PVN atbrīvojums piemērojams arī pa telefonu sniegtiem medicīnas pakalpojumiem

05.03.20. Spriedums lietā C‑48/19. X ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas dibināta saskaņā ar Vācijas tiesībām. 2014. gada februārī tā slimokases vārdā sniedza konsultācijas pa telefonu par dažādiem veselības jautājumiem un pa telefonu īstenoja atbalsta programmas hronisku vai ilgstošu slimību pacientiem. ES tiesa nosprieda, ka pa telefonu sniegtiem pakalpojumiem, kas ietver padomu sniegšanu attiecībā uz veselību un slimībām, var būt piemērojams šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums, ar nosacījumu, ka tiem ir terapeitisks mērķis. Terapeitiskos mērķus dalībvalstis drīkst interpretēt plaši, paredzot visu, kas var aizsargāt, saglabāt vai atjaunot cilvēku veselību.

Dalībvalstīm ir rīcības brīvība noteikt profesijas, kurās darbībai medicīniskās aprūpes sniegšanā piemēro atbrīvojumu no PVN, it īpaši tādēļ, lai noteiktu kvalifikāciju, kas vajadzīga, lai strādātu minētajās profesijās. Direktīvā nav noteikts, ka tādēļ, ka medicīniskās aprūpes pakalpojumi tiek sniegti pa telefonu, medmāsām un medicīnas asistentiem, kas sniedz šos pakalpojumus, būtu izvirzāma papildu profesionālās kvalifikācijas prasība, lai minētajiem pakalpojumiem varētu piemērot šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu no PVN, ar nosacījumu, ka var uzskatīt, ka šiem pakalpojumiem ir tāds pats kvalitātes līmenis kā pakalpojumiem, kurus, izmantojot šos pašus saziņas līdzekļus, sniedz citi pakalpojumu sniedzēji.

Ja apliek ar PVN neapliekamus pakalpojumus, jāatmaksā atskaitīto priekšnodokli

05.03.20. Spriedums lietā C‑211/18. Idealmed ir sabiedrība, kas pārvalda un peļņas gūšanas nolūkā ekspluatē piecas ārstniecības iestādes, kuras tostarp piedāvā medicīnas pakalpojumus, medicīnas māsu pakalpojumus, kā arī diagnostikas, klīnisko analīžu un fizioterapijas pakalpojumus. Idealmed ir noslēgusi līgumus ar valsts iestādēm, tostarp paredzot aprūpes pakalpojumu sniegšanu par iepriekš noteiktām cenām.

Pirmkārt, lieta būs svarīga tiem, kas piemēro atbrīvojumu no PVN, kas paredzēts ES PVN direktīvas 132.1.b) punktā[1]. Tiesa lietā analizēja jēdzienu “sociālos apstākļos” un tā kritērijus. Interesanti, ka Latvijas PVN likumā šādu terminoloģiju vismaz tieši ieviestu (1:1) neatradīsim.

Otra lietas daļa bija nedaudz samudžinātāka. Uzņēmums piemēroja iepriekš minēto PVN izņēmumu, bet attiecībā uz to bija iespēja izvēlēties aplikt neapliekamu darījumu, ko uzņēmums arī izvēlējās. Taču laika gaitā šī biznesa apstākļi mainījās un uzņēmums vairs nevarēja piemērot šo atbrīvojumu (un tā aplikšanu ar PVN), bet gan varēja piemērot citu atbrīvojumu, kam nebija paredzēta izvēles iespēja aplikt neapliekamu darījumu. Tādējādi tiesa (un arī Portugāles VID) secināja, ka uzņēmums vairs nedrīkstēja aplikt neapliekamu darījumu un kā sekas – nedrīkstēja arī atskaitīt priekšnodokli. Arī Latvijā ir iespēja dažus no neapliekamiem darījumiem aplikt ar PVN, tādēļ rūpīgi jāseko vai konkrētā izņēmuma priekšnoteikumi saglabājušies visa darījuma vai biznesa laikā.

