Finanšu un apdrošināšanas tiesību jaunumi 31.08. – 29.09.

Jaunumus sagatavoja zvērināta advokāte Inese Heinacka un jurista palīdze Hannelora Voiciša

Normatīvie akti

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Likumprojekta Nr.: 276/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 14.09.2023.

Mērķis nodrošināt atsevišķu Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) normu atbilstību turpmāk minētajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 30.maija Regulai (ES) 2022/858 par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, ieviešot 18. panta “Grozījumi Direktīvā 2014/65/ES” prasības, tādējādi FITL 3. pants tiek papildināts ar atsauci uz šo regulu, vienlaikus papildinot arī finanšu instrumentu uzskaitījumus, paredzot arī finanšu instrumentus, kas emitēti, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju.
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulas (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, ieviešot šīs Direktīvas 3. panta 2. punktu, kas cita starpā paredz dalībvalsts izvēles tiesības atbrīvot vērtspapīru publiskos piedāvātājus no pienākuma publicēt prospektu ar noteikumu, ka:
   1. Uz šādiem piedāvājumiem neattiecas prasība par paziņošanu saskaņā ar Direktīvas 25. pantu;
   2. Katra šāda vērtspapīru piedāvājuma kopējā samaksa ES ir mazāka nekā naudas summa, kas aprēķināta par 12 mēnešiem un nepārsniedz 8 000 000 eiro.
3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvai 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem, atbilstoši direktīvas II pielikuma 1. punktam, kura cita starpā ir noteiktas vienības, kam jābūt pilnvarotām vai regulētām, lai darbotos finanšu tirgos.
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 16. februāra Direktīvai 2021/338 ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz informācijas prasībām, produktu pārvaldību un pozīciju limitiem un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/878 attiecībā uz to piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai veicinātu atveseļošanos no Covid19 krīzes, pārņemot direktīvas 2021/338 1. panta 4. punkta “c” apakšpunktu, kurā noteikts par izpēti, ko trešās personas veic ieguldījumu sabiedrībās, kuras klientiem sniedz portfeļa pārvaldības vai citus ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumus.
5. Komisijas 2016. gada 25. aprīļa Deleģētajai regulas (ES) 2017/565, 63. pantam “Paziņojumi par klientu finanšu instrumentiem vai klientu līdzekļiem” un ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora “kapitāla remonta” negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” novešanas līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un “Baltic International Bank SE” darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai ziņojums

11.09.2023.

2023. gada 13. februārī pie Saeimas Prezidija, ar tam adresētu vēstuli, vērsās Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras ģenerālprokurors Juris Stukāns “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu”. Vēstulē lūdza komisijas darbā ņemt vērā un ievērot likumā noteiktos ierobežojumus kriminālprocesa mērķa sasniegšanai, ņemot vērā notiekošos kriminālprocesu izmeklēšanu saistībā ar AS ABLV Bank, AS PNB Banka un Eiropas komercsabiedrības “Baltic International Bank SE” darbībām, un kriminālprocesi vēl nav pabeigti. Komisija vienojās izmeklēt iespējamu AP PNB novešanu līdz maksātnespējai, un AS ABLV novešanas līdz piespiesu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī BIB darbīas apturēšanas apstāļus.

Komisija definēja šādus mērķus:

1. Izvērtēt “kapitāla remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, tajā skaitā bankas kontu slēgšana, šķēršļi konta atvēršanai reputācijas riska gadījumā, kas rada neiespējamus apstākļus vienīgā darba algas konta atvēršanai; reputācijas risku kritēriji;
2. Izvērtēt darījumu uzraudzības politiku, t.i., AML procedūras visiem subjektiem vienādā apjomā; AML politikas integrācijas nacionālajos tiesību aktos sekas tautsaimniecībai – prasība par faktiski neiespējamu pārbaužu veikšanu, piemēram, darījuma partnera konta izrakstu pieprasīšana;
3. Izvērtēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu izlūkošanas dienesta un Valsts ieņēmuma dienesta rīcības un politiku, un darbību pamatotību.

