēkā joprojām paliek līdz šim esošā kārtība autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem – IIN piemēro, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nē.

Ja ienākumu izmaksā cita persona

Ja ienākumu izmaksās jebkura persona, šādu ienākumu uzskata par SDV ienākumu, ja vien tas nav uzskatāms par algotā darba ienākumu. Autoratlīdzības saņēmēji, kas būs reģistrēti kā SDV, aprēķina un maksā IIN rezumējošā kārtībā, t.i. iesniedzot gada ienākuma deklarāciju un piemērojot progresīvās IIN likmes 20/23/31%. Šādi SDV var piemērot izdevumu normas 25% vai 50% apmērā vai atskaitīt izdevumos lielākas summas, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. SDV, kas ir autoratlīdzību saņēmēji, ir jāņem vērā izmaiņas VSA likumā, kas attiecas uz pašnodarbinātajiem (skatīt sadaļā pie VSAOI izmaiņām). Gadījumā, ja autoratlīdzības saņēmējs tomēr nav reģistrēts kā SDV, izmaksātājam ir pienākums ieturēt nodokļus kā no uzņēmuma līguma, tas ir, piemērojot IIN 20% autoratlīdzībām un VSAOI.

Autortiesību mantinieki

Ja autortiesību mantinieks saņems autoratlīdzību, tas būs apliekams ienākums, bet citādi mantojuma rezultātā gūtais ienākums joprojām paliks neapliekams IIN vajadzībām.

Nerezidenti

Izmaksājot autoratlīdzību nerezidentam, neatkarīgi no tā, kāda persona ir ienākuma izmaksātājs – kolektīvā pārvaldījuma organizācija vai cita persona – ir jāpiemēro izdevumu normu 25% vai 50% apmērā.

2021. gada 1. jūlijs – 2021. gada 31. decembris

Autoratlīdzības saņēmējam pārejas periodā ir tiesības nereģistrēties kā SDV. Tādā gadījumā IIN ieturēs izmaksātājs: ienākumam līdz 25 000 EUR jāietur 25% IIN, bet virs tā – 40% IIN. No šīs samaksātās nodokļa summas 80% ieskaitīs kā VSAOI un 20% kā IIN. Šādā veidā gūto ienākumu neņem vērā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinā un progresīvo IIN likmju aprēķinā. Ja autoratlīdzības saņēmējs izmanto šo īpašo kārtību pārejas periodā un nereģistrējas kā SDV, viņš nevarēs piemērot šādam ienākumam neapliekamo minimumu, atvieglojumus un atskaitīt attaisnotos izdevumus.

Ienākuma izmaksātājam ir jāiesniedz paziņojumu VID līdz ienākuma izmaksai sekojošā nākamā mēneša 15. datumam. Turklāt, autoram jāsniedz VID autoratlīdzības saņēmēja deklarāciju līdz 2022.g. 28. februārim, ja:

• no vairākiem izmaksātājiem saņemtās atlīdzības kopā pārsniedz 25 000 EUR vai
• šajā periodā gūts ienākums ārvalstīs vai no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis.

Ja nodokļu maksātājs neaizpildīs autoratlīdzības saņēmēja deklarāciju, VID pats līdz 2022. gada 5. martam aizpildīs šo deklarāciju šī nodokļu maksātāja vietā un aprēķinās papildus maksājamo nodokli. Ja izveidojas papildus maksājams nodoklis (piemēram, ir jāpiemēro 40% IIN ienākumam virs EUR 25 000), to būs jāiemaksā budžetā līdz 2022. gada 23. jūnijam.

 

Pārējās IIN izmaiņas

2. līmeņa pensijas kapitāla mantošana – apliekams ienākums

Valsts fondētās pensijas kapitāls, ko valsts fondēto pensiju sistēmas dalībnieka nāves gadījumā manto, būs apliekams ar IIN. IIN būs jāietur izmaksātājām (ja summu pārskaita uz bankas kontu). IIN jāiemaksā budžetā līdz nākamā mēneša 5. datumam.

