Obligāciju emisijas rezultātā parasti parādās daudz kreditoru, tas ir, sabiedrības emitētās obligācijas iegādājas jeb sabiedrībai naudu aizdod daudz personu, kuru vidū var būt arī privātie ieguldītāji jeb obligacionāri.

Raksta autores:

Ramona Miglāne, Sorainen ZAB SIA partnere, zvērināta advokāte

Inese Heinacka, Sorainen ZAB SIA zvērināta advokāte

Tā kā obligācijas būtībā ir aizdevums, tad, lai veicinātu potenciālo ieguldītāju interesi tās iegādāties jeb aizdot naudu, obligācijas bieži ir nodrošinātas, piemēram, ar ķīlu, hipotēku vai galvojumu. Parasti obligacionāri obligācijas var brīvi pārdot tālāk, jo īpaši, ja tās ir iekļautas regulētā tirgū (piemēram, Nasdaq biržā) vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (piemēram, Nasdaq alternatīvajā tirgū First North).

Lai obligāciju nodrošinājums būtu spēkā pret trešajām personām un to būtu iespējams izlietot, ja iestājas saistību neizpilde, tas ir jāreģistrē attiecīgajā reģistrā. Lai to izdarītu, ir jānorāda ķīlas ņēmējs, kas atbilstoši no normatīvajiem aktiem izrietošajam standarta nodrošinājuma principam ir kreditors. Līdz ar to obligācijām, kur obligacionāru skaits var būt ievērojams un kurš regulāri mainās, reģistrēt nodrošinājumu uz katru obligacionāru ir praktiski neiespējami. Arī paša šo nodrošinājumu izlietošana (tas ir, ieķīlātās mantas pārdošana) no praktiskās puses ir apgrūtinoša. Līdzīgas praktiskas dabas problēmas ir attiecībā uz galvojumu kā nodrošinājumu.

Nodrošinājuma aģents un paralēlais parāds

Lai to novērstu, gan starptautiski, gan arī attiecībā uz vietējām obligācijām ir ieviesti tā saucamie nodrošinājuma aģenta un paralēlā parāda koncepti. Līgumiski tiek izveidota konstrukcija, kurā ķīlas ņēmējs un kreditors ir viena – speciāli iecelta persona, kas “tur” parādu, neskatoties uz obligacionāru maiņu, kā arī veic ķīlu realizāciju. Latvijā obligāciju darījumos, kur šie abi koncepti ieviesti, bieži kā riska faktors tika norādīts, ka šie koncepti Latvijā nav regulēti un tiesas Latvijā tos var neatzīt. Ar 18.07.2024. šis risks ir mazināts, jo spēkā stājās grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), ar kuriem ieviests nodrošinājuma aģenta koncepts. Regulējums ir vispārīgs, tajā pašā laikā tomēr paredzot arī būtiskas lietas.

Atzinīgi ir arī vērtējama likumprojekta anotācija, kur detalizēti aprakstīti nodrošinājuma aģenta un paralēlā parāda koncepti. FITL paredz, ka nodrošinājuma aģentam ir jārīkojas obligacionāru interesēs. Latvijā parasti nodrošinājuma aģents ir zvērinātu advokātu birojs. Praksē ir sastopami gadījumi, kad zvērinātu advokātu birojs sniedz juridisko palīdzību sabiedrībai, kura emitē obligācijas, sagatavojot obligāciju dokumentāciju, un vienlaikus ir nodrošinājuma aģents.

No šobrīd Nasdaq biržā vai First North iekļautajām Latvijas emitentu obligācijām no publiski esošās informācijas par konkrētajiem darījumiem mēs identificējām 4 no 11 gadījumiem. Advokātu birojam būtu jāvērtē, vai šādā gadījumā nepastāv interešu konflikts, un jāveic nepieciešamās darbības, lai to novērstu. Papildus tam minētais fakts, iespējams, ir arī atspoguļojams obligāciju dokumentos, norādot ar šādu interešu konfliktu saistītos riskus ieguldītājiem.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.