Komisija, noskaidrojot un izvērtējot dažādus faktus, piemēram, par iemesliem atvērt kontu, par “kapitāla remonta” kā indikatoru kreditēšanas problēmām, kontu uzturēšanas izmaksas atšķirības starp Latviju un kaimiņvalstīm, secinot, ka:

Pozitīvi vērtējams tas, ka:

• Apmierinošā apmērā ieviestas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval starptautiskās rekomendācijas;
• Pozitīvi vērtējama Latvijas Banka izstrādātā rokasgrāmata finanšu tirgus dalībniekiem NILLTPFN (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana) prasību uzraudzībai;
• Ieviesta grāmatvežu licencēšana, kas cita starpā sekmē grāmatvežu darbības lielāku profesionalitāti un atbildību;

Negatīvi vērtējams tas, ka:

• Pārlieku lielas uzraudzības mehānisms nospiež un dažkārt pat izslēdz sadarbības iespējas ar klientiem;
• Kontu slēgšanas gadījumos, klienti pārvirzīja savus līdzekļus uz citu Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu finanšu institūcijām, turklāt daudzi Latvijas uzņēmumi un kredītiestādes kā pamatkontu lieto kontu ārvalstīs;
• NILLTPFN prasību un risku izvērtēšanai vienoto standartu trūkums nereti kļūst par pamatu tam, lai sodītu banku un/vai tās klientu, liedzot konta atvēršanu;
• NILLTPFN prasības un ieviešanas prakse atšķiras gan Baltijas, gan Eiropas līmenī;

Pētījumā tika konstatēti šādi būtiski šķēršļi Latvijas finanšu sektorā:

• Trūkst vienotas prasību piemērošanas prakses risku indikatoriem un veicamām risku izvērtēšanas darbībām;
• Kredītiestādēm palielinājies klienta apkalpošanas izmaksu slogs, kas tiešā veidā “gulstas uz klienta pleciem,” rezultātā konta atvēršana kļūst par laika ietilpīgu procesu gan potenciālajiem klientiem, gan kredītiestādēm;
• Bankas sāk koncentrēties tikai uz Latvijas rezidentu apkalpošanu, kas samazina Latvijas finanšu sektora pievilcību ārvalstu investoriem un Latvijas finanšu sektora konkurētspēju;
• Latvijas finanšu iestāde mēdz atteikt konta atvēršanu arī fiziskām personām, iesakot klientam vērsties citā bankā;
• NILLTPFN prasības būtiski ierobežo jaunuzņēmumu veidošanos un attīstību;
• Latvijas rezidentiem un nerezidentiem nav nodrošināts palīglīdzeklis vai rokasgrāmata NILLTPFN prasību izpratnei;
• Latvijā ir zemākais banku kreditēšanas apjoms Baltijā, kur viens no faktoriem ir tas, ka Latvijā ir augstākās kredītprocentu likmes Baltijā;
• Nav vienoti un skaidri NILLTPFN subjektu sodu piemērošanas noteikumi;
• Vērojams konkurences trūkums Latvijas finanšu tirgus dalībnieku sektorā, kā dēļ arī ir augstākās bankas uzturēšanas izmaksas Baltijā.

 

Finanšu nozares asociācijas vēstule Saeimas Prezidijam, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu

2023. gada 5. septembri Finanšu nozares asociācija (Asociācija) iesniedza vēstuli par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas (Komisija) gala ziņojumu, kas tiek virzīts izskatīšanai Saeimas sēdē.

Vēstulē Asociācija pauda viedokli par Komisijas gala ziņojumā paustajiem priekšlikumiem un lūdza rast iespētu Asociācijas viedokli par tiem pievienot Komisijas gala ziņojumam priekšlikumā.

Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu”

Ministru Kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 (MK noteikumi Nr. 618) tiek veikti grozījumi saskaņā ar Notariāta likuma 64. pantu. Grozījumi stājas spēkā 2023. gada 1. oktobrī.

MK noteikumos Nr. 618 5. punktā tiek paredzēta kārtībā kādas ziņas ir ierakstāmas mantojuma reģistrā saskaņā ar Fizisko personu reģistra datiem. Kā arī tiek paredzēta kārtībā, kad ziņas ieraksta saskaņā ar dzimtsarakstu iestādes izsniegtu norakstu, izrakstu vai izziņu no civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem vai saskaņā ar Valsts vēstures arhīva izsniegtu izziņu, kas apliecina radniecības faktu.

