Enerģētikas projektu straujāku virzību kavē vienota regulējuma trūkums un finansētāju piesardzība, bet jaudas rezervācijas joprojām ir visnotaļ pieprasītas. Kas ir mainījies lielāku projektu virzībā, skaidro “Delfi Bizness”.
Rezervēti 6 GW
Pēc AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) datiem, šā gada marta beigās kopējā rezervētā jauda atjaunīgās enerģijas projektiem sasniedza 6,1 GW. Atbilstoši jaunajam regulējumam rezervācijas maksa tika iemaksāta par 3,8 GW, daļa no attīstītājiem pieņēma lēmumu neturpināt pieteiktos projektus.
Tajā pašā laikā attīstītāju interese arvien ir augsta, AST turpina saņemt pieteikumus. Pēc tā datiem, šobrīd rezervētā jauda, par kuru ir samaksāta rezervācijas maksa, ir 6 GW. Būvniecība ir sākta trīs projektos, lielākā daļa no pārējiem 40 projektiem ir projektēšanas stadijā. “Sagaidām straujāku virzību projektu veiksmīgai attīstībai,” optimistiski norāda uzņēmumā.
Pāris pēdējos gados interese par elektrības ražošanu no saules patiešām ir milzīga, un tas rada zināmu pārkaršanas risku šajā segmentā – tirgus piesātinājums var samazināt investīciju atmaksāšanās potenciālu, vērtē AS “Sadales tīkls” (ST).
Sākotnējā milzīgā interese novedusi arī pie ļoti liela apmēra jaudas rezervācijas tīklā, tādējādi starp ļoti konkrētiem attīstības plāniem, visticamāk, ir arī tādi, kur jaudas rezervētas zināmā mērā “drošības pēc” – lai tās būtu pieejamas, piemēram, tad, kad tiks piesaistīts investors, atzīst elektrotīkla uzturētājs.
Jaudas rezervācija un ar to saistītā problemātika
Persona ir saņēmusi nepieciešamās sākotnējās atļaujas elektroenerģijas ražošanas jaudu ierīkošanai un tai ir sistēmas operatora tehniskās prasības sistēmas pieslēguma ierīkošanai. Tādējādi personai ir dots noteikts laiks un rezervēta nepieciešamā sistēmas jaudas daļa attiecīgā projekta īstenošanai. Šajā laikā attiecīgo sistēmas jaudas daļu nevar iegūt citi potenciālie ražotāji, tāpēc tiem savu elektroenerģijas ražošanas plānu īstenošanai jāpilda sarežģītākas prasības, nereti izbūvējot jaunas sistēmas jaudas.Tas būtiski sadārdzina elektrostacijas projekta īstenošanas izmaksas.
Cilvēki ieķīlājuši pat māju
Kopš jaudas rezervācijas maksas ieviešanas ST novērojis vairākas tendences, kuras potenciāli liecina par to, ka jaudas rezervētāja mērķis ir (vai ir bijis) projektu pārdot vai tam neveicas ar investora piesaisti projekta īstenošanai.
Piemēram, ir gadījumi, kad jaudas rezervētājs atteicies no attīstības ieceres. Vairākos desmitos gadījumu notikusi pieslēguma procesa pārformēšana uz citu personu vēl pirms pieslēguma izbūves. Dažkārt jaudas rezervētāji kavē pieslēguma procesa virzību. Iespējams, tādējādi kāds mēģina iegūt laiku, jo vēl nav izdevies piesaistīt investoru, bet pats nav gatavs uzņemties tālāku investīciju risku.
“To, ka vairāki komersanti jau savlaicīgi sistēmas jaudu saskatīja kā vērtīgu preci, apliecināja fakts, ka atsevišķos gadījumos tika saņemti pieteikumi ierīkot pieslēgumus tik lielām saules elektrostaciju jaudām, ka tās fiziski nebija iespējams izbūvēt konkrētajos īpašumos, kur tas bija atļauts.