Algas nodokļa iemaksa vienotajā kontā

Algas nodoklis būs iemaksājams vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam. Darba devējs no darba samaksas ieturēto algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja darba devējs darbiniekam aprēķina un izmaksā darba samaksu šādos gadījumos: 1) izbeigtas darba tiesiskās attiecības; 2) izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam; 3) darba samaksa par kalendāra mēnesi aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā; 4) izmaksāta slimības nauda; 5) ja saskaņā ar tiesas spriedumu, tiesas lēmumu par izlīguma apstiprināšanu vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pieņemtu pārvaldes lēmumu personai ir izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai izmaksāti laikus neizmaksātie darba ienākumi.

Avansi IIN

Ja SDV ienākums nesasniedz VSAOI griestus (EUR 62 800 gadā), avansu iemaksas termiņi paliek kā iepriekš – 15. marts, 15. jūlijs, 15. septembris, 15. novembris; ja pārsniedz VSAOI griestus – šo pašu mēnešu 23. datums.

Automātiskā nodokļu pārmaksas atmaksāšana (sākot ar 2022. gadu)

Sākot ar 2022. gadu VID pats iekļaus gada ienākuma deklarācijās attaisnotos izdevumus, par kuriem būs saņēmis informāciju, un automātiski pārskaitīs nodokļu maksātājiem nodokļu pārmaksu. VID atsevišķi nepaziņos par pārmaksas atmaksāšanu, bet uzreiz automātiski pārskaitīs uz bankas kontu. Pašvaldības iesūtīs VID sarakstu ar licencētajām interešu izglītības programmām. Būs iespējams, ka pakalpojuma sniedzējs (interešu izglītība, medicīna) iesūta VID datus par pakalpojumu saņēmējiem (ar personas piekrišanu un ja ir noslēgta vienošanās starp pakalpojumu sniedzēju un VID). Apdrošināšanas sabiedrībām būs pienākums sniegt VID pēc rakstiska pieprasījuma datus par konkrēto apdrošināšanas gadījumu – pakalpojums, saņēmēja dati, čeka dati, pilnā cena un atmaksātā summa. Ja persona nevēlas izmantot automātisko pārmaksas atmaksu – atteikums būs jāiesniedz līdz 30. septembrim. Ja pēc pārmaksas atmaksas VID saņem informāciju, kas apliecina, ka nodokļu maksātājam nebija tiesības uz pārmaksu, VID nosūta paziņojumu, bet papildu IIN jāsamaksā 30 dienu laikā.

Rezumējošā kārtībā piemaksājamā nodokļa aprēķināšana (sākot ar 2018. gadu)

VID patstāvīgi aprēķinās arī rezumējošā kārtībā piemaksājamo IIN (piemēram, ja piemaksa izveidojas piemērotas progresīvās IIN likmes, neapliekamā minimuma aprēķina un citu iemeslu dēļ). Ja nodokļu maksātājs termiņos nav apstiprinājis/precizējis/papildinājis VID sagatavoto deklarāciju, uzskatāms, ka tas piekrīt budžetā maksājamai summai. Šādā kārtībā VID aizpildīs arī 2018. un 2019. gada deklarācijas, balstoties uz valsts sistēmās pieejamo informāciju. Ar VID paziņojumu būs jāuzskata, ka šī deklarācija ir iesniegta. Attiecībā uz VID sagatavotām gada ienākuma deklarācijām, sākot ar 2020. taksācijas gadu:

1. ja VID aprēķinās papildu maksājamo IIN un persona neveiks nekādas darbības (labojumi, precizējumi deklarācijā), jāuzskata, ka persona apliecina, ka IIN summa atbilst maksātāja gadā gūtajiem ienākumiem un iemaksājama budžetā;
2. ja persona nebūs iesniegusi IIN deklarāciju un uz VID aprēķinu pamata neveidosies papildu maksājams IIN, šis fakts būs maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem IIN ir ieturēts pilnā apmērā; nodokļu maksātājam joprojām būs tiesības labot deklarācijas 3 gadu laikā.

Mikrouzņēmumi

Līdz 2020. gada 31. decembrim nopelnītā MUN peļņa (dividendes, nosacītās dividendes, un dividendēm pielīdzināms ienākums, likvidācijas kvota) nav atbrīvojuma no IIN. No 2021. gada 1. janvāra nopelnītajai peļņai piemērojams atbrīvojums no IIN, ja samaksāts MUN (atbilstoši jaunajām MUN likmēm).

