Nav noslēpums, ka par klimata pārmaiņām tiek runāts jau kādu laiku, tāpēc Eiropas Savienībā (ES) kopš 2022.gada 1.ceturkšņa tiek īstenota ambicioza klimata politika, kuras laikā jau vairāk nekā puse ES dalībvalstu ir pieņēmušas nacionālos klimata likumus. Arī Latvijā ir nepieciešams ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgoties tās sekām, apstiprinot izstrādāto Klimata likumprojektu.
Raksta autore: Diāna Adamoviča, SIA “ ZAB” juriste
Līdzautores: Kristīne Ilga Budkēviča, SIA “ ZAB” jurista palīdze, un , SIA “ ZAB” partnere, zvērināta
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi ieviest lielāku skaidrību klimata tiesību regulējumā, kā arī izpildīt no starptautiskajām tiesībām izrietošās saistības. Piemēram, likums “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu” paredz stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2°C robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, kā arī censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmi.
Kas sagaidāms?
Ar Klimata likuma stāšanos spēkā, tiks:
- veicināta klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošana Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicinot klimatnoturību;
- noteiktas prasības un deleģējumi Ministru kabinetam (MK), kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzes emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām, nosakot dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu šo saistību izpildē.
Noteiktie mērķi tiks attiecināti uz dažādām nozarēm un to pārstāvjiem. Taču īpaši tas skars degvielas un kurināmā operatorus, kā arī aviācijas un kuģniecības sabiedrību un operatoru turpmāko darbību.
Jaunu jēdzienu noteikšana
Nozarē tiks ieviesti tādi jēdzieni kā “klimats”, “klimata pārmaiņas”, “klimatneitralitāte”, “klimatnoturība”, “pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Papildus tiks pievienoti un skaidroti arī šādi jēdzieni – “gada emisijas sadales vienība”, “gada emisiju sadales apjoms”, “piesaistes vienība”, “apsaimniekota meža zemes elastības vienība” un “emisijas vienību reģistrs”.
Daļa no jēdzieniem tiks pārņemti no likuma “Par piesārņojumu”, likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” un citiem normatīvajiem aktiem.
Kopumā tiks noteikta virkne ar jauniem un papildinātiem jēdzieniem, kam, protams, būs nozīme operatoru turpmākajā darbībā. Piemēram, likumprojektā tiks skaidrots, ar ko tiek saprasti jēdzieni “piestāšanas osta” un “reiss”.
Siltumnīcas gāzu emisijas kontrole
Likumprojektā noteikta kārtība, kādā tiek izstrādāta klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, kā tiek organizēta siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpilde, monitorings, kontrole un ziņošana.
Pārņemtās normas
Uz dažāda veida operatoriem tiks attiecinātas un pārņemtas atsevišķas normas no jau esošiem regulējumiem. Viens no interesantiem piemēriem ir par degvielas un kurināmā operatoriem. Proti, saskaņā ar likumprojektu par degvielas un kurināmā operatoriem kļūs pārdevēji, kuri Latvijā nodod patēriņam degvielu vai kurināmo, kas ietverts kādā vai vairākās 4.pielikuma 1.punktā noteiktajās kategorijās, un kuri no 2025.gada 1.janvāra saņems Valsts vides dienesta (VVD) izsniegto siltumnīcas efekta gāzu emisiju atļauju.
Lai būtu pietiekami daudz datu un noteiktu kopējo emisijas kvotu daudzumu laikposmam no 2028. līdz 2030.gadam, degvielas un kurināmā operatoriem, kuri ir saņēmuši siltumnīcas efekta gāzu emisiju atļauju sistēmas darbības sākumā, līdz 2025.gada 30.martam būs jāiesniedz VVD degvielas un kurināmā nodošanas patēriņam vēsturiskie dati par 2024.gadu un atbilstoši dati par siltumnīcas gāzu emisijām. Pašreizējais ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašinājums autotransporta, ēku un papildu sektoros (ETS2) degvielai un kurināmajam tvērumam neiekļauj koksnes kurināmo un kūdru, kas var būt noderīgi operatoriem, kas darbojas ar šīm izejvielām.
Plānošana, prognozēšana un ziņošana
Jaunajā Klimata likumā noteikta kārtība, kādā jāizstrādā Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokuments, kādā tiks nodrošināta šī plānošanas dokumenta ieviešana sektoros, monitorings, prognozes un ziņošana saskaņā ar ES un starptautisko regulējumu.
Tāpat tiks ietverti jautājumi saistībā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, tādējādi ieviešot direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai kopienā, jaunās prasības.
Attiecībā uz monitoringu jānorāda, ka ar likumprojekta 50.pantu tiek pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 60.panta normas. Operatoru, gaisa kuģu operatoru un kuģošanas sabiedrību monitoringa prasības ir ietvertas siltumnīcas efekta gāzu atļaujās, kā arī MK noteikumos, kas attiecas uz operatoru, gaisa kuģu operatoru vai kuģošanas sabiedrību darbību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS). Saskaņā ar likumprojekta 12., 16. un 18.pantu siltumnīcas efekta gāzu atļaujā nosaka monitoringa prasības, tās ir saistošas operatoram.
