Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēmusi nodot izvērtēšanai sabiedrības iniciatīvu, kas paredz papildu nodokļu slogu tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Krieviju.

Komisija trešdien, 31. janvārī, izskatīja sabiedrības atbalstu guvušo fonda “Uzņēmēji mieram” iniciatīvu “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā”.

Portālā “Manabalss” 16 dienu laikā tika savākti vairāk nekā nepieciešamie 10 000 parakstu, lai nodotu uz Saeimu izskatīšanai inicitātīvu par nodokļa sloga palielināšanu uzņēmējiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju.

“Diemžēl joprojām ir uzņēmumi, kuri turpina tirgoties ar Krieviju, lai gan tā ir iekļauta “melnajā sarakstā”. Tāpēc visiem tiešiem vai netiešiem maksājumiem uz šo valsti būtu jāpiemēro lielāks papildu ieturējuma nodoklis, neatkarīgi no tā, kur Krievijas uzņēmumam ir reģistrēti bankas konti,” teikts “Manabalss” ievietotajā inicitātivā, kura nu ir savākusi nepieciešamos desmit tūkstošus parakstu, lai to varētu nodot izskatīšanai Saeimā.

“Uzņēmēji mieram” aicina visiem maksājumiem uz Eiropas Savienības (ES) “melnajā sarakstā” iekļautajām valstīm, ieskaitot Krieviju, piemērot 90% ieturējuma nodokli.

Papildus nodoklis un sankcijas

Tāpat iniciatīvas iesniedzēji vēlas:

  • aizliegumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem dot atļauju nepiemērot ieturējuma nodokli Krievijas uzņēmumiem;
  • VID publiskot summas, par kurām jau nav piemērots ieturējuma nodoklis Krievijas uzņēmumiem;
  • Ekonomikas ministrijai (EM) publiskot sarakstu ar uzņēmējiem, kuri turpina veidot biznesu ar Krieviju;
  • Latvijas uzņēmumiem pienākumu pārbaudīt maksājumu saņēmēju patiesā labuma guvējus.

Tāpat fonds aicina paredzet sankcijas tiem, kuri šo pienākumu neīsteno.

“Finanšu ministrijai un valdībai iespējams palielināt ofšoru nodokli no šobrīd esošajiem 20% uz daudz lielāku summu, lai mūsu uzņēmēji beigtu maksāt uz Krieviju, jo daļēji šī nauda nonāk kara finansēšanas budžetā,” iepriekš sacīja “Sorainen” nodokļu eksperts un zvērināts advokāts Jānis Taukačs.

“Īsti nevaru piekrist līdzšinējajai liberālajai nostājai, jo karā nekā saprātīga nav, un VID nevajadzētu demonstrēt nespēju izsekot apkārtceļiem un attiecīgi sodīt tos uzņēmumus, kas šos apkārtceļus izmanto.”

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis sacīja, ka iniciatīvas mērķis ir atbalstāms. Vienlaikus viņš pauda sarūgtinājumu, ka uzņēmēji nav bijuši motivēti pamest Krievijas tirgu. Ministrijas pārstāvis aicināja uzņēmumus tomēr pārorientēt tirgus.

Ārlietu ministrijas pārstāve Sanita Pēkale informēja deputātus, ka ministrija atbalsta visas iniciatīvas, kas vērstas uz uzņēmēju motivēšanu diversificēt ārvalstu tirgus.

Minēto iniciatīvu plānots nodot izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.