Ar mērķi padarīt pieejamāku finansējumu uzņēmumiem, Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar ideju par kapitāla tirgus savienību. Ko šāda vienota kapitāla tirgus izveide varētu nozīmēt Latvijas uzņēmējiem?

2020.gadā EK ir sagatavojusi 16 punktu rīcības plānu par kapitāla tirgus attīstību. Rīcības plāns izstrādāts, lai īstenotu trīs galvenos mērķus: veicinātu pieejamāku finansējumu Eiropas uzņēmumiem, atbalstītu zaļu, digitālu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu, padarītu Eiropas Savienību (ES) par vēl drošāku vietu privātpersonu ilgtermiņa uzkrājumu un investīciju veikšanai, kā arī integrēt valstu kapitāla tirgus vienotā tirgū.

Tiesiskais regulējums kapitāla tirgus jomā pārsvarā ir ES līmenī, tas ir, pastāv gan ES regulas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, gan ES direktīvas, kas jāvieš Latvijas normatīvajos aktos, kā arī EK deleģētās regulas, kas jāņem vērā kapitāla tirgus jomā. Papildus vēl pastāv Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) izstrādātās pamatnostādnes, skaidrojumi. Tāpēc šis rīcības plāns un plānotie punkti pēc to ieviešanas dzīvē būtiski arī ietekmēs Latvijas kapitāla tirgu.

Kapitāla tirgus un tā savienība

Kapitāla tirgus ir finanšu tirgus, kur uzņēmumi, valstis un citas personas var izdot jeb emitēt un pārdot finanšu instrumentus (pārsvarā akcijas, obligācijas), lai iegūtu finansējumu savai darbībai vai projektam. Ieguldītāji var iegādāties finanšu instrumentus ar iespēju gūt peļņu, kas atkarībā no konkrētā finanšu instrumentu veida, var būt vērtības pieaugums, procentu maksājumi vai dividendes.

Kapitāla tirgus savienība ES kontekstā ir ES iniciatīva vienota kapitāla tirgus izveidei. Tā mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)) izmantot daudzveidīgākus kapitāla avotus no jebkuras vietas ES, palielināt tirgus darbības efektivitāti un piedāvāt ieguldītājiem un noguldītājiem papildu iespējas ieguldīt naudu, lai sekmētu izaugsmi, radītu darba vietas un uzlabotu ES uzņēmumu finanses.

Rīcības plāna mērķi

Pieejamāks finansējums

Pirmais mērķis – padarīt pieejamāku finansējumu ES uzņēmumiem, atbalstīt zaļu, digitālu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu ietver šādus punktus:

  • Padarīt uzņēmumus pamanāmākus pārrobežu ieguldītājiem.
  • Plānots izveidot Eiropas vienoto piekļuves punktu uzņēmumu informācijai (ESAP – European single access point). Vienots finanšu un nefinanšu uzņēmumu datu pārvaldības trūkums ES līmenī lietotājiem palielina informācijas meklēšanas izmaksas, kā arī šāda informācijas sadrumstalotība kaitē pašiem uzņēmumiem. Lai nodrošinātu, ka ieguldītājiem ir labāka piekļuve uzņēmumu un tirdzniecības datiem, ir ieviesta jauna regula, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi, kā arī veikti grozījumi vairākās esošajās regulās (piemēram, regulā 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, direktīvā 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem.
  • Atbalstīt piekļuvi publiskajiem tirgiem. Šī punkta ietvaros ir izstrādāta pasākumu pakete, lai veidotu labvēlīgāku tiesisko regulējumu, kas atbalsta piekļuvi publiskajam finansējumam MVU, piemēram, noteikti atvieglojumi prospektiem, skaidrāki iekšējās informācijas atklāšanas noteikumi, paredzētas vairākas akcionāru kārtas (Multiple-Vote Sharestructures), jauna direktīva saistībā ar iekļaušanu tirgū.
  • Atbalstīt ilgtermiņa ieguldījumus. Vispārējais šī punkta mērķis ir palielināt ilgtermiņa ieguldījuma fondus.
  • Veicināt institucionālo ieguldītāju lielāku ilgtermiņa un pašu kapitāla finansējumu. Mērķis ir nodrošināt, ka bankas un apdrošināšanas sabiedrības netiek pārmērīgi ierobežotas to ilgtermiņa ieguldījuma veikšanā ar ES uzraudzības noteikumiem. Tālab EK apņēmās nodrošināt, lai Bāzeles III banku kapitāla standarti neradītu pārmērīgu ietekmi uz banku ilgtermiņa ieguldījumiem MVU pašu kapitālā. Turklāt EK arī apņēmās mainīt direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā, lai veicinātu apdrošināšanas sabiedrības ilgtermiņa ieguldījumus, neietekmējot finanšu stabilitāti un apdrošinājuma ņēmēja aizsardzību.