Noteic Notāra rīcību gadījumā, ja mantinieks mantojuma lietas uzsākšanas dienas mantošanas iesniegumam nevar pievienot visus Notariāta likuma 281. un 312. pantā noteiktos dokumentus.

Noteikts, kas apliecina mantojuma atstājēja un mantinieka radniecības faktu (25. punkts), mantojuma atstājēja un pārdzīvojušā laulātā faktu (26. punkts) un kas apliecina mantojuma atstājēja nāvi (24. punkts). Savukārt 27. punktā noteikts, kas būtu jāpievieno mantojuma lietai, ja iepriekšminētajos punktos attiecīgi nepieciešamie dokumenti un ziņas Fizisko personu reģistrā nav pieejami.

Kā arī 29.punktā noteikts, ka mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu apliecina valsts vai pašvaldības iestādes izziņa vai izdruka no Fizisko personu reģistra.

Grozījumi Kredītu reģistru likumā

Likumprojekta Nr.: 333/Lp14. Nodots komisijai: 07.09.2023.

Saistībā ar mantojuma reformu attiecībā uz zvērinātu notāru darbu, cita starpā tiek precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība, un tas nozīmē, ka:

1. Turpmāk mantojuma atstājēja kreditoram, piesakot kreditora pretenziju, būs jānorāda plašāka informācija par kreditora pretenziju. Iekļaujamo ziņu apmērs būs norādīts Notariāta likumā;
2. Kreditors atbilstoši notariāta likumam, piesakot kreditora pretenziju, ir informēts par atbildību saskaņā ar KL par nepatiesa pieteikuma sniegšanu;
3. Par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, atbilstoši zemesgrāmatā, komercķīlu reģistrā un kredītu reģistrā pieejamām ziņām, mantiniekus informēs zvērināts notārs.

Līdz ar to Kredītu reģistra likumu nepieciešams papildināt ar 19.1 pantu, kas noteic, ka “Zvērinātam notāram uzsāktas mantojuma lietas ietvaros ir tiesības saņemt reģistrā iekļautās ziņas par attiecīgo klientu (mantojuma atstājēju) – fizisko personu (rezidentu) un viņa saistībām: šā klienta saistību veidu, sākuma datumu un beigu datumu, apjomu, periodu, klienta saistību atlikumu pēdējā kalendāra mēneša beigās, nodrošinājuma veidu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajai klienta saistībai.” Citiem vārdiem, zvērinātam notāram būs tiesības saņemt nepieciešamos datus par prasījumiem, kas ir pret mantojuma atstājēju un ir iekļauti Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā. Savukārt Kredītu reģistra likuma 21. pants tiks papildināts ar atsauci uz šā likuma 19.1 pantu.

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā

Likumprojekta Nr.: 349/Lp14. Nodots komisijai:  21.09.2023

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot zemesgrāmatu darbību, tādējādi atvieglojot sankciju piemērošanu, tajā skaitā, uzlabojot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt minimāli nepieciešamās informācijas par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem kā arī fiziskām personām un ārvalsts juridiskām personām – iegūšanu. Šā iemesla dēļ plānots noteikt, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz fizisku personu ir iespējama tikai tad, ja tā ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu – ja ir iespējams identificēt tās patiesos labuma guvējus.

Turklāt paredzēts noteikt, ka zemesgrāmatu personu rādītājā tiek uzturēta minimāla informācija par ārvalsts juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kā arī pārstāvjiem un ārvalsts juridisko personu.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Likumprojekta Nr.: 312/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 21.09.2023

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Ar to cita starpā paredzēts precizēt pantus, kas nosaka, ka kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu vai izbeigt pamatkonta standartlīgumu, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, lai atvieglotu Eiropas Savienības vai trešo valstu fizisko un juridisko personu līdzdalību Latvijā licencētās maksājumu un elektroniskās naudas iestādēs, noteikt, ka informācija un dokumenti Latvijas Bankā varētu tikt iesniegti valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, vai valodā, par kuru dokumentu iesniedzējs ir vienojies ar Latvijas Banku.