Prasības transporta nozarei
Likumprojektā monitoringa prasības tiek izvirzītas, lai kuģošanas sabiedrība, operators un gaisa kuģa operators iegūtu precīzu informāciju par emitēto siltumnīcas efekta gāzu veidiem un apjomiem. Operatoram, gaisa kuģa operatoram vai kuģošanas sabiedrībai var būt izdevīgi neveikt emisiju uzskaiti un testēšanu, lai tādējādi “uz papīra” samazinātu emisiju apjomu. Ja ir konstatēti pārkāpumi, tad iespējams turpmāk veikt monitoringu. Taču tad nevar iegūt ticamus datus par laika periodu, kad šāds monitorings nav veikts. Lai arī pēdējo četru gadu laikā nav piemēroti administratīvie sodi par atļaujas nosacījumu pārkāpumiem, iespēja piemērot sodu ir vērtējama kā efektīvs preventīvs līdzeklis.
Monitoringa prasību pārkāpšana varēs novest pie tā, ka nevar tikt apstiprināts ikgadējais emisiju ziņojums un operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība nevar nodot emisijas kvotas. Šajā gadījumā operatoriem iestāsies būtiskas sekas, jo sakarā ar iepriekšējā gada saistību neizpildi nebūs iespējams iekārtai vai gaisa kuģa operatoram pārskaitīt bez maksas piešķiramo kvotu apjomu.
Attiecīgajā gadījumā Latvijas operatoriem vai gaisa kuģa operatoram šīs kvotas būtu jāiegādājas ES ETS, kas nozīmē lielu līdzekļu nepieciešamību īsā laika periodā. Piemērojamo sankciju apmērs tiks saglabāts esošajā apmērā.
Visbeidzot, likumprojektā ietverti arī finanšu instrumenti klimata pārmaiņu samazināšanai, kā arī paredzēta plānošanas reģionu un pašvaldību iesaistīšana klimata politikas plānošanā un īstenošanā.
Kritika ik uz stūra
Par likumprojektu vairākkārt izteikti iebildumi gan no ministriju, gan atzinumu sniedzēju puses, nozares speciālistiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Piemēram, Ekonomikas ministrija iebilda, ka piedāvātais regulējums nekonkretizē sektorālos mērķus, kā arī nerada mehānismus to sasniegšanai. Likumprojektā arī nav skaidrības, kādi pienākumi būs ēku īpašniekiem emisiju konstatēšanā, kontrolē, ierobežošanā un ziņošanas kontekstā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā citu jēdzienu “klimatnoturībai”, kā arī virkni ar lūgumiem precizēt, kurai no ministrijām ir jāizstrādā konkrētie plāni. VARAM arī norāda uz to, ka likumprojekts pēc būtības paredz VVD jaunas funkcijas. Piemēram, siltumnīcas gāzu emisiju atļauju izsniegšanu degvielas un kurināmā operatoriem (ETS2), šo operatoru kontroli, lēmumu pieņemšanu saistībā ar emisijas kvotu nodošanas saistību neizpildi, maksājumu likmes par emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta aprēķinu un publicēšanu un citas funkcijas. Taču nav izvērtēts VVD budžets un sagaidāmais darba apjoms, turklāt nav vērtētas šo jauno uzdevumu izpildes nodrošināšanai nepieciešamās digitālo risinājumu izstrādes un ieviešanas izmaksas.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norāda, ka nav noteikts jēdziens “atjaunojamie resursi”. Likumprojektā ir pretrunas – daļai komersantu ir specifiskas prasības atļaujām, datu ziņošanai un citām saistītām darbībām, taču citiem šādas konkrētas prasības netiek izvirzītas, lai arī tos iekļauj pie likuma subjektiem.
Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” norāda uz pretrunu likumprojektā, proti – likumprojekta 44.panta 2.daļā paredzēts CO2 ģeoloģiskās noglabāšanas aizliegums, bet likumprojekta 44.panta 1.daļa paredz, ka MK nosaka kārtību, kādā CO2 transportējams uz ģeoloģiskās noglabāšanas vietām, kā arī kārtību, kādā izskatāmi strīdi par piekļuvi tām. Turklāt likumprojektā nepamatoti aizliegts veikt oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu ģeoloģiskajās struktūrās.
Tātad – kopumā no iesaistītājam pusēm ir iebildumi par normu neskaidrību un pretrunām, likumprojektā paredzēto pasākumu izpildes budžetu, kā arī par tām deleģētajiem uzdevumiem klimata politikas īstenošanas jomā.
Strauji un nepārdomāti lēmumi
Analizējot likumprojektu, izstrādes materiālus, kā arī iesaistīto personu atzinumus par šī brīža likumprojekta redakciju, rodas iespaids, ka ir mērķis salīdzinoši strauji un ambiciozi vienā normatīvā aktā noregulēt virkni būtisku jautājumu. Šādos apstākļos nereti var nonākt pie sasteigtiem, nepārdomātiem un komerciālajā realitātē nepraktiskiem risinājumiem. Šajā gadījumā ir redzams, ka tas būtu attiecināms arī uz publisko sektoru, piemēram, VVD gadījumā, kad iestādei būtiski tiek paplašinātas funkcijas, taču nav pārdomāts, vai VVD šī brīža resursi faktiski ļaus jaunās funkcijas sekmīgi pildīt.
Attiecībā uz likumprojekta statusu jānorāda, ka sākotnēji bija plānots to pieņemt jau 2023.gada decembrī, taču šobrīd tas joprojām atrodas saskaņošanas stadijā. Šobrīd ir pieprasīti atkārtoti saskaņojumi, tāpēc pagaidām nav zināms konkrēts termiņš, kad likumprojekts varētu tikt virzīts izskatīšanai Saeimā.