Attaisnotie izdevumi

Jau iesniedzot deklarāciju par 2020. taksācijas gadu, nodokļu maksātāji var piemērot attaisnotos izdevumus arī par brāli/māsu – personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (izglītība, medicīna, veselības apdrošināšana).

Samazinātā patentmaksa

Patentmaksas režīms ir izslēgts no likuma, izņemot samazinātās patentmaksas režīmu noteiktām šaurām nodokļu maksātāju grupām, piepildoties visiem šiem kritērijiem:

1) piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

2) maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 euro;

3) maksātājs nav algas nodokļa maksātājs;

4) maksātājs savā saimnieciskajā darbībā nenodarbina citas personas.

Samazinātā patentmaksa būs 17 EUR gadā vai 9 EUR par pusgadu. Šo režīmu varēs izmantot tikai personas, kas darbojas noteiktās nozarēs. Būtiski ir tas, ka samazinātās patentmaksas maksātājs nevar sniegt pakalpojumus komersantam, kas darbojas tajā pašā jomā, tā saimnieciskās darbības ietvaros. Tie, kas veic patentmaksas maksājumu (vecajā režīmā) par 2021. gadu vai tā daļu, varēs turpināt darboties šajā režīmā arī attiecīgajā 2021. gada periodā.

Profesionālie sportisti

Nodokļu likme profesionālajiem sportistiem ir 20% (rezumējošā kārtībā).

Nodokļa likme

Augstākā IIN likme ir samazināta no 31,4% uz 31%.

Izdevumi saistībā ar attālināto darbu

2021.gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam (76. pants) sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 EUR. Lai piemērotu šo normu, jāizpilda šādus nosacījumus:

1. vienošanās par attālināto darbu – darba līgumā vai ar DD rīkojumu un norādīts, kādus izdevumus DD kompensē;
2. jābūt iesniegtai algas nodokļa grāmatiņai pie šī darba devēja;
3. neapliekamo summu rēķina proporcionāli birojā/mājās nostrādātām dienām un proporcionāli slodzei.

Neapliekamie ienākumi

Laimesti momentloterijā “Sporto loterija” vai interaktīvajā izlozē “Sporto visi” būs neapliekami ar IIN. Arī valsts pabalsts par trīnīšu piedzimšanu būs neapliekams ar IIN. IIN nepiemēro arī dzēstajām saistībām, ja šīs saistības bija apliktas ar UIN vai atbrīvotas no UIN saskaņā ar UIN likumu (spēkā no 2020. gada 1. janvāra).

 

VSAOI

Minimālais VSAOI objekts (spēkā no 2021.gada 1.jūlija)

Ar grozījumiem Valsts sociālās apdrošināšanas likumā ieviests minimālais VSAOI objekts – trīs minimālās algas ceturksnī. Ja persona strādā un gūst ienākumus vairākās darbavietās (piemēram, kā darba ņēmējs un kā SDV) – visus VSAOI objektus summē. Ja ienākums nesasniedz minimālo VSAOI objektu – starpība jāpiemaksā vai nu pašnodarbinātajam pašam (ja negūst ienākumus citur) vai darba devējam.

Tikai noteiktas personu grupas var nepiemērot minimālo VSAOI objektu: notiesātie, pensionāri, personas ar invaliditāti, skolēni un studenti līdz 24 gadu vecumam, personas, kurām pašām vai to laulātajam ir bērns līdz 3 gadu vecumam, sociālo pakalpojumu sniedzēju darbinieki, pavadoņa/asistenta pakalpojumi bērnam, ja pašnodarbinātajam pārtraukta saimnieciskā darbība. Minimālo VSAOI objektu nepiemēro par tām dienām, kad persona ir atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, bērna kopšanas atvaļinājumā, periodā, kad aprūpē un uzraudzībā ir nodots bērns pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā, pārejošas darba nespējas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājuma laikā. Minimālo objektu nepiemēro laukstrādnieku nodokļa maksātājiem, iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka.

Minimālās VSAOI aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 3 mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām, nodos informāciju VID, kas savukārt paziņos to darba devējam un pašnodarbinātajam. Pienākums samaksāt papildu VSAOI (ja tāds rodas) ir 3 mēnešu laikā pēc VID paziņojuma saņemšanas. VSAA veic pārrēķinu par gadu 3 mēnešu laikā pēc gada beigām un paziņo VID, ja ir izveidojusies pārmaksa.