 

Citi jaunumi

Saeima izskatījusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par finanšu sektora “kapitālā remonta” sekām

Latvijas Republikas Saeima 2023. gada 7. septembra sēdē izskatīja Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” novešanas līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un “Baltic International Bank SE” darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai (turpmāk – Komisija) galaziņojumu.

Maksātnespējas procesa administratora amata kandidāta izvēle kredītiestādes maksātnespējas procesam – turpmāk automatizēti

Ministru kabinets š.g. 3. oktobrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot, ka turpmāk maksātnespējas procesa administratoru (administrators) konkrētā kredītiestādes maksātnespējas procesā izvēlēsies, izmantojot Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (EMUS) kārtoto administratoru pretendentu sarakstu un Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) nodrošinātu automatizētu, uz nejaušības principa balstītu atlasi. Pretendentu sarakstā Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) iekļaus tos administratorus, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Saeimas paziņojums par Toma Platača iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā

Saeima 2023. gada 28. septembra sēdē par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku iecēlusi Tomu Plataci.

 

Budžeta komisija atbalsta likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai

04.10.2023.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai paredzētos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā sarukusi vairāk nekā trīs reizes

04.10.2023.

Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes, secināts “Finanšu pieejamības pārskatā 2023”, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Akciju cenas pasaules biržās krītas

04.10.2023.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ASV obligāciju ienesīgumam sasniedzot 16 gadu augstāko līmeni, kas pastiprināja bažas par paaugstinātām procentlikmēm.

Risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem sola rast līdz gada beigām

03.10.2023.

Atbilstoši jau pie valdības izveidošanas noteiktajam termiņam koalīcija risinājumus lielajām procentu likmēm hipotekāro kredītu ņēmējiem sola rast līdz gada beigām.

 

Tiesu prakse

Stājies spēkā PTAC piemērotais 10 000 euro naudas sods parādu piedziņas kompānijai

Senāta Administratīvo lietu departaments 31.augustā, izskatot SIA „Julianus Inkasso Latvija” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, atzīstot, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, un tam nav nozīme judikatūras veidošanā.

Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru pieteicējas pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2021.gada 17.februāra lēmuma atcelšanu noraidīts. Ar apgabaltiesas spriedumu atzīts par pamatotu pieteicējai uzliktais pienākums aizliegt negodīgu – maldinošu, profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi un nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu, kā arī pieteicējai piemērotā soda nauda 10 000 euro apmērā.

Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas par agresīvu komercpraksi, atzīstot, ka tās īstenošanā izmantotā saskarsme ir bijusi agresīva.

Tiesa ir vērtējusi pieteicējas faktisko saziņu ar parādniekiem: īsziņu un elektronisko vēstuļu saturu un biežumu, un secinājusi, ka konkrētās lietas apstākļi liecina gan par neatlaidīgām darbībām, jo izpaudās kā agresīva saziņa ar parādnieku, gan nesamērīgu ietekmi, jo konstatējama pakļaušana spiedienam.

Tāpat apgabaltiesa ir konstatējusi, ka paziņojumi ir pretrunā likumā noteiktajam, kas noteic, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.

Papildus apgabaltiesa ir arī secinājusi, ka īsziņās ietvertais teksts var radīt nepareizu priekšstatu par personai nosūtītās ziņas patieso saturu un var maldināt, liekot domāt, ka attiecībā uz parādnieku jau pastāv aktīvs tiesvedības process tiesā, kā arī ir iespējama drīza vai tūlītēja piespiedu piedziņas darbību īstenošana no pieteicējas puses, ietiecoties tiesu izpildītāju kompetencē.

Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesas ir pārbaudījusi, vai iestāde ir izvērtējusi visus priekšnoteikumus soda naudas piemērošanai, un atzinusi, ka noteiktā soda nauda ir samērīga. Tas, ka pieteicēja turpmāk ir mainījusi savu komercpraksi, nenozīmē, ka tas attaisno iepriekš pieļautus pārkāpumus un izslēdz soda naudas piemērošanu.

Senāta lēmums lietā Nr. SKA-464/2023