_______________________________________________________________________
Vienota kapitāla tirgus izveide spētu mazināt atkarību no bankām, jo tikai uz bankām balstīta finanšu sistēma var tikt vairāk pakļauta finanšu krīzēm.
_______________________________________________________________________

  • Virzīt MVU pie alternatīviem finansējuma sniedzējiem. Šī punkta mērķis ir atbalstīt zaļu, digitālu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas atveseļošanos, padarot finansējumu pieejamāku Eiropas uzņēmumiem.
  • Palīdzēt bankām vairāk aizdot reālajai ekonomikai. Šī punkta mērķis ir pastiprināt vērtspapīrošanas nozīmi. EK 2022.gada oktobrī publicēja ziņojumu par regulas 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu pārskatīšanu, kur secināja, ka tirgus darbojas labi, lai gan dinamiska tirgus izaugsme vēl nav īstenojusies, kā arī ierosināja vairākus uzlabojumus, ko EK veiks, neveicot izmaiņas regulā 2017/2402.

 

Ilgtermiņa uzkrājumi un investīcijas

Otrais mērķis – padarīt ES par vēl drošāku vietu privātpersonu ilgtermiņa uzkrājumu un investīciju veikšanai – paredz šādus punktus:

  • Iedzīvotāju finanšu pratības uzlabošana. Mērķis ir sniegt iedzīvotājiem iespējas, uzlabojot finanšu pratību, proti, zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas svarīgu finanšu lēmumu pieņemšanai.
    privāto ieguldītāju uzticības veidošana kapitāla tirgiem. Šī punkta ietvaros plānots uzlabot informācijas atklāšanas prasības saistībā ar finanšu pakalpojumiem (ieskaitot, informāciju par maksājumiem saistībā ar konkrēto finanšu pakalpojumu izplatīšanu). Papildus tiek plānots noteikt prasības finanšu konsultantiem (grozījumi plānoti direktīvā 2014/65/EU par finanšu instrumentu tirgiem, kā arī direktīvā 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu).
  • Atbalstīt cilvēkus pensijā. Palielinoties paredzamajam dzīves ilgumam, parādās arvien lielāka nepieciešamība iedzīvotājiem veikt ilgtermiņa ieguldījumus, lai viņi gūtu ienākumus papildus savai pensijai. Sniedzot detalizētāku informāciju par pensiju shēmām, dalībvalstīm tiek radīts visaptverošāks priekšstats par šo valstu pensiju sistēmām, to atbilstību, mudinot dalībvalstis novērst trūkumus un dalīties ar labāko praksi. Rīcības plānā Eiropas Komisija apņēmās noteikt attiecīgos sniedzamos datus un metodoloģiju šādas informācijas sniegšanai, kā arī izstrādāt labākās prakses pensiju informācijas izsekošanas sistēmas izveidei. 2019.gadā tika pieņemta Eiropas privāto pensiju produkta (jeb PEPP) regula, ko sāka piemērot 2022.gada 22.martā. Viens no Rīcības plāna galvenajiem mērķiem ir palielināt ieguldījumus un izvēles iespējas privātajiem ieguldītājiem, radot iespējas labāk izmantot Eiropas uzkrājumus.

Ceļš uz vienotu kapitāla tirgu

Trešā sadaļa – integrēt valstu kapitāla tirgus vienotā tirgū paredz šādus punktus:

  • Ar nodokļiem saistītā sloga atvieglošana pārrobežu ieguldījumos. Šī punkta mērķis ir atvieglot ar nodokļiem saistīto slogu pārrobežu ieguldītājiem, kā arī izvērtēt iespēju ieviest kopēju ES mēroga sistēmu nodokļu ieturēšanai.
  • Padarīt pārrobežu ieguldījumu iznākumu paredzamāku attiecībā uz maksātnespējas
    procedūrām. Efektīvi maksātnespējas tiesību akti ir viens no galvenajiem kritērijiem, lai ieguldītāji izlemtu, vai investēt pāri robežām. Palielinot uzticēšanos pārrobežu finansējumam, tiks veicināti ES kapitāla tirgi. Saskaņots maksātnespējas režīma trūkums jau sen ir atzīts par vienu no galvenajiem šķēršļiem kapitāla aprites brīvai ES un lielākai ES kapitāla tirgu integrācijai. Mērķis ir saskaņot dalībvalstu maksātnespējas noteikumu elementus un izveidot vienotus minimālos standartus visās dalībvalstīs.
  • Veicināt akcionāru iesaistīšanos. Lai veicinātu ieguldītāju iesaistīšanos, jo īpaši pārrobežu līmenī, tiks izvērtēta iespēja ieviest ES mēroga definīciju “akcionārs”, kā arī tiek izvērtēta iespēja detalizētāk regulēt attiecības starp akcionāriem, starpniekiem un emitentiem attiecībā uz balsstiesību un izmantošanu un korporatīvo pārvaldību.

