Latvijas biroja vadošā partnere
Vēderprieks
Ikdienā ēdu vienkārši un diezgan veselīgi. Neesmu veģetāriete, bet manas ēdienreizes lielākoties sastāv no dārzeņiem, augļiem, veselīgiem graudaugiem un piena produktiem. Jau vairāk nekā piecpadsmit gadus izvairos no glutēnu saturošiem produktiem, tāpēc regulāri dodos uz maiznīcu Better Bread, kā arī kafejnīcu Muffins&More. Pusdienās savukārt cenšos tikt pie garšvielām bagātajiem kafejnīcas Stockpot ēdieniem vai dodos pēc vegānas maltītes uz Mazo Terapiju, bet vakariņas pārsvarā mājās gatavoju pati.
Ja jādodas lietišķās pusdienās ar klientiem vai kolēģiem, tad parasti izvēlos kādu restorānu no birojam tuvās apkārtnes, piemēram, Chef’s Corner, Tails, Rossini, Snatch vai Itallissimo.
Ja kārojas ko veģetāru, iesaku doties uz Space Falafel vai Mr.Fox, bet kā savu pēdējo mēnešu patīkamāko atklājumu noteikti uzskatu restorānu B7.
Kopā ar visu ģimeni ārpus mājas parasti sanāk ieturēties tikai nedēļas nogalēs vai ceļojumos. Rīgā mums dažreiz patīk paēst Āgenskalna tirgus 2. stāvā, kur pieejama Vīnkalnu pica un interesantas dažādu valstu virtuves, turklāt šajos izgājienos varam ņemt līdzi suni. Nereti pasūtām uz mājām indiešu ēdienu no Āgenskalna Indian Raja Express, bet no ēdienu pasniegšanas vietām, kas atrodas ārpus galvaspilsētas, esam iemīļojuši Liepājas kafejnīcu Valhalla. Mans dēls uzskata, ka tur varot dabūt vislabākos frī kartupeļus ar lieliskām mērcītēm, savukārt man ļoti patīk viņu skaistais vasaras dārzs.
Jauka un vienkārša kafejnīca pa ceļam uz Talsiem ir arī Rideļu dzirnavu Cope, tur mēdzam piestāt vasarās un ieturēt sātīgas pusdienas ar skatu uz ezeru.
Dvēselei
Dvēselei man ir teātris, ko apmeklēju vismaz reizi mēnesī.
Man ir paliela teātra mīļu kompānija, tāpēc arī līdznācējus atrast nav grūti – eju gan ar draudzenēm un dzīvesbiedru, gan mammu, māsu un bērniem. No pēdējā laikā redzētajām izrādēm mani īpaši aizkustināja Džona Malkoviča režisētā Leopoldštate, Dārtas Danevičas monoizrāde Zēni nav meitenes Dailes teātrī, Alvja Hermaņa režisētā Dzimšanas dienas kūka Jaunajā Rīgas teātrī, kā arī nedaudz dīvainais Raiņa Spēlēju, dancoju skatījums Elmāra Seņkova uzvedumā Nacionālajā teātrī. Kopā ar bērniem liels pārdzīvojums savukārt bija noskatīties Sibīrijas haiku Leļļu teātrī.
Man svarīga ir arī mūzika, tādēļ sekoju līdzi Dzintaru koncertzāles grafikam un dažreiz aizeju uz kādu koncertu – piemēram, šajā pavasarī ieplānots paklausīties komponista Ludviga Van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) 33 variācijas par Antona Diabelli tēmu pianista Vestarda Šimkus interpretācijā. Pāris reizes gadā iegriežos arī operā, no šīs sezonas visspilgtāk atmiņā palikusi Leoša Janāčeka opera Jenūfa Alvja Hermaņa režijā.
Domu grauds
Vienkārši ej un dari – soli pa solītim!
