Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur tiek piemērots akcīzes nodoklis kafijai. Nozarē viedokļi par šādā nodokļa nepieciešamību atšķiras – daži spēlētāji to vēlas atcelt, citi – samazināt. 2023. gadā ES Tiesa veica Akcīzes nodokļa direktīvas interpretāciju, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem valstis var iekasēt akcīzes nodokli. Balstoties uz spriedumu, vietējiem kafijas tirgotājiem ir pamats vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pret Latviju pārkāpuma procedūru. Finanšu ministrija gan tam nepiekrīt.
Tādas akcīzes preces kā alkohols, tabakas un naftas izstrādājumi Eiropas Savienības ir saskaņotas, tomēr valstīm ir tiesības noteikt nodokli arī citām precēm.
Latvijā likums par akcīzes nodokli stājās spēkā pirms 20 gadiem – 2004. gada 1. maijā. Toreiz akcīzes preču sarakstā iekļāva arī kafiju un likme bija 50 santīmi par kilogramu. Skaidrojot, kāpēc tika pieņemts tāds lēmums, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktora vietniece Jolanta Krastiņa “Delfi Bizness” saka, ka tas tika veikts fiskālu iemeslu dēļ. “Bija nepieciešams rast papildu finansējumu budžetā,” pamato Krastiņa.
Kopš tā laika likme kafijai ir mainīta divas reizes – 2009. gadā, kad to dubultoja līdz vienam latam, un 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eirozonai un 1 lats konvertējās uz 1,42 eiro. Krastiņa saka, ka šis nodoklis joprojām nes ienākumus.
Kafijas akcīzes nodoklis ir arī Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Rumānijā un Horvātijā. Un lielāka kafijas akcīzes nodokļa likme nekā Latvijā ir tikai Vācijā – 2,19 eiro par kilogramu grauzdētās kafijas un 4,78 eiro par kilogramu šķīstošās kafijas.
Pirms pusotra gada manabalss.lv mājaslapā tika ievietota iniciatīva par akcīzes nodokļa atcelšanu kafijai, lai izlīdzinātu konkurenci Baltijas reģionā. Latvijas kaimiņvalstīs akcīzes nodoklis kafijai netiek piemērots.
Latvijai – risks tiesāties
2023. gadā ES Tiesa veica Akcīzes nodokļa direktīvas interpretāciju, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem valstis var iekasēt akcīzes nodokli.
“” partneris, zvērināts savā viedokļrakstā norāda, ka mūsu likuma neatbilstība šim spriedumam jau būtu pamats dot šo jautājumu vērtēt Eiropas Komisijai.
Viens no nosacījumiem ir tas, ka šādi nodokļi ir iekasējami īpašos nolūkos. Visiem nodokļiem ir budžeta papildināšanas mērķis, tomēr ar to vien nepietiek nodokļa ieviešanas pamatotībai.
Akcīzes nodokli var ieviest, ja tas ietekmē nodokļa maksātāju uzvedību veidā, kas ļautu īstenot norādīto īpašo nolūku. “Piemēram, par korekta nolūka esamību varētu spriest, ja apliek ar akcīzi attiecīgās preces, lai atturētu no to patēriņa, ja būtu šāds ar pētījumiem pamatots nolūks fiksēts nodokļa ieviešanas brīdī,” norāda Taukačs. Ne fiksēta nolūka, ne pētījuma toreiz nebija.
Viņaprāt, nozares uzņēmējiem, it sevišķi, ņemot vērā jauno ES Tiesas judikatūru, ir pamats vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pret Latviju pārkāpuma procedūru. “Nemaz nerunāsim par to, ka šādas ES anomālijas rezultātā ir daudz bezakcīzes kafijas piegādes Latvijā,” saka Taukačs.
Ar pilni rakstu varat iepazīties šeit.
