Ceturtdien, 18.janvārī tiešsaistē norisinājās biznesa konference DARBA TIESĪBAS 2024, kurā eksperti informēja par aktualitātēm saistībā ar darba tiesību jautājumiem, tai skaitā par likumdošanu, izaicinājumiem, sakārtotas vides un darbinieku labbūtības nozīmi, kā arī darba vides riska faktoriem u.tml.
Konferencē piedalījās arī darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts Andis Burkevics, kurš norādīja, kādas ir biežāk pieļautās darba devēju kļūdas, izbeidzot darba attiecības.
Tā, piemēram, viņš norādīja uz to, ka arī pārbaudes laikā darba līgumu bez pierādāma iemesla uzteikt ir riskanti. “Darba likuma 47.panta pirmā daļa atļauj darba devējam neminēt uzteikuma iemeslu, taču tādam jāpastāv, lai gadījumā, ja darbinieks norāda, ka darba līgums pārbaudes laikā uzteikts pārkāpjot atšķirīgas attieksmes aizliegumu (Darba likuma 48.pants), darba devējs spētu pierādīt, ka minētās normas pārkāpuma nav,” sacīja A. Burkevics.
Kas jāpierāda darba līguma uzteikuma gadījumā?
Runājot par to, kas jāpierāda darba līguma uzteikuma gadījumā saistībā ar darbinieka pārkāpumu, eksperts pauda, ka darbiniekam jāzina, kas viņam tiek pārmests, kas mazina iespēju strīdēties. Tāpat darbiniekam ir tiesības pieprasīt paskaidrojumu, savukārt darba devēja uzteikumam būtu jābūt pēc iespējas detalizētam.
“Jo tas ir precīzāks, jo mazāka būs iespēja strīdēties pēc tam,” uzsvēra eksperts.
“Tāpat ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts. Ja darbinieka pārkāpums būs mazāks, tad tiesa skatīsies tādus blakusapstākļus kā darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējais darbs,” sacīja A. Burkevics.
Eksperts norādīja arī uz to, ka, ja pārkāpums izdarīts ārpus darba tiesiskajām attiecībām, darba līgumu nevar uzteikt, pamatojoties uz darba līguma vai noteiktās darba kārtības pārkāpumu.
Tāpat arvien aktuālāks iemesls darba devēja uzteikumam ir saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu, kas, pēc zvērināta teiktā, nozīmē, ka darba devējam pirms dot uzteikumu ir jāpiedāvā darbiniekam brīvās vakances, savukārt darbiniekam ir viens mēnesis laika, lai apstrīdētu uzteikumu.
DARBA TIESĪBAS 2024 piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte, Eiropas Semestra koordinatore Nataļja Preisa, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente, Vidzemes Augstskolas docente Irēna Liepiņa, SIA “E-sabiedrības risinājumi”, viens no vadošajiem personas datu aizsardzības speciālistiem Latvijā Māris Ruķers,” Kļaviņš” asociētā partnere, zvērināta Irina Rozenšteina, LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs, “Protectum Data” vadītājs, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs, “ Law” jurists, darba un imigrāciju tiesību speciālists Antons Zagdajs, kā arī zvērināts Aldis Alliks.