04.03.20. Spriedums lietā C‑655/18. 2017. gada 16. martā Teld Consulting OOD iesniedza muitas deklarāciju, lai 13 konteineriem mitrumizturīga saplākšņa piemērotu muitas noliktavas procedūru. Pēc muitas formalitāšu nokārtošanas minētās procedūras piemērošanai šie konteineri bija jāpārved uz muitas noliktavu, kuru pārvaldīja Schenker saskaņā ar tai izsniegto muitas noliktavas atļauju. Schenker pilnvaroja Fortis Trade OOD, lai nodrošinātu šo pārvadāšanu. Tomēr viens no šiem konteineriem, tāpat kā Fortis Trade piederošais transportlīdzeklis, kas to pārvadāja, pa ceļam tika nozagts. Līdz ar to šajā konteinerā esošās preces netika nogādātas Schenker noliktavā. Varnas muitas direktors izdeva lēmumu, ar kuru viņš saskaņā ar Bulgārijas Muitas likuma piemēroja Schenker naudas sodu aptuveni EUR 12 225 apmērā un uzdeva šai sabiedrībai samaksāt summu, kas atbilst trūkstošo preču vērtībai. Iesniedzējtiesa konstatēja, ka Schenker ir piemēroti divi administratīvie sodi. Tā uzskata, ka sods, ko veido pienākums samaksāt nozagto preču vērtību, neietilpst nevienā no ES Muitas kodeksā paredzētajiem sankciju veidiem un tas nav arī valsts tiesībās paredzēts konfiskācijas veids. Līdz ar to iesniedzējtiesa jautāja vai šis pienākums samaksāt preču vērtību atbilst minētajai tiesību normai, kā arī efektivitātes un samērīguma principiem, ņemot vērā, ka tas tiek apvienots ar finansiālas sankcijas piemērošanu.

ES tiesa nosprieda, ka tiesiskais regulējums atļauj nodokļu administrācijai procedūras izmantotājam, kam piemērota muitas noliktavas procedūra, piemērot atbilstošas finansiālās sankcijas par muitas tiesiskā regulējuma pārkāpumu. Tomēr tiesiskajam regulējumam nav atbilstoša preču izņemšanas no muitas uzraudzības gadījumā muitas noliktavas atļaujas turētājam papildus finansiālai sankcijai uzlikt par pienākumu samaksāt šo preču vērtībai atbilstošu summu.

ES Tiesa atceļ ES regulu par nekorektu muitas kodu

26.03.20. Spriedums lietā C‑182/19. Pfizer importēja Apvienotajā Karalistē sildošus plāksterus. Šie plāksteri galvenokārt sastāv no auduma, kas satur siltumšūnas. 2012. gadā Lielbritānijas VID izsniedza divas saistošas izziņas par tarifu (SIT), atsevišķus Pfizer plāksterus klasificējot KN pozīcijā 3005, līdzīgi kā to bija darījušas Vācijas un Slovākijas muitas iestādes. Pamatojoties uz šīm SIT, Pfizer importēja savus produktus Francijā. Francijas muitas iestāde secināja, ka šie produkti esot jāklasificē KN pozīcijā 3824 un tiem ir jāpiemēro 6,5 % nodokļa likme. Pēc Francijas muitas iestādes lūguma veikt šo preču pārbaudi Komisija pieņēma Īstenošanas regulu 2016/1140. No minētās regulas pielikuma izriet, ka tādi produkti kā sāpju mazināšanai paredzēts pašsildošs plāksteris no līpoša materiāla vai sāpju mazināšanai paredzēta pašsildoša josta no nelīpoša materiāla ir klasificējami KN apakšpozīcijā 3824 90 96. Līdz ar to Lielbritānijas VID atcēla 2012. gadā Pfizer izsniegtās SIT, kurās ThermaCare produkti tika klasificēti KN pozīcijā 3005.

ES tiesa konstatēja, ka saskaņā ar KN pozīcijas 3824 formulējumu šajā pozīcijā ietilpst produkti, kas “nav minēti vai iekļauti citur”. Tādējādi jāpārbauda, vai regulā 2016/1140 minētie produkti ietilpst KN pozīcijā 3005. Tiesa secināja, ka regulā 2016/1140 minētie produkti ietilpst KN pozīcijā 3005, un tādēļ tie nevar ietilpt KN pozīcijā 3824. Tiesa veicot analīzi secināja, ka, klasificēdama minētos produktus nevis KN pozīcijā 3005, bet KN apakšpozīcijā 3824 90 96, Komisija ir grozījusi šo tarifu pozīciju saturu un ir pārsniegusi kompetenci, kas tai ir piešķirta ar Muitas kodeksa 57. panta 4. punktu. Tādēļ ES tiesa nolēma, ka ES regula 2016/1140 nav spēkā.

[1] No PVN atbrīvojamas slimnīcas un medicīniskā aprūpe, kā arī ar tām cieši saistītas darbības, ko veic publisko tiesību subjekti vai, sociālos apstākļos, kuras līdzinās apstākļiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem, slimnīcas, medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centri, vai arī citas pienācīgi atzītas līdzīgas iestādes.