Pašnodarbinātais, kurš ieguvis radošās personas statusu atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12. pantam un kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, minimālo obligāto iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda Radošo personu atbalsta pasākumu programmā. Valsts kultūrkapitāla fonds minimālās obligātās iemaksas par pašnodarbināto veic valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.

Pārejas periods pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem, MUN maksātājiem

Tāpat kā šobrīd, arī pārejas periodā (2021.g. 1. jūlijs – 2021. g. 31. decembris) pašnodarbinātie maksās VSAOI līdzīgā kārtībā, bet ar paaugstinātu VSAOI likmi pensiju apdrošināšanai (10%).

Ņemot vērā, ka likumprojekta grozījumu pārejas noteikumi nav pietiekoši skaidri un ir pretrunīgi, balstāmies uz Finanšu ministrijas vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāra Šņucina publiski pieejamo skaidrojumu. Pārejas noteikumos saskatījām sekojošas problēmsituācijas un mūsu izpratni par interpretāciju.

1. Ja pašnodarbinātā ienākums sasniegs vai pārsniegs minimālo VSAOI objektu ceturksnī (t.i. trīs minimālās algas EUR 500*3 = 1500) – jāmaksā VSAOI pēc 32,4% likmes no brīvi izvēlētā VSAOI objekta (kas nevar būt mazāks par minimālo algu), un 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai no pārsnieguma (faktiskie ienākumi – minimālā alga).
2. Ja pašnodarbinātā ienākums nesasniegs minimālo VSAOI objektu ceturksnī un persona būs iesniegusi par to apliecinājumu VID – jāmaksā 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma.
3. Ja pašnodarbinātā ienākums nesasniegs minimālo VSAOI objektu ceturksnī un persona nebūs iesniegusi par to apliecinājumu VID – jāmaksā 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma un papildus VID aprēķinās papildu maksājamo VSAOI (10%) līdz minimālajam VSAOI objektam. Tas nozīmē, ka faktiski jāsamaksā 10% no minimālās algas.

Par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim obligātās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai neveido personas fondēto pensijas kapitālu.

Regulējums periodā 2022. gada 1. janvāris – 2022. gada 31. decembris

Visiem spēkā stājas regulējums par minimālo VSAOI objektu. Pašnodarbinātie maksā VSAOI (šobrīd likme ir 32,15%) vismaz no minimālās algas (500 EUR). Saskaņā ar pašreiz pieņemto likuma redakciju, nav jāmaksā iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja ienākumi pārsniedz 500 EUR mēnesī. Bet sagaidāms, ka MK varētu papildināt un mainīt šo kārtību, jo likumā iekļauts pilnvarojums MK līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt VSAOI aplikšanas kārtību pašnodarbinātajiem no 2022. gada 1. janvāra.

Regulējums periodā no 2023. gada 1. janvāra

Pašnodarbinātie maksā VSAOI (šobrīd likme ir 32,15%) no visa faktiskā ienākuma, un vismaz no minimālās algas.

Autoratlīdzībām pārejas periods

Ja autoratlīdzība tiek izmaksāta pēc 2021. gada 1. janvāra saskaņā ar līgumu, kas noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim, piemēro VSA likuma normas, kas ir spēkā 2020.g. 31. decembrī (t.i. piemēro pašreiz spēkā esošo kārtību).

Pārmaksāto VSAOI atmaksāšana

Likumā precizēts, ka pārmaksātās VSAOI atmaksā pēc tā kalendārā gada beigām, kurā tās sasniedz vai pārsniedz EUR 22,41 (iepriekšējais formulējums – 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta).

VSAOI un to objekta precizēšana

Pēc VID pieprasījuma saskaņā ar pārbaudē konstatēto pašnodarbinātais var vienu reizi precizēt VSAOI un to objektu 10 dienu laikā pēc VID pieprasījuma.

VSAOI nodošana citai dalībvalstij

VSA likums paredz, ka “pēc citas ES dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma VSAA nodod citai dalībvalstij faktiski veiktās obligātās iemaksas par periodu, kas norādīts lēmumā par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu (A1 sertifikātā)”. Ar grozījumiem papildināts, ka citai dalībvalstij nodos arī solidaritātes nodokļa daļu (sākot ar 2018. gadā iemaksāto solidaritātes nodokli).

