Likumdevējs ir iecerējis jaunus grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem Konkurences padomei tiktu piešķirts jauns uzdevums – sniegt atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu novērtēšanā un aprēķināšanā. Grozījumu mērķis ir atbalstāms – veicināt vēl joprojām retās privāttiesiskās zaudējumu atlīdzības prasības, ko personas, kas cietušas no konkurences tiesību pārkāpumiem, var celt Ekonomisko lietu tiesā.

Raksta autore: Ieva Andersone, ZAB “Sorainen” zvērināta advokāte, Latvijas biroja vadošā partnere

Tā kā nereti tiek konstatēti karteļi, piedaloties publiskajos iepirkumos, tad potenciāli cietušie no šiem pārkāpumiem var būt valsts vai pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības – tātad publiskas personas. Ir saprotami, ka sabiedrības interesēs ir, lai publiskas personas atgūst ciestos zaudējumus, ja tādi radušies.
Tomēr, manuprāt, nav pareizi, ka šādu zaudējumu atgūšanu, kas tomēr atbilstoši likumam notiek privāttiesiskā ceļā, veicina publiskās pārvaldes iestāde, kura pati ir pieņēmusi administratīvo aktu – lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu, kas ir šādas zaudējumu atlīdzības prasības pamatā.
Tālāk šajā rakstā apskatīšu, kā Ekonomikas ministrija skaidro šo grozījumu nepieciešamību, to saturu, kā arī detalizētāk pamatošu, kāpēc manā ieskatā tas nešķiet līdzsvarots priekšlikums.

Grozījumu nepieciešamības pamatojums

Likumprojekta iesniedzējs Ekonomikas ministrija skaidro, ka zaudējumu piedziņa, kas radusies konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā ir apgrūtināta, jo praksē ir grūti noteikt nodarīto zaudējumu apmēru un to vēlāk pierādīt tiesā. Tā rezultātā tiesību pārkāpēji turpinot izmantot nelikumīgi iegūtos līdzekļus un priekšrocības, kuras gūtas pārkāpuma rezultātā pret konkurentiem un citiem tirgus dalībniekiem. Ekonomikas ministrija skaidro, ka nepieciešams atvieglot zaudējumu pierādīšanas procesu, lai iedrošinātu un mudinātu publiskos pasūtītājus vērsties tiesā ar zaudējumu atlīdzināšanas prasībām.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka publiskie pasūtītāji reti vēršas tiesā ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret pārkāpējiem. Informatīvajā ziņojumā turpmāk skaidrots, ka pat atvieglota procesa zaudējumu piedziņai ieviešana nav sekmīgi veicinājusi publisko pasūtītāju aktivitāti.

Kā iespējamie iemesli tam tiek norādīti publisko pasūtītāju resursu, zināšanu, kompetences un pieredzes trūkums zaudējumu aprēķināšanai un pierādīšanai, un nevēlēšanās uzņemties finansiālus riskus, kas saistīti ar tiesvedības uzsākšanu, vai, ja publisko pasūtītāju amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību sekmējušas prettiesiskās darbības. Ekonomikas ministrija vērsa uzmanību pieaugošai publisko personu interesei jautājumos par zaudējumu aprēķināšanu un piedziņu, balstoties uz augošo konsultatīvo iesniegumu un zvanu skaitu Konkurences padomei.

Ko nosaka iecerētie grozījumi Konkurences likumā?

Grozījumi Konkurences likumā būs aktuāli juridiskām personām – publiskajiem pasūtītājiem. Grozījumi nosaka jaunas pilnvaras Konkurences padomei, papildinot Konkurences likuma 6. pantā minētos uzdevumus ar 9.1 punktu, proti, ka Konkurences padome “sniedz atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu apzināšanā, novērtēšanā un aprēķināšanā.”

Jaunā funkcija būtībā paredz, ka Konkurences padome sniegs metodisko atbalstu publiskajam pasūtītājam konkurences pārkāpumu rezultātā radīto zaudējumu apzināšanai, kā arī to novērtēšanai un aprēķināšanai. Grozījumu anotācijā minēts, ka, lai nodrošinātu minētā metodiskā atbalsta sniegšanu publiskām personām zaudējumu atlīdzināšanas procesa ietvaros, Konkurences padomei nepieciešams izveidot atsevišķu, no iestādes pamatfunkcijām nošķirtu struktūrvienību.

Respektīvi, Konkurences padomes neatkarīgā struktūrvienība sniegs ne tikai konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, bet arī veiks radīto zaudējumu aprēķināšanu publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā. Attiecīgi pēc minētā var secināt, ka grozījumos iecerētā jaunā Konkurences padomes funkcija tai dos ļoti plašas pilnvaras publisko pasūtītāju zaudējumu novērtēšanā.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.