“Es maksāju nodokļus Krievijā!” – šādu paziņojumu mazliet vairāk kā gadu pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā savā “Instagram” profilā ierakstīja Francijā dzīvojošā Krievijas dziedātāja Zemfira, kura vēlāk uzstājās Rīgā. Savukārt Krievijas aktieris Aleksejs Serebrjakovs publiski atzinis, ka daļu no saņemtās honorāru naudas pārskaita Krievijas labdarības fondā, kas strādā ar bērniem agresorvalsts okupētajās Ukrainas teritorijās. Viņš nākamgad ar izrādi viesosies Latvijā. Šie ir divi publiski zināmi gadījumi, kad Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā nosodījuši mākslinieki atzīst finansiālas saistības ar savu dzimteni. Tas liek uzdot jautājumu, vai cilvēki, pērkot biļetes uz Krievijas mākslinieku pasākumiem, daļēji neatbalsta Latvijas agresīvo kaimiņu.
Tie Krievijas mākslinieki, kuri ir pauduši un pauž atbalstu Krievijas agresijai, iekļauti dažādos sankciju sarakstos, kas liedz viņiem uzstāties Rietumos. Tomēr daudzi agresorvalsts kultūras darbinieki pēc kara sākuma pameta Krieviju un apmetās citviet, kur turpina izvērst radošo darbību. Publiski zināms, ka dažus no viņiem joprojām saista pilsoņa pienākums pret valsti. Maksāšana par karu nosodījušo mākslinieku pasākumiem nav uzskatāma par sankciju pārkāpumu, pat ja šie mākslinieki nodokļus turpina maksāt Krievijā, tāpēc Finanšu izlūkošanas dienests atteicās komentēt šo jautājumu. Tā neesot dienesta kompetence.
Zemfira: “Citas pilsonības man nav un nebūs”
“Karam nē” – ar šādu ierakstu savā “Instagram” kontā populārā dziedātāja Zemfira 2022. gada 24. februārī pauda nosodījumu savas valsts sāktajam karam Ukrainā. Drīz pēc tam viņa pameta Krieviju un pārcēlās uz dzīvi Francijā. Šā gada maijā viņa “Instagram” ierakstīja paziņojumu, kurā atspēkoja “propagandas” baumas, ka viņai esot Francijas pilsonība: “Es esmu Krievijas Federācijas pilsone, un nekādas citas pilsonības man nav un nebūs. [..] Es maksāju nodokļus Krievijas Federācijā, lai arī jau gadu tur nedzīvoju.”
Dažus mēnešus pēc šī paziņojuma Zemfira uzstājās Rīgā, Andrejostas pasākumu vietā “Wondersala”.
Portāls “Delfi” vērsās pie dziedātājas pārstāvjiem ar jautājumu, vai no Rīgas koncertā gūtajiem ienākumiem Zemfira nomaksāja nodokļus Krievijā. Līdz šī raksta publicēšanas dienai atbilde netika sniegta. Uz “Delfi” jautājumiem neatbildēja arī “Wondersala” pārstāvji.
Serebrjakovs no trimdas atgriezies Krievijā
2012. gadā seriāla “Kriminālā Pēterburga” zvaigzne – aktieris Aleksejs Serebrjakovs – pameta Krieviju un pārcēlās uz Kanādu. 2014. gadā mediji vēstīja, ka aktieris atteicies no Krievijas pilsonības, nespējot izturēt “atklāto ļaunumu” savā dzimtenē. Kā nesen vēstīja Rīgā bāzētais krievu tīmekļa medijs “Meduza”, Serebrjakovs jau kopš diviem gadiem atgriezies Krievijā un darbojas kā aktieris. Lai arī viņš iepriekš nosodījis Krievijas sākto karu Ukrainā, tomēr, kā raksta “Meduza”, izpildot atsevišķus nosacījumus, valsts viņam neliedz nodarboties ar radošo darbību. Proti, aktieris daļu no saņemtajiem honorāriem ziedo labdarības fondam “Daktere Liza”, kas strādā ar bērniem Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.
“Meduza” raksta, ka šāda pieeja ļāvusi Serebrjakovam un Krievijas agresiju nosodījušajai aktrisei Ksenijai Rapoportai 2022. gada vidū veidot teātra izrādi “Einšteins un Margarita”. Izrādei veltītā tīmekļvietne “einsteinandmargarita.com” pieejama tikai krievu valodā. Tajā teikts, ka pirmizrāde notika 2022. gada jūnijā un tā “par spīti visam” tiek izrādīta Krievijas teātros un viesizrādēs ārvalstīs.
Izrāde “Einšteins un Margarita” 2024. gada martā būs skatāma Latvijā, uz Dailes teātra skatuves. Uzveduma partnere Latvijā ir kompānija “Art Forte”.
Izrādei neesot saistības ar Krieviju
Portāls “Delfi” vērsās pie “Art Forte” ar līdzīgu jautājumu kā Zemfiras pārstāvjiem, proti, ņemot vērā Serebrjakova izteikumus par savas honorāru daļas ziedošanu Krievijas fondam, vai Latvijas iedzīvotāju samaksātā nauda par izrādes “Einšteins un Margarita” biļetēm vismaz daļēji nenonāks agresorvalsts labdarības fondā.
