DAC6 – par VID ziņojamām pārrobežu shēmām

Jau 20.aprīlī mūsu nodokļu Facebook lapā publicējām atreferējumu par svaigajiem MK noteikumiem (210.; 14.04.2020.) saistībā ar minētās ES direktīvas ieviešanu arī Latvijā. Tā paredz jebkura uzņēmuma jaunu pienākumu ziņot VID, ja kopš 25.06.2018. tas ir saņēmis nodokļu padomu par pārrobežu shēmu vai pats tādu ir ieviesis. Te gribētos vēl papildus pakomentēt dažus aspektus papildus jau minētajam atreferējumam.

Jebkuram droši vien automātiska reakcija ir – man nav nekādu ziņojamu pārrobežu shēmu. Taču, paskatīsimies uz praktiskiem piemēriem – kas var būt shēma? Tie, vienkāršiem vārdiem, ir darījumi vai uzņēmuma struktūra.

Pārrobežu shēma kļūst ziņojama VID, ja piepildās vismaz viena no ziņošanas pazīmēm. Pazīmes savukārt, iedalās divās kategorijās:

1) ja darījumu vai struktūras viens no galvenajiem ieguvumiem ir nodokļi,

2) ziņojamas arī neatkarīgi no tā vai darījumu vai struktūras viens no galvenajiem ieguvumiem ir nodokļi.

Pie pazīmēm, kuru viens no galvenajiem ieguvumiem ir nodokļi, ES īpaši akcentē vēlmi uzbrukt konsultantiem, kam ‘uz plauktiņa’ ir gatavi standarta risinājumi/shēmas, ko tie tirgo ‘masveidā’. Šādas ziņošanas pazīme ir arī konsultanta ‘veiksmes’ atlīdzība, kas atkarīga no uzņēmuma nodokļu ietaupījuma.

Pazīmes, kur nav būtiski vai tās viena no galvenajām priekšrocībām ir nodokļi, ir pārrobežu maksājumi starp saistītiem uzņēmumiem, ja, piemēram, maksājumam piemēro pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa valstī vai teritorijā, kurā maksājuma saņēmējs ir nodokļu rezidents vai maksājumam piemēro nodokļu priekšrocību režīmu valstī vai teritorijā, kurā maksājuma saņēmējs ir nodokļu rezidents. Palasot arī šajā kategorijā esošās ar transfertcenām saistītās pazīmes, var secināt, ka īpaši par ziņošanas pienākumu jāuztraucas tieši saistītajiem uzņēmumiem.

Palasot, piemēram, Vācijas nodokļu administrācijas vadlīnijas šai jaunajai direktīvai, redzams, ka viņi jau detalizētāk interpretē, ka dividenžu izmaksa bez ieturējuma nodokļa ir ziņojama pārrobežu shēma, ja šīs dividendes saņēmēj-valstī neapliek ar nodokli. Visiem zināms, ka Latvijā nav ieturējuma nodokļa uz no Latvijas izmaksātām dividendēm (izņemot izmaksām uz ofšoriem). Tātad, šādā situācijā daudziem būtu jāpaskatās arī, kā dividendes apliekas vai neapliekas to saņēmējvalstī un tad jāizlemj vai pastāv ziņošanas VID risks.

Tātad, jāsāk algoritmu ar to, vai darījums vai struktūra ir pārrobežu shēma pēc minētās definīcijas. Ja ir, tad jāskatās, vai tai ir kāda no jauno MK noteikumu 3.nodaļā minētajām ziņojamu shēmu pazīmēm. Dažas no tām var būt ziņojamas, neatkarīgi no tā vai uzņēmums no shēmas guvis kādu nodokļu labumu.

Grozījumi UIN likuma piemērošanas MK noteikumos

5.5.2020. pieņemtie MK noteikumi paredz:

  1. pārskata formu un aizpildīšanas kārtību par nerezidenta gūto ienākumu Latvijā no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas;
  2. dokumentus, kas jāiesniedz nerezidentam vienlaikus ar minēto pārskatu.

Noteikumi tagad paredz iespēju atskaitīt tādus īpaši atrunātus galvenā uzņēmuma  izdevumus, kas attiecināmi uz Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību 10% apmērā, ja tie nav ietverti šo preču pašizmaksā, t.i., netiešās izmaksas, piemēram, darba algas daļu grāmatvedim vai tml.

Grozījumi papildināti ar skaidrojumu, ka aktīvi, kuri reorganizācijas procesā tiek iekļauti iegūstošā uzņēmuma pamatkapitālā veido atlikto UIN līdz pamatkapitāla samazināšanas brīdim.

Grozījumos noteikts ar citiem nodokļu maksātājiem vienāds nodokļa deklarācijas un maksāšanas periods – 20.datums tiem nodokļu maksātājiem, kas veic likvidāciju vai reorganizāciju.

Grozījumi Covid-19 likumā

Saeimā 2020. gada 23. aprīlī pieņemti grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” Tajā paredzēts, ka ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām (nepersonificējot saņēmēju IIN piemērošanas mērķiem), kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

  1. dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;
  2. informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;
  3. informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta VID kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.