Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja zvērināta advokāte Santa Rubīna un jurista palīdze Hannelora Voiciša.

Normatīvie akti

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekts Nr. 479/Lp14. Izsludināts: 22.02.2024.

Kredītiestāžu likuma 62. pants papildināts ar piecpadsmito daļu, kas cita starpā paredz iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai licencētam patērētāju kreditētājam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Grozījumi likumā stājās spēkā 2024. gada 23. februārī.

Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā

Likumprojekts Nr.: 480/Lp14. Izsludināts: 22.02.2024.

Apdrošināšanas līguma likums papildināts ar 35. panta 4.1 daļu, nosakot, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā uz nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu netiek piemērots šā likuma 35. panta ceturtās daļās 1. punktā minētais izņēmums par iespēju apdrošināšanas līgumā noteikt citādu kārtību, vienojoties par apdrošināšanas līguma izbeigšanu.

Savukārt šā likuma 36. pants tika papildināts ar sesto daļu, sakot, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā apdrošinātājam un apdrošinājuma ņēmējam, vienojoties par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošinājuma ņēmējs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Līgums uzskatāms par izbeigtu apdrošinājuma ņēmēja norādītajā dienā, bet ne agrāk kā pēc 5 dienām no šā paziņojuma nosūtīšanas dienas.

Grozījumi likumā stājās spēkā 2024. gada 23. februārī.

Grozījumi Kredītu reģistra likumā

Likumprojekts Nr.: 333/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 01.02.2024.

Likumprojekta par grozījumiem kredītu reģistra likumā 2. lasījumā tiek atbalstīts papildināt likumu ar 19.1 pantu, kas cita starpā paredz zvērināta notāra tiesības uzsāktas mantojuma lietas ietvaros saņemt reģistrā iekļautās ziņas par attiecīgo mantojuma atstājēju un mantojuma atstājēja saistībām.

Grozījumi Kredītu reģistra likumā

Likumprojekts Nr.: 471/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 01.02.2024.

Likumprojekta par grozījumiem kredītu reģistra likumā 1. lasījumā tiek atbalstīts šā likuma 15. pantu papildināt ar to personu loku, par kurām kredītu reģistra dalībnieki ir tiesīgi saņemt kredītu reģistrā iekļautas ziņas.

Kredītu reģistra likuma 24. pantu atbalsta papildināt ar sesto daļu, nosakot, ka Latvijas banka, ja nepieciešams, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc reģistra vai ierobežota dalībnieka izslēgšanas no komercreģistra vai Uzņēmuma reģistra žurnāla aktualizē ziņas tieši par galvinieku saistībām.

Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā

Likumprojekts Nr.: 476/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 01.02.2024.

Ar grozījumiem ir paredzēts nodrošināt Regulas 2022/2036 un Regulas 2021/23 prasību piemērošanu, un tehniski precizētu Direktīvas 2019/879 un Direktīvas 2019/2034 prasības. Tādēļ likumprojektā paredzēts precizēt vārdus, lai tie terminoloģiski atbilstu minētajiem tiesību aktiem, neveicot radikālas šā likuma esošā tiesiskā regulējuma izmaiņas.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekts Nr.: 512/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 07.03.2024.

Likumprojekts paredz papildināt tiesisko regulējumu ar zvērināta tiesu izpildītāja tiesībām uz atsevišķa pieprasījuma pamata lietās par bezmantinieku mantu saņemt kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par mantojuma atstājēja kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem, ja šāda informācija zvērināta tiesu izpildītāja ieskatā, nepieciešama, lai pieņemtu atbilstošu, izsvērtu un uz pierādījumiem balstītu lēmumu par sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju atzīšanu vai neatzīšanu.

Kā arī likumprojekts paredz paplašināt to gadījumu uzskaitījumu, kad zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības amata pienākumu izpildes ietvaros iegūt ziņas par fizisko personu kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem.

Grozījumi Kontu reģistra likumā

Likumprojekts Nr.: 513/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 07.03.2024.

Likumprojekts paredz papildināt tiesisko regulējumu ar zvērinātu tiesu izpildītāja tiesībām lietās par bezmantinieku mantu saņemt Kontu reģistrā iekļautās ziņas par mantojuma atstājēja kontiem, ja šāda informācija, zvērināta tiesu izpildītāja ieskatā, nepieciešama, lai pieņemtu atbilstošu, izsvērtu un uz pierādījumiem balstītu lēmumu par sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju atzīšanu vai neatzīšanu.

Kā arī likumprojekts paredz paplašināt to gadījumu uzskaitījumu, kad zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības amata pienākumu izpildes ietvaros iegūt ziņas par fizisko personu kontiem kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībās vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekts paredz paplašināt Kontu reģistra informācijas lietotāju skaitu, nosakot Valsts kasei tiesības saņemt Kontu reģistrā iekļauto informāciju par klientiem, kuri vēlas uzsākt darījumu attiecības ar Valsts kasi. Valsts kasei no Kontu reģistra informācija sniedzama uz tā paša pamata, uz kura informācija sniedzama kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

 

Tiesu prakse

Maksājumu iestādes darbība, kas izpaužas kā naudas līdzekļu saņemšana no maksājumu pakalpojuma lietotāja, kas šiem līdzekļiem nekavējoties nepievieno maksājuma uzdevumu nav uzskatāma par elektroniskās naudas emitēšanu (elektroniskās naudas emisijai būtu nepieciešama atsevišķa līguma vienošanās starp lietotāju un emitentu). Turklāt pat bez tūlītējiem maksājuma uzdevumiem, šāda naudas līdzekļi saņemšana ietilpst maksājumu pakalpojumu ietvaros.

 

Citi jaunumi

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Publicēts: 13.02.2024.

Ir izstrādāts Vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) darbības stratēģiskais redzējums līdz 2028. gadam.

Ar šo stratēģiju paredzēts, ka Vienotā noregulējuma valde un valstu noregulējuma iestādes turpmāk vairāk pievērsīsies darbības nodrošināšanai, noregulējuma pārbaudēm un gatavībai krīzes situācijām. Līdz ar to būs iespējams īsā laikā īstenot jebkuru plānu un katrai bankai vēlamo noregulējumu stratēģiju, vēl vairāk palielinot gatavību krīzes situācijām un stiprinot noturību.

2024. gadā Latvijas Banka finanšu sektora iestādēs pastiprināti vērtēs IT drošību un finanšu pakalpojumu pieejamību

Publicēts: 21.12.2023.

Latvijas Banka ir noteikusi finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2024. gada finanšu tirgus uzraudzības plāns. Tas paredz veikt 31 klātienes pārbaudi un dažādas neklātienes aktivitātes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību, ilgtspēju un dažādu risku pārvaldību, kā arī šā sektora institūciju klientu interešu aizsardzību.

  1. gadam tiek noteiktas šādas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes:

 

  1. laba pārvaldība;
  2. operacionālā un finanšu noturība;
  3. biznesa modeļa ilgtspēja pārejas ekonomikā;
  4. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risks un sankciju risks;
  5. tirgus darbības risks.

Tā, kā tiek paredzēts, ka tuvākajā nākotnē arvien vairāk pieaugs ārpakalpojumu nozīme un mākoņpakalpojumu un mākslīgā intelekta izmantošana, līdz ar to arī ar šiem pakalpojumiem saistītie riski, tai skaitā datu drošībā un pārvaldībā, tad svarīga nozīme ir Eiropas Savienības Digitālās darbības noturības regula jeb DORA.