Jaunumus sagatavoja zvērināta advokāta palīdze Agneta Rumpa, jurista palīgs Kristers Pētersons, un jurista palīdze Hannelora Voiciša.
Normatīvie akti
Vērtspapīrošanas likums
Likumprojekta Nr: 100/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 08.06.2023. Izsludināts: 20.06.2023. Stājas spēkā: 15.07.2023
Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. Likumprojekts nepieciešams Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402 tiešas piemērojamības nodrošināšanai. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Vērtspapīrošana ļaus pārvērst aizdevumus un parādus par tirgojamiem vērtspapīriem. Likumprojekts ietver noteikumus par dokumentāciju, kas jāievēro darījumu veikšanai, kā arī uzraudzības jomas noteikumus un sadarbību ar Eiropas uzraudzības iestādēm. Turklāt Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka norāda, ka Latvijā ir vērtspapīrošanas potenciāls, kas var nākt par labu bankām, izmantojot aktīvus, kas nekvalificējas segto obligāciju seguma portfelim, un mazinot kapitāla slogu.
Saistītie likumprojekti:
Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Grozījumi Maksātnespējas likumā
Grozījumi Kredītu reģistru likumā
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 276/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 22.06.2023
Likumprojekts ierosina grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas skar divas galvenās jomas: prasības publiskajiem piedāvājumiem un neto īsajām pozīcijām.
Attiecībā uz publiskajiem piedāvājumiem ierosināts ieviest Regulas Nr. 2022/858 18.panta prasības, kas paredz papildināt Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.pantu ar atsauci uz minēto regulu. Turklāt tiek papildināts arī finanšu instrumentu uzskaitījums, iekļaujot finanšu instrumentus, kas emitēti, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju.
Otra joma attiecas uz neto īsajām pozīcijām. Piemēram, tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas dokumentiem publiskajiem piedāvājumiem, izmantojot precīzus nosaukumus un definīcijas. Tiek arī ieviestas atsauces uz citām regulām, kas regulē šo jomu, un nodrošināts, ka dalībvalstu uzraudzības iestādes (Latvijā – Latvijas Banka) var izveidot sistēmas un apstiprināt ziņojumu formas attiecībā uz īsajām pozīcijām.
Likumprojekta Nr.: Nr: 285/Lp14. Nodots komisijai: 15.06.2023
Likumprojekta mērķis ir:
- pilnveidot ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu interešu aizsardzības sistēmu,
- noteikt LTAB deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un regulējumu to izpildes uzraudzībai,
- noteikt regulējumu attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuācijas izdevumu noteikšanas kārtību, kā arī
- noteikt regulējumu attiecībā uz personas veselības datu apstrādes prasībām zaudējumu atlīdzības noteikšanā.
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 705 “Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem”
Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-1093. Stājās spēkā: 01.06.2023.
Šobrīd spēkā esošajā noteikumu redakcijā iekļautajās klientu izpētes prasībās ir vērojama noteikumos balstīta pieeja. NILLTPFN jomā starptautiski tiek atzīta riskos balstīta pieeja. Tas nozīmē, ka NILLTPFN riska pārvaldīšanas pasākumi nosakāmi atbilstoši riska novērtējumam – likuma subjekta darbībai piemītošajam riskam un klientam individuāli piemītošajam riskam. Tādējādi, jo zemāks ir klienta risks, jo mazāks ir izpētes apjoms, savukārt, jo augstāks klienta risks, jo izpētes apjoms ir lielāks. Ar šiem grozījumiem tiek veikta pāreja no noteikumos balstītās pieejas un riskos balstītu pieeju.
EU Law
Regulation (EU) 2023/1113 of the European Parliament and of the Council of 31 May 2023 on information accompanying transfers of funds and certain crypto-assets and amending Directive (EU) 2015/849 (Text with EEA relevance)
Date of effect: 29 June 2023
Under the new rules, crypto asset service providers are obliged to collect and make accessible certain information about the sender and beneficiary of the transfers of crypto assets they operate, regardless of the amount of crypto assets being transacted. This ensures the traceability of crypto asset transfers to be able to better identify possible suspicious transactions and block them. This legislation is set to harmonise the crypto Travel Rule requirements across the European Union, as well as ensuring financial transparency on exchanges in crypto assets.
Regulation (EU) 2023/1114 of the European Parliament and of the Council of 31 May 2023 on markets in crypto-assets, and amending Regulations (EU) No 1093/2010 and (EU) No 1095/2010 and Directives 2013/36/EU and (EU) 2019/1937 (Text with EEA relevance)
Date of effect: 29 June 2023
Regulation on markets in crypto-assets (MiCA) is aimed at protecting investors by increasing transparency and putting in place a comprehensive framework for issuers and service providers including compliance with the anti-money laundering rules. The new rules cover issuers of utility tokens, asset referenced tokens and stablecoins. It also covers service providers such as trading venues and the wallets where crypto-assets are held. This regulatory framework aims to protect investors, preserve financial stability, while allowing innovation and fostering the attractiveness of the crypto-asset sector.
It also introduces a harmonized regulatory framework in the European Union which, given the global nature of crypto markets, is an improvement compared to the current situation with national legislation in some member states only.
See also: Press release.
Citi jaunumi
Publicēts jaunākais Latvijas Bankas “Finanšu Stabilitātes Pārskats”
Publicēts: 20.06.2023.
Latvijas Banka publicējusi “Finanšu Stabilitātes Pārskatu”, kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība. Pēdējā gada laikā tautsaimniecība un finanšu sektors ir piedzīvojuši dažādus izaicinājumus, tostarp saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un enerģētikas krīzi Eiropā. Tomēr Latvijas finanšu sistēma saglabājas stabila un banku sektoram ir labas rezerves. Makrouzraudzības politika ir piemērota identificētajiem riskiem, un Latvijā varētu tikt apsvērti pasākumi noturības nostiprināšanai ar makrouzraudzības kapitāla rezervju palīdzību. Turklāt ir nepieciešams novērst strukturālās nepilnības mājokļu tirgū un rūpīgi izvērtēt kredītriskus.
Latvijas Banka sagatavojusi finanšu tirgus dalībniekiem kontrolsarakstu IT un drošības pārvaldības pašvērtējuma veikšanai
Publicēts: 06.06.2023.
Lai palīdzētu finanšu tirgus dalībniekiem novērtēt savus informācijas tehnoloģiju (IT) un drošības risku pārvaldības procesus un atbilstību normatīvajiem noteikumiem Nr. 150 “Informācijas tehnoloģiju un drošības risku pārvaldības normatīvie noteikumi”, Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvalde sagatavojusi ērti lietojamas rekomendācijas IT un drošības pārvaldības pašvērtējuma veikšanai.
ECB publicējusi pārskatu par kredītiestādēm piemērotajām sankcijām par prudenciālo prasību pārkāpumiem 2022. gadā
Publicēts: 01.06.2023.
Pārskatā iekļauti dati par sankcijām, ko piemērojusi gan ECB, gan to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas pievienojušās Vienotajam uzraudzības mehānismam, apkopotā veidā.