Brīvajā laikā…
Tā kā ikdienā strādāju sēdošu darbu, brīvajā laikā mans ķermenis pieprasa kustību, sevišķi – svaigā gaisā. Reizi nedēļā man ir svarīgi apmeklēt jogas nodarbību – pēdējo gadu dodos pie treneres Ilzes jogas studijā Oāze. Nedēļas nogalē savukārt dodos garās pastaigās gar jūru vai mežā kopā ar savu suni – gludspalvaino retrīveru Frodo. Maršrutus parasti izdomāju pati, taču dažreiz izmantoju Latvijas dabas taku lietotni Dodies.lv.
Ziemā regulāri braucu uz kādu kalnu slēpot, visbiežāk uz Riekstukalnu. Arī visi bērni ir labi apguvuši slēpošanu, tāpēc pēdējos gadus cenšamies ieplānot arī kādu slēpošanas nedēļu Itālijas Alpos. Vasarā obligāts pasākums ir divu dienu laivu brauciens pa kādu no Latvijas upēm. Mums ir izveidojusies diezgan stabila kompānija, un katru gadu rūpīgi izvēlamies un plānojam maršrutus, cenšoties apgūt jaunas upes. Lai gan kopīga daudzu stundu airēšana mēdz stipri pārbaudīt attiecības un reizēm laivošana izvērtusies arī skaļās vārdu apmaiņās, īpaši ar bērniem, tomēr kopumā katrā no šiem braucieniem ir maģiski skaisti klusuma brīži ar spārēm virs ūdens virsmas, milzīgiem kokiem upes malā un tālumā lidojošām dzērvēm vai stārķiem. Turklāt ironiski, ka bērns, kurš bērnībā visvairāk mēdza protestēt pret laivu braucieniem, pēdējos gadus jau airē pats savā laivā un mēdz pabeigt maršrutus pirmais.
Vēlos aizbraukt uz…
Tā kā sanāk diezgan daudz ceļot darba darīšanās, tad jāsaka godīgi, ka šobrīd mans sapņu galamērķis ir būt tepat Kurzemē – kādā klusā vietiņā lībiešu krastā. Ciematiņa nosaukumu neteikšu, jo gribētos, lai šī vieta paliek tikpat klusa un vientulīga.
Taču, ja nu tiešām gribas kaut kur aizceļot, tad Itālija vai Grieķijas salas parasti ir laba izvēle. Saule, garšīgs ēdiens, laipni cilvēki, vēstures pieminekļi un plašs mitoloģijas, arheoloģijas un kultūras slānis uz katra stūra. Romā un Venēcijā es varētu atgriezties vēl un vēl, šogad ar interesi atklāju arī Atēnas. No pēdējo gadu ceļojumiem ar ģimeni jaukas atmiņas ir arī par Skotiju – vējaina un drusku mitra, bet reizē zaļa, kalnaina un vientulīga ainava. Diezgan bieži aizbraucu uz Londonu vai Briseli – gan darba darīšanās, gan kopā ar kādu bērnu, jo tur vienmēr ir interesanti, daudz muzeju un izglītojošas atpūtas iespēju.
Pagājušajā vasarā ar bērniem devāmies auto ceļojumā pa Poliju, kas ļoti patīkami iepriecināja – plaši un labi uzturēti autoceļi, izdevīgas cenas naktsmītnēm un ēdienam, jaukas pastaigu takas Tatru kalnos, skaistā Krakova un milzīgs atrakciju parks Energylandia. Tālākus ceļojumus pagaidām atstāju nākotnei, kad bērni būs paaugušies. Kad ar dzīvesbiedru bijām tikai nesen iepazinušies, apmeklējām Kubu, Kaukāza kalnus, savukārt kāzu ceļojumā aizbraucām uz Indiju. Visās šajās vietās gribētos kādreiz atgriezties, bet šobrīd šķiet grūti apvienot garus ceļojumus ar intensīvo profesionālo dzīvi.
Taču darba ietvaros interesantu ceļojumu netrūkst. Maijā došos uz pasaules lielāko intelektuālā īpašuma juristu konferenci INTA, kas notiks Atlantā, ASV. Savukārt septembrī paredzēts brauciens uz Starptautiskās asociācijas IBA gada konferenci Meksikā.
