Lai arī anekdotiski, ka Latvijā joprojām darbojas 57 pastāvīgās šķīrējtiesas, kamēr daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir tikai viena, jāatgādina, ka vēl pirms 10 gadiem Latvijā bija reģistrētas pat 214 šķīrējtiesas. Tās bija sekas Latvijas pārāk liberālam šķīrējtiesu regulējumam, kura rezultātā Latvijas šķīrējtiesas vietējā un starptautiskā biznesa aprindās netika uztvertas nopietni. Pietiekami daudzos gadījumos Latvijas šķīrējtiesu spriedumu acīmredzamā neobjektivitāte bija iemesls, kāpēc jebkurš sakarīgs uzņēmējs uz šāda veida strīdu izšķiršanu neparakstījās. Saeimas nupat pieņemtie grozījumi šķīrējtiesu regulējumā – Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā – ir to būtiski uzlabojušas.
Galvenos ieguvumus biznesam var apkopot šādos piecos punktos.
Raksta autori:
Valts Nerets, SIA “Sorainen ZAB” partneris, zvērināts advokāts
Paula Šūtava, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīgs
Šķīrējtiesas līguma forma
Vienošanās par strīda izšķiršanu Latvijas šķīrējtiesā vairs nebūs jāparaksta ar tinti vai drošu elektronisko parakstu. Tiks uzskatīts, ka līgums ir noslēgts rakstveidā, t.sk. arī ja līgumu paraksta, apmainoties ar e-pasta sūtījumiem vai apmainoties ar prasības pieteikumu un paskaidrojumiem par prasību, kuros viena puse apgalvo šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu un otra puse to nenoliedz.
Šāda pieeja būs saprotamāka biznesa videi un atbildīs Latvijas un starptautiskajai biznesa realitātei, ka līgums e-pastā arī ir saistošs līgums.
Šķīrējtiesas spriedumu apstrīdēšana
Valsts kontrole pār šķīrējtiesas procesu Latvijā izpaužas izpildu raksta izsniegšanā šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanai. Taču šis mehānisms līdz šim darbojās tikai tad, ja puse, kurai spriedums ir labvēlīgs, vērsās tiesā ar pieteikumu sprieduma izpildīšanai. Savukārt, pusei, kam spriedums bija nelabvēlīgs, atlika tikai gaidīt otras puses rīcību.
Grozījumi paredz, ka jebkura puse var vērsties tiesā ar pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu. Šīs normas neesamība likumā faktiski bija galvenais grozījumu katalizators, jo Latvija bija pēdējā no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm bez šāda regulējuma.
Pusēm būs tiesības 30 dienu laikā no šķīrējtiesas sprieduma taisīšanas dienas iesniegt pieteikumu tiesā par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu. Šo pieteikumu izskatīs 20 dienu laikā rakstveida vai mutvārdu procesā. Lēmums par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu nebūs pārsūdzams.
Šķīrējtiesnešu iecelšana
Līdz šim par šķīrējtiesnesi varēja iecelt tikai personas no attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas slēgtā šķīrējtiesnešu saraksta. Praksē reizēm bija grūtības iecelt šķīrējtiesnesi, jo vairumā šķīrējtiesu saraksts aprobežojās ar likuma minimālo prasību pēc 10 uzvārdiem.
Tagad pusēm nav aizliegts par šķīrējtiesnesi iecelt jebkuru personu ar augstāko izglītību un nevainojamu reputāciju. Agrāk likums paredzēja, ka šķīrējtiesnesim ir jābūt ar juridisko kvalifikāciju, taču tagad šī prasība ir atcelta.
Tiesas atbalsts šķīrējtiesai
Prasības nodrošināšana, piemēram, apķīlājot naudas līdzekļus kredītiestādēs, līdz šim bija iespējama tikai pirms šķīrējtiesas procesa uzsākšanas. Tagad prasības nodrošināšanu var prasīt gan pirms šķīrējtiesas procesa, gan tā laikā, kā tas ir iespējams arī procesā valsts tiesā.
Pēc puses pieprasījuma tiesa varēs lemt par šķīrējtiesnešu iecelšanu un noraidīšanu, šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanu un strīda pakļautību šķīrējtiesai. Tiesas lēmums nebūs pārsūdzams. Tiesas tiesības iejaukties šķīrējtiesas procesā palielinās izredzes uz objektīvu un taisnīgu procesa norisi.
Faktu un ekspertu liecinieku liecības
Likums līdz šim neparedzēja liecinieku un ekspertu piedalīšanos šķīrējtiesas procesā. Grozījumi tagad atļauj izmantot lieciniekus un ekspertus, kuri varēs sniegt liecības šķīrējtiesas sēdēs saskaņā ar starptautiski iedibināto praksi. Šķīrējtiesai būs tiesības arī lūgt tiesas palīdzību pierādījumu iegūšanā, piemēram, nopratināt lieciniekus.
Secinājumi
Vairumam civiltiesību un komerctiesību strīdu šķīrējtiesa joprojām ir un paliek efektīvāks strīdu izšķiršanas veids nekā Latvijas valsts tiesa. Grozījumi šķīrējtiesu regulējumā padarīs šo procesu uzticamāku un vienlīdzīgāku procesam tiesā, kas šķīrējtiesas priekšrocības tikai palielinās. Tagad Latvijas šķīrējtiesas izvēle strīdu izšķiršanai būs daudz pieņemamāka vietējam un starptautiskajam biznesam.
