Koplietošanas auto platformas, piemēram, “CityBee”, “Carguru”, “OxDrive”, “Bolt Drive”, ir kļuvušas par pilsētas mobilitātes stūrakmeni, kas ļauj izmantot transportlīdzekļus bez ilgtermiņa saistībām. Līdz ar šo pakalpojumu popularitātes pieaugumu aktualizējušās arī vairākas problēmas, kad koplietošanas auto lietotājam ir jāmaksā sods par nodarījumu, ko tas nav veicis, piemēram, jāmaksā par sasistu auto. Šī situācija aktualizējusi arī jautājumu par koplietošanas platformu sasniedzamību, konkrēti – tās nevar sazvanīt, lai informētu par kādu problēmu. Un no šīs situācijas rodas jautājums – vai platformām obligāti jābūt sazvanāmām?

Raksta autore: Santija Veselova, SIA “Sorainen ZAB”, jurista palīdze

Koplietošanas auto platformas – kas noteikts likumā?

Līgumi ar koplietošanas auto platformām tiek klasificēti kā distances līgumi, kas saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 10.pantu ir vienošanās starp patērētāju un pakalpojuma sniedzēju, kas tiek noslēgta, abām pusēm fiziski neatrodoties vienā vietā. Šādi līgumi iekļauj arī organizētas preču vai pakalpojumu sniegšanas sistēmas, izmantojot tādus saziņas līdzekļus kā internets, tālrunis u.tml.

Ar auto nomas platformām līgums tiek noslēgts digitāli (lietotnēs vai tīmekļa vietnēs), kur lietotājs apstiprina savu pakalpojuma pieprasījumu un piekrīt maksājumam un lietošanas noteikumiem. Tādējādi šie līgumi atbilst distances līguma kritērijiem, jo gan informācijas sniegšana, gan piekrišana tiek veikta attālināti, nevienai pusei neiesaistoties tiešā kontaktā.

Svarīgi minēt, ka PTAL 17.pantā noteiktais pienākums sniegt patērētājiem ziņas par kontaktinformāciju, piemēram, tālruņa numuru, nav attiecināms uz distances līgumiem. Šādi līgumi pieļauj saziņu arī citos veidos, piemēram, izmantojot e-pastu, lietotnes ziņojumus (čatbotus) vai citus elektroniskus līdzekļus, ja tie nodrošina efektīvu un savlaicīgu komunikāciju. Tas nozīmē, ka auto nomas platformām nav pienākuma sniegt ziņas par tālruņa numuru, ja tiek nodrošināti citi efektīvi saziņas kanāli. Tādējādi patērētājam, izmantojot šādus pakalpojumus, jāņem vērā, ka saziņas iespējas var būt ierobežotas ar alternatīviem digitāliem risinājumiem, kas atbilst distances līgumu specifikai.

Piemēram, ja platforma ir pilnībā digitalizēta un tās pakalpojumi un problēmu risinājumi tiek nodrošināti tikai ar tiešsaistes līdzekļiem, vai ja uzņēmums garantē, ka e-pasta vai tiešsaistes ziņojumu atbildes laiks ir pietiekami īss, lai nodrošinātu klientu apmierinātību, pakalpojumu sniedzējs var arī nenorādīt tālruņa numuru nevienā no tā komunikācijas kanāliem.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.