Iespējams, attīstītāja iecere bijusi perspektīvā piepirkt klāt blakus esošos zemesgabalus. Saskatot bažas šajos projektos un vērtējot sistēmas jaudu pieejamību, operators tehniskās prasības izsniedza gadījumā, kad tika precizētas saņemtās atļaujas jaunu jaudu ieviešanai,” norāda ST.
Jaudas rezervācijas iespējas ir izsmeltas
Enerģētikas jomā strādājošās “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš akcentē, ka šobrīd jaunus “papīra” projektus radīt vairs nav iespējams, jo visas iepriekš pieejamās jaudas ir rezervētas. Arī viņš apstiprina, ka nozarē joprojām notiek mēģinājumi šāda veida projektus pārdot potenciālajiem attīstītajiem, kas tos būtu gatavi īstenot.
“Pēc rezervēšanas maksas ieviešanas tikai neliela daļa no jaudām atbrīvojās. Kopumā jaudu rezervēšanas maksa nav būtiski ietekmējusi spekulantus, jo lielākā daļa tomēr ir atradusi iespējas samaksāt šo noteikto maksu, lai nepazaudētu “papīra” projektu un varētu to mēģināt pārdot tālāk,” “Delfi Bizness” stāsta Samtiņš.
“Šobrīd izšķirošais jautājums ir – vai šos projektus izdosies realizēt? Attiecīgi – veiksmīgi pārdot projektu vai arī piesaistīt nepieciešamo finansējumu realizācijai. Prognozēju, ka daļa no rezervētās jaudas maksas tiks zaudēta, jo neizdosies šos “papīra” projektus realizēt,” lēš Samtiņš.
Vērtē projektu realizējamību
Darījumi šajā nozarē notiek, apliecina zvērinātu un Jorens Jaunozols. Un bez iepriekšējā stresa. Atsevišķi projekti, galvenokārt saules parki, tiek virzīti uz priekšu – tos ir vienkāršāk īstenot, salīdzinoši ātrāk un lētāk realizēt.
biroja “ ” partneriJaunozols ir paskarbs, norādot, ka likumdevējs iepriekš nebija izdarījis mājasdarbu un ir lietas, kas ir “salaistas dēlī”, tostarp attiecībā uz rezervētajām jaudām, kurām būtībā vairs nevar piekļūt, jo sistēmai trūkst kapacitātes. Viņaprāt, nav attaisnojušās cerības uz “sietu” depozīta iemaksas veidā.
“Lielākā daļa šos depozītus ir nodrošinājusi. Zinām gadījumus, kad cilvēki pat ieķīlā savas mājas, lai to nodrošinātu, tādējādi šis nebija īstais siets. Tagad ir jautājums – kā būs ar izsniegtajām atļaujām un to termiņiem?” viņš teic.
Arī Jaunozols domā, ka visi projekti netiks īstenoti. Iepriekš nudien bija daudz pircēju, kas iegādājās projektus, tos nedaudz uzlaboja, centās tos pārdot par augstāku cenu. Pašlaik projektus vētī nopietnāki investori, turklāt caur to realizējamības prizmu. Un, piemēram, vēja parku gadījumā tas uzreiz rada satraukumu par termiņiem, jo piegādes ķēdes ir lēnas (visa pasaule vēlas tikt pie vēja turbīnām), bet no pircēju-investoru puses tas ir risks. “Regulējums joprojām nav izstrādāts attiecībā uz to, kā izsniedz vai pagarina atļaujas,” akcentē jurists.
Līdz ar to projektam ir iluzora vērtība, kamēr nav skaidri tā realizēšanas termiņi realitātē, piebilst viņa kolēģe Laviņa. Viņa arī norāda, ka likumdevējam ir arī jāizšķiras, vai atļaut hibrīdprojektus, kas apvieno gan saules, gan vēja enerģijas ražošanu. “No tehnoloģiskā, no biznesa viedokļa šādam modelim ir nākotne, bet normatīvie akti par to vēl nerunā.”
