Straumēšana, piemēram, videospēļu spēlēšanas tiešraižu pārraidīšana dažādās platformās, Latvijā kļūst aizvien populārāka. Par to brīvprātīgi, ziedojumu veidā skatītājs var pateikties straumētājam. Vai par šādiem ienākumiem straumētājam ir jāmaksā nodoklis? Apskatām, kas par to teikts tiesu praksē!
Raksta autore: Natālija Ķīse, SIA “Sorainen ZAB”, jurista palīdze
2024.gada 26.jūlijā Senāts pasludināja spriedumu lietā SKA-82/2024, kurā vērtēja, vai ienākumi no videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanas un straumēšanas ir apliekami ar nodokli. Ar minēto nolēmumu Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai. 2025.gada 6.janvārī tika saņemts Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar ko atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums un uzdots VID izdot jaunu administratīvo aktu.
Nodoklis straumētājam – par ko bija strīds?
Fiziskā persona nodarbojās ar videospēļu tiešraižu veidošanu un straumēšanu platformās “YouTube” un “Twitch”, par ko no skatītājiem saņēma brīvprātīgus maksājumus, kas tika veikti, izmantojot straumēšanas platformas nodrošinātās funkcijas.
VID veica personas saimnieciskās darbības auditu par 2017. un 2018.gadu, konstatējot, ka persona šajā periodā ir saņēmusi ienākumus no skatītājiem, kopumā 2017.gadā – 8776,85 eiro, bet 2018.gadā – 30 153,11 eiro. VID lēmumā norādīja, ka šie ienākumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības ienākumiem, jo personas darbības atbilst saimnieciskās darbības pazīmēm – sistemātiskumam, patstāvībai un atlīdzības saņemšanai. Ņemot vērā minēto, VID personai aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli 6688,27 eiro, nokavējuma naudu 416,09 eiro un soda naudu 6688,27 eiro apmērā.
Persona VID lēmumu pārsūdzēja pirmajā un secīgi pēc tam otrajā instancē, apgalvojot, ka saņemtie maksājumi nav uzskatāmi par atlīdzību, bet gan par brīvprātīgiem ziedojumiem, proti, dāvinājumiem, kuriem nav atlīdzības rakstura, un līdz ar to tie nav apliekami ar nodokli. Persona papildus uzsvēra, ka skatītājiem nav pienākuma maksāt, un maksājumu veikšana nenodrošina nekādas priekšrocības vai pakalpojumu saņemšanu nākotnē.
Administratīvā apgabaltiesa sākotnēji noraidīja personas prasību pilnībā, atzīstot VID lēmumu par pamatotu. Tiesa secināja, ka persona veic saimniecisko darbību, jo tā ir regulāra, sistemātiska un pēc ekonomiskās būtības vērsta uz ienākumu gūšanu, kas apliecina atlīdzības raksturu. Turklāt tiesa atzina, ka maksājumu brīvprātīgais raksturs neizslēdz saimnieciskās darbības esību.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