_______________________________________________________________________
Latvijas uzņēmējiem būtu vieglāk piesaistīt investorus no ārzemēm, kas arī veicinātu integrāciju kopējā ES tirgū
_______________________________________________________________________

  • Attīstīt pārrobežu norēķinu pakalpojumu (depozitāriji). 2022.gada 16.martā EK pieņēma tiesību akta priekšlikumu, kur tika ierosinātas izmaiņas regulā 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu ES, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, lai uzlabotu ES norēķinu tirgus efektivitāti, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti. EK ierosinātās izmaiņas nodrošinātu samērīgākus un efektīvākus noteikumus, ar mērķi samazināt izmaksas un regulatīvo slogu, kā arī atvieglot to spēju piedāvāt plašāku pakalpojumu klāstu pārrobežu līmenī, vienlaikus uzlabojot pārrobežu uzraudzību.
  • Konsolidēta datu sistēma. Jēdziens “konsolidētā datu sistēma” tiek plaši izmantots, lai aprakstītu dažādu datu plūsmu vākšanu no vairākiem avotiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu tirdzniecību, un šo datu izplatīšanu, izmantojot vienotu tirgus datu plūsmu standartizētā formātā. Konsolidētā datu sistēma sniegs konsolidētus datus par ES tirgoto vērtspapīru cenām un apjomu, tādējādi uzlabojot kopējo cenu pārredzamību visās tirdzniecības vietās. Tas arī uzlabos konkurenci starp tirdzniecības vietām. Kopā ar ESAP tas nodrošinās ieguldītājiem piekļuvi ievērojami uzlabotai informācijai ES līmenī.
    investīciju aizsardzība un veicināšana. Tiek paredzēts, ka šis plāna punkts risinās nevienmērīgu ieguldījumu aizsardzības līmenī atkarībā no dalībvalstīm un bažām par tiesību īstenošanu un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
  • Uzraudzība. 2022.gada 23.maijā EK publicēja ziņojumu par Eiropas uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestāde, ESMA, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) darbību. Ziņojuma mērķis bija noteikt, kā varētu uzlabot vienoto noteikumu kopumu kapitāla tirgiem, ierosināt pasākumus stingrākai uzraudzības koordinācijai vai tiešai uzraudzībai, ko veic šīs uzraudzības iestādes.

Kapitāla tirgus savienības plusi un mīnusi

Kā vieni no galvenajiem plusiem, uz kādiem ir norādījusi arī ES padome, ir kapitāla tirgu savienības spēja laika gaitā nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, kā arī uzņēmējiem būtu pieeja jauniem finansējuma avotiem, dodot iespējas arī ieguldītājiem ieguldīt un nopelnīt. Tomēr jāatceras, ka kapitāla tirgus savienība nav īstermiņa plāns, un izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt īsā laika sprīdī.

Kopumā kapitāla tirgus savienības izveidē ir vērojami vairāki plusi. Tā, piemēram, vienota kapitāla tirgus izveide spētu mazināt atkarību no bankām, jo tikai uz bankām balstīta finanšu sistēma var tikt vairāk pakļauta finanšu krīzēm. Turklāt vienota kapitāla tirgus izveide spētu radīt labvēlīgākus apstākļus ekonomikas izaugsmei, ņemot vērā, ka tiktu uzlabota MVU piekļuve finansējumam, tādējādi tirgū vairāk iesaistoties arī šiem tirgus spēlētājiem. Ekonomikas izaugsme varētu arī palielināt konkurenci, kas izpaustos tādējādi, ka uzņēmumiem būtu iespējas piesaistīt finansējumu no vairākām valstīm vai reģioniem. Kā arī, atsaucoties jau uz augstāk minēto, būtu iespējas paplašināt darba vietu skaitu, kas vienlaikus ir viens no kapitāla tirgus galvenajiem mērķiem.

Tomēr jānorāda, ka šādai vienotā kapitāla tirgus izveidei ir arī zināmi mīnusi. Lai gan ES tiek strādāts pie tiesību aktiem, kas vēlāk tiek pieņemti, tomēr dažādām valstīm var būt atšķirīgs tiesiskais regulējums jautājumos, kas nav regulēti ar ES aktiem, kā rezultātā rastos sarežģījumi. Lai arī to varētu novērst, pilnveidojot vai mainot regulējumu, vai pieņemot jaunus tiesību aktus, tas paplašinātu regulējumu tiktāl, ka tajā būtu grūti orientēties. Turklāt, lai arī lielākajā daļā ES, valstis jau ir ieviesušas eiro, ir valstis, kas to nav izdarījušas, un tā rezultātā varētu rasties valūtas maiņas likmes, kas lielākā vai mazākā mērā radītu zaudējumus ne tikai uzņēmējiem, bet arī ieguldītājiem, it īpaši, ja ieguldītājs nav no ES dalībvalsts vai arī uzņēmējs darbojas vairākās valstīs, tostarp ārpus ES. Tas varētu raisīt neuzticību vienotā kapitāla tirgus izveides mērķu sasniegšanai.

Latvijai šāda vienota kapitāla tirgus izveide varētu nozīmēt spēju vieglāk un efektīvāk konkurēt ES tirgū un ārpus tā. Tādējādi Latvijas uzņēmējiem būtu vieglāk piesaistīt investorus no ārzemēm, kas arī veicinātu integrāciju kopējā ES tirgū.