20. februārī Rīgā norisinājās jaunā formāta pasākums, kur transporta sektora pārstāvji apsprieda veidus kā sasniegt plānoto transporta enerģētikas jomā. Pagaidām Latvija nevar lepoties ar sasniegumiem – līdz 2020. gadam bija jāsasniedz 10% AER transportā, bet šobrīd sasniegti tikai 4,7%. Līdz 2030. gadam gan Latvija apņēmusies nodrošināt vismaz 7% atjaunojamās enerģijas (modernās biodegvielas, elektrība) īpatsvaru Latvijas transporta enerģijas galapatēriņā.
Pēc spraigām diskusijām par to, uz kuru pusi būtu jāvirzās – CNG, ūdeņraža vai tomēr elektrības dzinējiem, secinājums likās vienots – ikdienas patērētājs ne tik daudz pagaidām uztraucas par vides mērķiem, cik par iespēju nobraukt noteiktos kilometrus, izvēlēties ierasta dizaina un ne pārāk dārgo spēkratu (salīdzinājumā ar līdzīgiem benzīna vai dīzeļa dzinējiem) un infrastruktūras pieejamību.
Aktīvāk darboties motivē arī kaimiņvalstis, kas jau ir publiskojušas savus plānus pavisam pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas auto tirdzniecību visai drīz – Norvēģija no 2025. gada, Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Slovēnija un Īrija – no 2030. gada, savukārt Francija un Lielbritānija no 2040. gada.
Neapšaubāmi, ar fosili darbināmu spēkratu aizvietošana ir pašā savas attīstības agrīnajā stadijā, tomēr jau tagad ir skaidrs – lai sasniegtu Latvijas noteiktos mērķus ar pašreizējiem mehānismiem nepietiek un citu valstu plāni autoparka nomaiņai draud padarīt Latviju par veco spēkratu zemi.
Dalībnieki bija vienoti viedoklī, ka sasniegt noteikto palīdzētu aktīvāka valsts rīcība – PVN samazinājums ar alternatīvu degvielu darbināma auto iegādei, infrastruktūras attīstība, subsīdijas. Iespējams, jau visai drīz elektriskās automašīnas būs tikpat pašsaprotama lieta kā viedtālruņi mūsu kabatās.