VSAA – automatizēts bērna piedzimšanas pabalsts

Lai varētu automatizēt procesu, noteikts, ka sistēmā sagatavotie administratīvie akti derīgi bez paraksta.

Brīvprātīgā pievienošanās pensiju apdrošināšanai

Ja persona ir saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu un nav sasniedzis pensijas vecumu un nesaņem pensiju, tā var brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai, maksājot VSAOI no pabalsta summas (līdz 2023. g. 31. decembrim).

Mikrouzņēmumi

Attiecībā uz MUN maksātājiem paliek vecā VSAOI kārtība līdz 2021. gada 1. jūlijam.

 

MUN

Izmaiņas definīcijās

Ar grozījumiem MUN likumā mainīti likumā lietotie termini, līdz ar to mainās personu loks, kuras var piemērot MUN režīmu. Jaunās definīcijas ir šādas:

1) apgrozījums – mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi;

2) mikrouzņēmuma īpašnieks – individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs;

3) mikrouzņēmums – individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, ja minētās personas nav reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji;

4) mikrouzņēmumu nodoklis – nodoklis, kas ietver: a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par mikrouzņēmuma īpašnieku,  b) mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu;

5) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – mikrouzņēmuma īpašnieks, kas ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.”

Mainot iepriekšējo kārtību, MUN varēs maksāt tikai MUN īpašnieks pats par sevi. Par darbiniekiem būs jāmaksā algas nodokļi vispārējā kārtībā. MUN īpašnieks nevar vienlaikus maksāt IIN vēl citā režīmā (kā SDV, samazinātā patentmaksa), izņemot 10% no NĪ nomas (nereģistrējot saimniecisko darbību). Ja MUN maksātājs kļūst par PVN maksātāju, tas zaudē MUN statusu ar nākamo taksācijas periodu.

MUN likme mainās

Apgrozījumam līdz 25 000 EUR piemērota 25% likme, un apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 EUR – 40% likme. Ja MUN maksātājs reģistrējas ne ar pirmo ceturksni, tad, 25 000 EUR slieksni attiecīgi jākoriģē. Tādā gadījumā, ja mikrouzņēmums iegūst MUN statusu ar:

• 2. ceturksni, MUN likme apgrozījumam līdz 18 750 EUR ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 18 750 EUR, — 40%;
• 3. ceturksni, MUN likme apgrozījumam līdz 12 500 EUR ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 12 500 EUR, — 40%;
• 4. ceturksni, MUN likme apgrozījumam līdz 6250 EUR ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 6250 EUR, — 40 %.

Mainīsies MUN sadale pa budžetiem

80% no MUN jāieskaita kā VSAOI, un 20% – kā IIN.

Deklarācijas iesniegšana

Turpmāk MUN deklarāciju varēs neiesniegt, ja ceturksnī nevienā mēnesī nebija apgrozījuma.

MUN un VSAOI

VID nodos informāciju par MUN samaksātiem nodokļiem VSAA. VSAA aprēķinās VSAOI objektu par katru mēnesi, ņemot vērā samaksāto MUN un to, ka 80% no tā jāuzskata kā VSAOI (lai redzētu, vai sasniegts minimālais VSAOI objekts). Turpmāk ir piemērojamas normas, kas ir VSA likumā attiecībā uz pašnodarbinātajiem un MUN maksātājiem.

MUN darbinieki

Ja uzņem jaunus darbiniekus laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 1. jūlijam, par tiem maksā algas nodokļus. Par līdz šim esošiem darbiniekiem šajā periodā vēl maksā MUN, kā iepriekš (jāņem vērā, ka nav piemērojams 720 EUR algas ierobežojums un ir palielinājušās MUN likmes). Visiem darbiniekiem piemēro algas nodokļus no 2021. gada 1. jūlija. 2021. gadā par 1. un 2. ceturksni informāciju par darbiniekiem jāiesniedz VID.

Pārejas noteikumi

Esošie MUN un tie, kurus reģistrēs ar 2021. gada 1. janvāri, 2021. gadā maksās MUN atbilstoši 2020. gada 31. decembrī spēkā esošajai likuma redakcijai, bet vienlaikus jāpiemēro arī turpmāk uzskaitītos jaunos noteikumus.

