Ik gadu 27. februārī atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) dienu. To sagaidot, biedrība “Liepājas rajona partnerība” iepazīstina ar vairāku novada nevalstisko organizāciju – biedrību paveikto, tā sekmējot turpmāku projektu īstenošanu, kā arī mudinot iedzīvotājus vēl aktīvāk iesaistīties biedrībās un projektu pieteikumu sagatavošanā ar mērķi saņemt līdzfinansējumu.
Mērķis – mobilizēties kopīgiem darbiem
Zvērināts ir valdes loceklis “Aizputes Renesanses biedrībā”, valdes loceklis studentu korporācijas “Fraternitas Livonica Filistru biedrībā” un biedrs biedrībā “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
– Kāpēc jums ir svarīgs darbs biedrībā? Ko tas, jūsuprāt, dod sabiedrībai?
– Biedrība ir juridiska forma, kā cilvēki ar līdzīgiem uzskatiem var apvienoties un veikt kopīgus darbus atbilstoši biedrības definētajiem mērķiem. Nevalstiskās organizācijas veido pilsoniskas sabiedrības pamatu, kas ir būtiski, lai demokrātija varētu normāli funkcionēt.
– Zinām, ka skolas gados esat darbojies biedrībā “Jaunatnes demokrātijas skola”. Ko tas jums pašam ir devis?
– Esmu pārliecināts, ka ļoti agrīnā vecumā darbs biedrībā man palīdzēja apgūt tādas būtiskas prasmes kā publiska uzstāšanās, plānošana un spēja uzņemties atbildību. Bet pats galvenais – šī pieredze iemācīja, ka demokrātija ir pašu pilsoņu rokās un demokrātija ir jāstiprina katram pilsonim katru dienu.
– Vai atceraties kādu īpašu notikumu laikā, kad darbojāties “Jaunatnes demokrātijas skolā”?
– Tās kulminācija bija vasaras nometnes Bernātos. Sapulcējāmies kopā aktīvākie tā laika Liepājas rajona jaunieši, tikām gatavoti par tādiem kā demokrātijas vēstnešiem, kuriem vēlāk bija jāuzstājas citiem jauniešiem. Tā bija unikāla pieredze. Agris Petermanis iemācīja būtiskas vērtības un deva pārliecību, ka mums ir neierobežotas spējas un iespējas. Vajag tikai sapņot un darīt.
– Kādēļ jums ir svarīgi līdzdarboties NVO?
– NVO būtiskākais elements ir cilvēki ar līdzīgiem uzskatiem un vērtībām. Ja tu spēj apvienot šādus cilvēkus un mobilizēties kopīgiem darbiem, tas dod lielu gandarījumu. Piemēram, “Aizputes Renesanses biedrība” ir kļuvusi par neatņemu partneri Dienvidkurzemes novada pašvaldībai jautājumos, kas attiecas uz Aizputes vecpilsētas saglabāšanu un atjaunošanu. Tas, ka NVO spēj ietekmēt politiskus procesus, liecina par veselīgu demokrātiju.
– Jūsu aicinājums, novēlējums vai ieteikums, lai veicinātu cilvēkos lielāku interesi par NVO sektoru?
– Cilvēkiem ir jāapzinās, ka NVO ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa. Ir jābūt vēlmei padarīt pasauli labāku, un vislabāk to var izdarīt, apvienojoties ar domubiedriem. Kādam ir jāuzņemas līderība un pacietīgi, sadarbojoties ar citiem iesaistītajiem, soli pa solim jāīsteno nospraustie mērķi. Tagad to izdarīt ir vieglāk nekā jebkad agrāk – pieejami ļoti daudzi resursi, dažādi fondi, komunikācijas, zināšanas. Ir tikai jādara.
– Vai zināt kādu sabiedrībā zināmu cilvēku, kurš jaunībā darbojies kādā no biedrībām un vēlāk guvis panākumus?
– Esmu novērojis, ka daudzi sabiedrības vai biznesa līderi ir bijuši aktīvi jaunībā, piemēram, esot aktīvi skolēnu vai studentu pašpārvaldēs. Līdzīgs piemērs ir arī latvieši, kuri okupācijas laikā bija devušies trimdā uz Ziemeļameriku. Liels skaits aktīvi darbojās dažādās latviešu organizācijās un studentu korporācijās. Daudzi no viņiem pēc neatkarības atgūšanas atgriezās Latvijā un ieņēma atbildīgus amatus, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties pašvaldības informatīvajā izdevumā “Dienvidkurzeme” 21. februāra numurā.