Atbildē izrādes producēšanas kompānijas “Entracte International” vadītājs Kirils Zajakins akcentē, ka minētā kompānija bāzēta Krakovā, Polijā, un to izveidojuši no Krievijas emigrējušie. Zajakins noliedz jebkādu “Entracte International” saistību ar Krieviju: “Mūsu kompānija nav producējusi un neproducēs darbus sadarbībā ar Krievijas juridiskām personām, tostarp bezpeļņas organizācijām. Ienākumi no izrādes turnejas pa Eiropas Savienību (ES) nekādā gadījumā nenonāks Krievijā.”
Runājot par izrādes māksliniekiem, viņš nemin konkrētus vārdus, bet atbildē raksta, ka aktieriem honorāri tiekot izmaksāti banku kontos Eiropā un Kanādā. “Arī mākslinieki neveic nekādas iemaksas Krievijas uzņēmumos vai fondos. Mūsu kompānija stingri ievēro ES sankciju prasības attiecībā pret Krieviju,” pauž Zajakins.
Vai nauda tomēr var nonākt Krievijā?
Šajā rakstā apskatītie divi piemēri par Krievijas mākslinieku kā pilsoņu pienākumu pret savu valsti tomēr rada jautājumu par to, vai mūsu samaksātā nauda par biļetēm vismaz daļēji nenonāk agresora valstī. Atbilde nav viennozīmīga.
Kā portālam “Delfi” skaidro biroja “” vecākais jurists Edvīns Draba, Latvijas juridisko personu, piemēram, pasākumu rīkotāju, sadarbībai ar Krievijas mākslinieku var būt dažādas formas. Slēdzot līgumu ar Krievijas mākslinieku vai ar juridisko personu, kas viņu pārstāv, Latvijas pasākumu rīkotājam ir jāpārliecinās, ka sadarbības dēļ netiek pārkāptas starptautiskās sankcijas.
“Tiesa, pasākuma rīkotājs nevar izkontrolēt, vai sadarbības rezultātā ar Krievijas pilsoni, kurš ir pametis šo valsti un apliecina, ka nemaksā nodokļus Krievijā, Latvijā maksātais honorārs vai kāda tā daļa tomēr netiks pārskaitīta uz Krieviju,” secina jurists. Praksē, sadarbojoties ar personām, kurām varētu būt kāda saistība ar Krieviju, nereti tiekot lietots apliecinājums, ar kuru darījuma partneris apņemas neiesaistīties darbībās, kas pārkāpj sankcijas, vai, piemēram, apņemas nepārskaitīt Krievijas budžetā nodokļus no honorāra.
Tāpat pastāv iespēja sadarbības līgumos ietvert punktus, kas paredz sekas, ja darījuma partneris pārkāpj sankciju vai citus līgumā noteiktos ierobežojumus. Šo mehānismu efektivitāte gan ir atkarīga no dažādiem apstākļiem, piemēram, ja mākslinieks ir Krievijas nodokļu rezidents, viņš nevar ar līgumu atcelt savu pienākumu maksāt nodokļus Krievijā.
Vienlaikus jurists informēja, ka Krievijas pilsonis, kas pametis šo valsti un dzīvo citviet, visticamāk, ir ieguvis bankas kontu tajā zemē, uz kuru emigrējis, vai arī citā valstī. Attiecīgi – arī pārskaitījums no Latvijas juridiskās personas var tikt veikts uz konkrēto kontu.
Drīkst maksāt arī uz kontu Krievijā
“Krievijas pilsoņiem nav liegts turēt kontu ES. Viena kredītiestāde var atvērt Krievijas pilsonim kontu, kurā turēt līdz 100 000 eiro. Bet šis ierobežojums neattiecas uz tām personām, kas vienlaikus ir kādas ES, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalsts vai Šveices pilsonis vai kurām ir uzturēšanās atļauja šajās valstīs,” skaidroja Draba.
Latvijas pasākumu rīkotājiem nav liegta arī iespēja maksāt honorāru Krievijas māksliniekam uz viņa bankas kontu Krievijā, jo lielākā daļa šīs valsts banku nav pakļautas sankcijām. Tomēr, kā atzina Draba, Latvijas bankas nelabprāt sadarbojoties ar Krievijas bankām.
Aicināts sniegt atbildi, vai Latvijas iedzīvotāji, kurš iegādājies biļetes uz Krievijas mākslinieku pasākumiem, var būt droši, ka viņu nauda nenonāks agresorvalstī, Draba atbild, ka to nevar izkontrolēt. Tāpat nav iespējams pilnībā pārliecināties, vai Krievijas mākslinieks vai tā pārstāvis, kurš ir saņēmis honorāru no Latvijas pasākuma rīkotāja kādā sankcijām nepakļautas bankas kontā, vēlāk nepārskaita Krievijas budžetā nodokli, kas saistīts ar ienākumu no šī honorāra. Šo risku var samazināt, ja pasākuma rīkotājs no mākslinieka saņem izziņu, kuru izsniegusi kādas citas valsts nodokļu administrācija, kas apliecina, ka mākslinieks ir konkrētās valsts nodokļu rezidents.
“Taču tikpat labi nevar arī izkontrolēt, vai jebkuras citas valsts mākslinieks, kas saņēmis naudu Latvijā, kādu tās daļu nepārskaita uz Krieviju,” piebilst “” vecākais jurists.
