2024. gada 19. septembrī tika pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likumā). Apskatām būtiskākās izmaiņas, kuras grozījumi ievieš.
Izņēmumi attiecībā uz grupas sabiedrībām sniegtiem pakalpojumiem
Grozījumi precizē, ka par NILLTPFN likuma subjektiem netiks uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad tie veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros. Savukārt grozījumi Grāmatvedības likumā, kas pieņemti 26. septembrī, paredz, ka šādiem uzņēmumiem turpmāk arī nebūs pienākuma saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šīs izmaiņas samazinās atbilstības slogu uzņēmumu grupām, kuras organizē savu grāmatvedību tādējādi, ka viena grupas sabiedrība sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām grupas sabiedrībām, neiesaistot ārējus profesionālus grāmatvedības uzņēmumus.
Papildus tam, ir paplašināta norma, saskaņā ar kuru par NILLTPFN likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus (kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu izsniegšanu) grupas ietvaros. Līdz šim pastāvēja vairāki ierobežojumi norādītā izņēmuma piemērošanai, piemēram, grupa varēja sastāvēt tikai no Latvijā reģistrētām sabiedrībām, grupas sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem un valdes locekļiem bija jābūt ES dalībvalsts rezidentiem u.c. Tagad šie ierobežojumi ir noņemti. Tas nozīmē, ka, piemēram, ārvalstī reģistrēta mātes sabiedrība, kura savām meitas sabiedrībām Latvijā periodiski izsniedz aizdevumus, vairs neriskēs tikt uzskatīta par likuma subjektu.
Tāpat, par likuma subjektu turpmāk netiks uzskatīts uzņēmums, kas veic nekustamā īpašuma darījuma starpniecības darbības attiecībā uz citam tās pašas uzņēmumu grupas komersantam piederoša nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, to atsavinot, iznomājot vai izīrējot.
Augstāk norādītie grozījumi ir ilgi gaidīti un ir viennozīmīgi vērtējami pozitīvi. Jāpiebilst, ka šā gada janvārī Augstākā tiesa (Senāts) Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumu vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvu (ES) 2015/849 (AML 4 Direktīva) piemēro ārštata grāmatvežiem, kad grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām. Kā redzams, Latvijas likumā šis jautājums jau ir atrisināts, negaidot Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu.
Šie grozījumi stājas spēkā 22. oktobrī.
Jauns kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulējums
Ievērojama grozījumu daļa attiecas uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pārvedumiem. Tie ir saistīti ar ES regulas 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA regula) stāšanos spēkā šī gada 30.decembrī.
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kuram Latvijas Banka būs izsniegusi licenci saskaņā ar MiCA regulu, tiks uzskatīta par finanšu iestādi un tā uzraudzību veiks Latvijas Banka.
Savukārt tādam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kurus šobrīd uzrauga VID, no 2024. gada 30. decembra būs nepieciešams iesniegt Latvijas Bankai pieteikumu par licences izsniegšanu saskaņā ar MiCA regulu. Tas varēs turpināt savu esošo darbību līdz dienai, kad Latvijas Banka tam būs izsniegusi vai atteikusi izsniegt licenci, taču ne vēlāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam. Attiecīgi, līdz šim brīdim viņš turpinās atrasties VID, nevis Latvijas Bankas uzraudzībā.
Jebkuram likuma subjektam būs pienākums veikt klienta padziļinātu izpēti, ja klients veic kriptoaktīvu pārvedumu uz pašuzturētu kriptoaktīvu adresi vai no tās. Savukārt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot kriptoaktīvu pārvedumus uz pašuzturētu adresi vai no tās, būs jāveic papildus risku mazinošie pasākumi.
Šo grozījumu spēkā stāšanās ir paredzēta 2024. gada 30. decembrī.
Citas izmaiņas
Grozījumi uzliek pienākumu visiem likuma subjektiem paredzēt kārtību, kādā tiek pārbaudīta to darbinieku piemērotība (atbilstība) veicamajiem darba pienākumiem vai amatam, kuri ir tieši iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībā.
Ir noteiktas minimālās prasības, kuras jāparedz grupas mēroga politikā un procedūrās tiem NILLTPFN likuma subjektiem, kas ir kādas grupas sastāvā.
Papildus tam, ir veiktas vairākas izmaiņas attiecībā uz klientu izpēti.
Piemēram, ir atcelta obligātā prasība izgatavot klienta personu identificējošā dokumenta kopiju, veicot klienta neklātienes identifikāciju.
Piemēram, ir atcelta obligātā prasība izgatavot klienta personu identificējošā dokumenta kopiju, veicot klienta klātienes identifikāciju.
Turpmāk būs nepieciešams veikt klienta izpēti pirms gadījuma rakstura darījuma, ja naudas pārvedums ir 1 000 EUR vai pārsniedz šo summu (agrāk – tikai tad, ja pārsniedz 1 000 EUR). Ir arī ieviests jauns risku paaugstinošs faktors – klients ir trešās valsts pilsonis, kas pieprasa vai ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi, bezprocentu valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotajām saistībām ar Latvijas Republikas kredītiestādi.
Savukārt kredītiestādēm ir paredzētas tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Uzņēmumu reģistra dokumentus par klienta – juridiskās personas patiesajiem labuma guvējiem.