2021. gadā visiem MUN darbiniekiem vairs nav 720 EUR algas ierobežojums un MUN 40 000 EUR apgrozījuma ierobežojums arī ir atcelts. 2021. gadā, ja SIA, kas ir MUN maksātājs, palielinās dalībnieku skaits, tā zaudē MUN maksātāja statusu.

Periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 1. jūlijam

• Piemēro jaunās MUN likmes (25% apgrozījumam līdz 25 000 EUR un 40% apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 EUR);
• SIA samaksātajam MUN piemēro jaunu sadalījumu pa budžetiem 0,1% – riska nodevai, 80% – VSAOI, 18,8% – IIN, 1,1% – UIN.
• SDV samaksātajam MUN piemēro jauno sadalījumu pa budžetiem 80% no MUN ieskaitīts kā VSAOI un 20% – kā IIN.
• Saimnieciskās darbības veicēji, kuri iepriekš maksāja IIN, MUN sadalīsies: 0,1% – riska nodevai, 80% – VSAOI, 19,8% – IIN.
• Par jauniem darbiniekiem būs jāmaksā algas nodokļi. Par jau esošajiem darbiniekiem (pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim) jāmaksā MUN.

No 2021. gada 1. jūlija

Papildus iepriekš (par periodu 1.1.21.-1.7.21.) minētajam:

• visu darbinieku ienākumus apliek ar algas nodokļiem (gan esošie darbinieki, gan arī, ja pieņem jaunus).
• MUN īpašnieks (SIA dalībnieks, SDV) turpina maksāt jaunās MUN likmes.

Visas SIA, kas ir MUN maksātājas, kļūst par UIN maksātājām 2022. gada 1. janvārī.

 

Solidaritātes nodoklis

Līdz 2020. gada 31. decembrim likums paredz, ka solidaritātes nodokli (25,5%) sadala sekojoši:

1) 1% — veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai;

2) 14% — valsts pensiju speciālajā budžetā;

3) 10,50% — IIN kontā Valsts kasē.

Pašlaik veselības aprūpei un pensijām paredzētā solidaritātes nodokļa daļa ir personalizēta.

No 2021. gada 1. janvāra solidaritātes nodokļa likme būs 25% un sadalīsies:

1) 1% — veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai (nepersonalizēti);

2) 14% — valsts pensiju speciālajā budžetā (nepersonalizēti);

3) 10% — attiecināts uz IIN ieņēmumiem (personalizēti).

 

LV ofšoru saraksta vietā – ES Melnais saraksts

Šā gada 3. decembrī izsludinātais noteikumu projekts paredz ar 2021.gada 1.janvāri atjaunot zemu nodokļu un beznodokļu valstu sarakstu, lai saskaņotu Latvijas sarakstu ar Eiropas Savienības attiecīgo sarakstu. Līdz ar to atjaunotajā Latvijas sarakstā būs:

• Angiljas teritorija;
• ASV Guamas teritorija;
• ASV Samoa teritorija;
• ASV Virdžīnu salu teritorija;
• Barbadosa;
• Fidži Republika;
• Palau Republika;
• Panamas Republika;
• Samoa Neatkarīgā Valsts;
• Seišelu Salu Republika;
• Trinidādas un Tobāgo Republika;
• Vanuatu

Tādējādi, piemēram, Panama pēkšņi Latvijā kļūs par ofšoru, un būs rūpīgāk jāseko līdz ES saraksta izmaiņām – no saraksta parasti izņem tos ofšorus, kas ar OECD noslēdz līgumus par informācijas apmaiņu starp attiecīgajām nodokļu administrācijām.  Ko nozīmē iekļaušana Melnajā sarakstā? Virkni pret-izvairīšanās normu, piemēram:

1. CFC (kontrolēto ārvalstu uzņēmumu peļņas aplikšana Latvijā, neatkarīgi no tā vai tā izmaksāta);
2. ieturējuma nodoklis pasīvā ienākuma izmaksām (%, dividendes, autoratlīdzība)
3. nepiemēro izņēmumu no UIN kapitāla pieaugumam no akciju/daļu atsavināšanas
4. Melnā saraksta ofšori ir saistītās personas transfertcenu piemērošanas vajadzībām (tātad, darījumos ar šādiem uzņēmumiem var būt nepieciešama īpaša dokumentācija, kas pierāda cenas atbilstību tirgus cenai)
5. augstāks VID audita risks tiem, kas veic darījumus ar šādiem uzņēmumiem
6. attiecas jaunā DAC6 ES direktīva, kas paredz dažādu pakalpojumu sniedzēju (t.sk. nodokļu konsultantu (izņemot advokātu biroju) ziņošanu VID par darījumiem, kuros iesaistītas ārzonas, utt.

