Pagājušā gada nogalē Itālijas lauksaimniecības ministrs paziņoja, ka Itālija aizliegs sintētisko gaļu. Šāds solis sperts pirmo reizi, taču ko tas nozīmē?
Portālā DelfiBizness publicēto rakstu Itālija aizliegs sintētisko pārtiku komentē Sorainen zvērināta advokāte Zane Akermane un jurista palīdze Gabriela Mora Petroviča.
Itālijā ir apstiprināts likumprojekts par sintētiskās gaļas (ražota laboratorijas apstākļos bez dzīvnieku nogalināšanas) un lopbarības ražošanas, lietošanas, laišanas tirgū un importa aizliegumu, lai aizsargātu cilvēkus un viņu labklājību.
Sintētiskās gaļas lietošana cilvēku uzturā pašlaik ir atļauta tikai Singapūrā un ASV, tāpēc, kamēr vēl šīs gaļas patēriņš nav atļautas ES, Itālijā pieņemtajam aizliegumam ir tikai simboliska nozīme.
Tomēr šāda aizlieguma pieņemšana iezīmē interesantas tendences.
Viena no sintētiskās gaļas pozitīvajām īpašībām ir tā, ka tā tiek pozicionēta kā videi draudzīgāka nekā tradicionālā lopkopība.
Eiropas Savienība klimata krīzes dēļ jau labu laiku ir uzņēmusi “Zaļo kursu”, ar mērķi Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu kontinentu. Ir skaidrs, ka klimatneitralitātes mērķi ieviesīs diezgan būtiskas izmaiņas teju visās tautsaimniecības nozarēs, ieskaitot pārtikas ražošanu.
Protams, vai tas novedīs pie tā, ka arī Eiropā tāpat kā ASV tiks dota zaļā gaisma sintētiskās gaļas izmantošanai cilvēku uzturā paliek atklāts. Ir skaidrs, ka klimata mērķu sasniegšanā ir jāizmanto samērīgi līdzekļi, jo šeit saduras daudzas svarīgas intereses – tradicionālā lauksaimniecība, pārtikas kvalitāte un patērētāju intereses.
Itālijas virzītais sintētiskās gaļas aizliegums pirms vispār šādas gaļas izplatīšana ir atļauta Eiropas Savienībā ir skaļš signāls tam, cik nopietni dalībvalstis uzsver savas tradicionālās lauksaimniecības aizstāvību.
ES būs ļoti svarīgi atrast īsto līdzsvaru starp drosmīgajiem klimatneitralitātes mērķiem un dalībvalstu individuālajām interesēm.
