Kriminālatbildība dzērājšoferu līdzbraucējiem ir ģenerālprokurora Jura Stukāna ierosināts jauninājums, kuru viņš cita starpā pamatojo ar tēzi – ja tu esi līdzbraucējs un tev bija objektīvs pamats to zināt un saprast, tad tev ir jārīkojas, lai to nepieļautu.
Raksta autori: Violeta Zeppa-Priedīte un Jānis Dobelnieks, SORAINEN zvērināti advokāti
Drošība uz ceļa – visas sabiedrības interese
Mūsu kā sabiedrības interese ir dzīvot drošā vidē. Tādēļ ir baisi dzirdēt ziņas par katras kārtējās nedēļas notikumu apkopojumu – statistiku par šoferiem, kuri pieķerti braukuši dzērumā. Tādēļ, sniedzot vispārēju vērtējumu šai iniciatīvai, paužam tai atbalstu un vēlējumu pēc iespējas drīzai materializācijai mūsu ikdienā.
Tomēr, skatot to no praktiķu juridiskās atbildības jautājumos puses, saskatām vairākus apstākļus – “darvas pilienus medus podā”, kas var būtiski traucēt šādas iniciatīvas realizēšanai praksē. Faktiski padarot šādu ārēji tik lielisku ideju par neko vairāk kā pāris statiskiem un dzīvē nestrādājošiem teikumiem Krimināllikumā.
Tādēļ, pirms šādu iniciatīvu formalizēt tiesību normās, saskatām par lietderīgu pievērst uzmanību atsevišķām juridiskās atbildības niansēm, kuru vispusīgs un rūpīgs vērtējums būtu nepieciešams, lai izvairītos no “brāķa” likumā un pēc būtības maldināšanā par efektīviem tiesību instrumentiem sabiedrības drošības interesēs.
Problēma – “Objektīvais pamats” uzskatīt
Ar noziedzīga nodarījuma pieļaušanu jāsaprot nodarījuma izdarīšanas nenovēršana, ja to nav izdarījusi persona, kurai noziedzīgais nodarījums bija jānovērš ar amata, profesionālajiem vai citādiem pienākumiem un kurai bija reāla iespēja to izdarīt. Tādēļ, īsi izsakoties, galveno problēmu saskatām tieši iepriekš minētās tēzes daļā – līdzbraucēja jeb pasažiera “objektīvais pamats” uzskatīt, ka šoferis atrodas tādā alkohola reibumā, kas nepieļauj transportlīdzekļa vadīšanu.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam Latvijā aizliegts vadīt transporta līdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles (0,2 promiles vadītājiem, kuriem vadīšanas stāžs nepārsniedz 2 gadus).
Sods par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā ir atkarīgs no izelpā vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācijas lieluma. Soda veidi/apmēri par šāda veida pārkāpumiem atkarībā no smaguma pakāpes ir noteikti Ceļu satiksmes likumā un Krimināllikumā. Kriminālatbildība iestājas tostarp par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles un vairāk.
Visos gadījumos policijai ir jākonstatē un jāpierāda, ka transportlīdzeklis vadīts alkohola reibumā. Šī fakta konstatācijas un pierādīšanas neatņemama sastāvdaļa ir alkohola ietekmes un koncentrācijas pārbaude un fiksēšana.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