 

Vienotais nodokļu konts un deklarācijas

Nodokļu deklarācijām jauni iesniegšanas termiņi

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri deklarāciju un pārskatu iesniegšanas termiņi mainās par sekojošiem nodokļiem:

• darba devēja ziņojums būs jāiesniedz līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17.datumam (šobrīd – VID individuāli paziņots datums);
• elektroenerģijas nodokļa deklarācija būs jāiesniedz līdz katra mēneša 20.datumam (šobrīd – 25.datums);
• pārskati par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli būs jādeklarē līdz katra mēneša 15.datumam (šobrīd – 15 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām).

Jauni nodokļu samaksas termiņi

Ar 2021.gada 1. janvāri visiem VID administrētajiem regulārajiem iekšzemes nodokļu maksājumiem būs viens samaksas termiņš – katra mēneša 23. datums. Tas nozīmē, ka, piemēram, PVN, kas aprēķināts saskaņā ar 2020.gada decembra PVN deklarāciju, būs jāsamaksā līdz 2021.gada 25. janvārim (23.janvāris ir brīvdiena). Jaunais samaksas termiņš nav attiecināms uz nodokļu kontroles pasākumu rezultātā norādītajiem maksāšanas termiņiem, neregulārajiem maksājumiem un maksājumiem, kas noteikti ar citu dokumentu (piemēram, VID lēmumu).

Vienotais nodokļu konts

Ar 2021. gada 1. janvāri VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem būs viens nodokļu konts. Tādējādi, nodokļu maksājumi, kas līdz šim pārskaitīti vairākos, līdz pat 49 dažādos valsts budžeta kontos, turpmāk būs jāpārskaita uz vienu vienotu nodokļu kontu. Veicot nodokļu maksātājus uz vienu vienotu nodokļu kontu, uzņēmumiem tas atvieglos administratīvo slogu (t.i., samazināts veicamo maksājumu skaits, izmaksas un maksājumu sagatavošanas laiks).

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, vienotajā nodokļu kontā būs jāveic maksājumi par sekojošiem nodokļiem un nodevām: IIN, UIN, PVN, akcīzi, dabas resursu nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, VSAOI, elektroenerģijas (arī subsidētās) nodokli, MUN, URVN, valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām (jā, ir arī tāda; runa ir par elektronisko sakaru pakalpojumiem, patentmaksu, maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, maksājumus saskaņā ar ES dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu.

Attiecībā uz VID muitas iestāžu administrētajiem maksājumiem (ievedmuitas nodoklis, importa PVN un akcīze) būs jāizmanto līdzšinējie budžeta konti, bet uz vienoto nodokļu kontu attiecīgie maksājumi būs jāveic tikai sākot ar 2023. gadu. Savukārt, nekustamā īpašuma nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un UVTN maksājumiem saglabāsies līdzšinējā kārtība, jo šo nodokļu administrēšanu nodrošina attiecīgās pašvaldības un CSDD.

Papildus MK noteikumos Nr.661, kas stāsies spēkā ar 2021.gada 1. janvāri, ir noteikta kārtība par:

• maksājuma identifikatoru, kas būs jānorāda maksājuma uzdevumā, veicot maksājumus, piemēram, maksātnespējas procesa ietvaros, par akcīzes nodokļa marku saņemšanu, par PVN saskaņā ar īpašo MOSS režīmu u.tml.;
• nodokļu saistību segšanas secību attiecībā uz nodokļa pamatparādiem, nokavējuma naudām, soda naudām, kā arī nodokļu kontroles pasākuma rezultātā veiktajiem uzrēķiniem un atliktajiem vai termiņos sadalītajiem nodokļu maksājumiem.

 

Daudz vairāk jaunumu

Regulāra nodokļu informācija: https://www.facebook.com/BalticBelarusTax un Twitter: @taukacs