Kino
Man patīk kino, kas liek domāt un iejusties citā realitātē. Sekoju līdzi arī latviešu kino, tāpēc cenšos noskatīties visas jaunākās filmas kino vai platformā Tet+. Ļoti cienu režisora Jura Poškus darbus.
Saule spīd 24 stundas ir jāredz! Tāpat kā nu jau klasiskā Kolka Cool. Atmiņā paliekošas ir arī Dāvja Sīmaņa filmas, piemēram, Pelnu sanatorija un Tēvs Nakts. Noteikti plānoju noskatīties arī viņa jauno filmu Marijas klusums, kā arī Lienes Lindes Melnais samts. Šī gada pasaules filmu sarakstā savukārt ir oskarotās Nabaga radības (Poor Things) un Openheimers (Oppenheimer).
Man tuvs ir arī fantāzijas žanrs. Vairākkārt esmu redzējusi Gredzenu pavēlnieka (The Lord of The Rings) triloģijas, Hobita (The Hobbit) filmas, Nārnijas hroniku (The Chronicles of Narnia), kā arī seriālu Tumšās matērijas (His Dark Materials).
Esmu aizrāvusies arī ar straumēšanas pakalpojumu piedāvājumu.
Netflix platformā, piemēram, esmu noskatījusies tādus izcilus seriālus kā Kāršu nams (House of Cards), Izlaušanās (Breaking Bad), Kronis (The Crown), Melnais spogulis (Black Mirror), Kalpone (Maid) un citus. Tet+ platformā savukārt ir lielisks seriāls Kalpones stāsts (Handmaid’s Tale), kas balstīts Margaretas Ātvudas (Margaret Atwood) izcilajā tāda paša nosaukuma romānā. Šobrīd šajā platformā esmu sākusi skatīties seriālu Pēctecība (Succession), kur gan ir īpaši daudz lamuvārdu, taču izcili parādīta biznesa un ģimenes attiecību dinamika.
Grāmatplauktā man…
Mēnesī izlasu vismaz vienu daiļliteratūras grāmatu, un noteikti gadā vairākus latviešu oriģināldarbus. Visu lasu tikai papīra formātā, jo e-grāmatas vai audio īsti man neder, pietiek jau ar ekrāniem darba vajadzībām.
Šobrīd lasu Janas Egles jauno grāmatu Latvju pacients, un nemaz neesmu pārsteigta, ka tā man ļoti patīk, jo novērtēju arī viņas iepriekšējos stāstu krājumus Svešie un Dzimšanas diena. Plauktā man ir nolikta Daces Rukšānes Džikī, un, visticamāk, tuvākajā laikā pārlasīšu arī šī stāsta pirmo romānu Krieva āda, jo aprīlī iecerēts noskatīties izrādi Svešā āda Liepājas teātrī. Pamīšus ar latviešu autoriem lasu arī angliski sarakstītus darbus oriģinālvalodā.
Nesen, piemēram, izlasīju kanādiešu rakstnieces Alises Munro (Alice Munro) stāstu krājumu Parāk daudz laimes (Too Much Happiness). Ļoti skaudra, sāpīga, bet dziļa un aizkustinoša grāmata.
Mīlestība pret fantāzijas žanru izpaužas arī grāmatu izvēlē. Esmu izlasījusi Džona Ronalda Rūela Tolkīna (John Ronald Reuel Tolkien) triloģiju Gredzenu pavēlnieks (The Lord of The Rings).
Aizraušanās ar šo autoru ir mūsu ģimenes lieta. Dzīvesbiedram ir kolekcija ar visiem viņa darbiem, un šīs grāmatas lasa arī bērni. Ņemot vērā izaicinošo profesionālo dzīvi, kur bieži jārisina inovatīvi jautājumi, regulāri pievēršos arī kādai biznesa vai pašizaugsmes literatūrai, parasti angļu valodā. Šī iemesla dēļ lasīšanas sarakstā vienmēr ir arī kāda psiholoģijas, biznesa attīstības grāmata vai biogrāfija.