Bankas vēl piesardzīgas
Samtiņš izceļ vēl vienu nozīmīgu aspektu: lai īstenotu jebkuru enerģētikas projektu, būtiska ir finansējuma pieejamība. “Tas ietver gan investoru, gan banku interesi par šāda tipa projektiem un to gatavību investēt. Abi faktori ir nepieciešami, lai sekmīgi īstenotu projektus.”
Šobrīd investoru interese ir pietiekami augsta, un uzņēmēji uzskata, ka Latvijā enerģētikas projektus ir iespējams īstenot. “Jāatzīst, ka situācija ar bankām ir atšķirīga – bankas enerģētikas projektus finansē ļoti piesardzīgi un daudz mazākiem soļiem. Rūpīgi tiek vērtētas visas projekta nianses, skatīts, kas ir projekta attīstītāji, vai viņiem ir pieredze, kā viņi plāno realizēt saražoto elektroenerģiju,” viņš skaidro.
Jaunozols spriež, ka lielie saules parki Latvijā taps ātrāk, iespējams, pēc 2–3 gadiem, bet vēja parku gan tik drīz nebūs. “Iespējams, kāds jau aktīvi sūta turbīnas, bet nav dzirdēts, jo tā ir milzīga investīcija, turbīnas maksā miljonus. Vismaz vietējās bankas pašlaik runā diezgan teorētiskā līmenī par to, ka tās būtu gatavas finansēt enerģētikas projektus. Šķiet, šobrīd tās vairāk finansē “mājražotājus”, tos, kas ražo pašpatēriņam,” arī viņš izceļ finansējuma jautājumu.
“
” pārstāvis arī atzīst, ka nebūt nav tā, ka politiskā vide ir uzlabojusies, piemēram, var dzirdēt politiķus, kas runā par atomenerģiju, bet nav pieņemti dažādi normatīvie akti, kuriem saskaņā ar iepriekš noteiktajiem termiņiem jau sen vajadzēja būt apstiprinātiem. Un tas rada neuzticēšanos, nestabilitāti, papildina Laviņa.“Piemēram, vēja pasaulē lielie pasaules spēlētāji jau izstājās no asociācijas, pamet Latvijas tirgu, jo politikā nesastapa dzirdīgas ausis. Citur pasaulē šajos enerģētikas apstākļos piedāvā dažādus atbalsta pasākumus, vietas projektiem, valsts proaktīvi darbojas, aicina, bet Latvijā tā nav,” viņa spiesta atzīt.
Atgādina par daudzveidības nepieciešamību
Samtiņš uzsver, ka kopumā Latvija ir labā situācijā, jo te ir lielās hidroelektrostacijas (HES) un termoelektrostacijas (TEC), kas vēsturiski ražo nozīmīgu apjomu enerģijas un ir lielisks papildinājums jauno atjaunīgo energoresursu (AER) projektu portfelim. HES un TEC atļauj izbalansēt brīžus, kad, piemēram, saules un vēja enerģija nebūs pietiekamā apjomā.
“Latvijā joprojām saules un vēja enerģijai ir augts potenciāls, ko varam izmantot, jo, piemēram, vasarā vēl aizvien ir brīži, kad AER ģenerācijas nepietiek un ir jāizmanto citi enerģijas ražošanas veidi,” viņš saka.
“Potenciāls ir, bet varam tikai spekulēt, kāpēc tas netiek realizēts. Kāpēc politiskā griba uz papīra ir, bet dzīvē nerealizējas,” piebilst Jaunozols.
AST norāda uz daudzveidīga ģenerācijas portfeļa izveides nepieciešamību, lai veicinātu elektroenerģijas tīkla stabilitāti. Savukārt, piemēram, šobrīd no jau pieminētajiem 43 projektiem, kuriem izsniegtas tehniskās prasības un noslēgtas vienošanās, 80% veido tieši saules ģenerācijas projekti. Uzņēmuma ieskatā, pozitīvu ietekmi uz ģenerācijas portfeļa dažādošanu varētu radīt Klimata un enerģētikas ministrijas virzītās regulējuma izmaiņas.