Latvijas skatītāji jau gadiem lieto starptautisko milžu pakalpojumus, piemēram, “Netflix” un “Disney+”. No abonēšanas maksas šie uzņēmumi gūst ne tikai peļņu, bet arī līdzekļus arvien jauna satura ražošanai. Taču starptautiskie straumētāji Latvijas kino nozari, protams, neatbalsta, tāpēc Kultūras ministrija iecerējusi šo kārtību mainīt, vēsta raidījums “Tv3 ziņas”.
Arī Latvijā plāno ieviest tā saukto “Netflix” nodokli jeb īpašu maksājumu straumēšanas platformām, lai tādējādi atbalstītu vietējā satura radīšanu.
Kultūras ministrija apsver iekasēt maksājumus no starptautiskajiem uzņēmumiem, lai iegūtu līdzekļus investīcijām Latvijas satura ražošanā. Vietējie straumēšanas flagmaņi, kas jau investē Latvijas saturā, bažījas, ka jaunās prasības dzīvi sarežģīs arī viņiem.
Pēdējo gadu 10 līdz 15 gadu laikā būtiski mainījies tas, kā skatāmies filmas un seriālus. Ļoti populāri kļuvuši audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma jeb, vienkāršāk runājot, dažādas straumēšanas platformas.
Ar oficiālu statistiku šajā jomā ir sarežģīti, taču, pēc visa spriežot, tām Latvijā varētu būt pat vairāki simti tūkstošu abonementu, un tendence ir tikai augoša. Bez lieliem pārsteigumiem – pamatīgs uzrāviens piedzīvots pandēmijas gados, kad daudzi savas izejamās drēbes nomainījām pret treniņtērpiem un ērti iekārtojāmies savos dīvānos.
Šobrīd Latvijā pieejamas daudz un dažādas starptautiskas straumēšanas platformas, kā “Rakuten”, “Prime video”, “Apple TV”, “Disney+”. Ilgstoši populārākā ir “Netflix”. Tieši tāpēc iniciatīva, kas patlaban tiek virzīta Latvijā, lai šādi uzņēmumi atbalstītu vietējo saturu, daudzviet citur neoficiāli nokristīta par “Netflix” nodokli.
Tiek plānots, ka šīs platformas varēs samaksāt ar nodokli, vai arī iegādāties licences Latvijas filmu vai seriālu izrādīšanai. Nodoklis varētu būt 3,5% apmērā no ieņēmumiem, kas gūti konkrētā valstī. Trešā iespēja ir tāda, ka straumēšanas platformas iesaistās vietējā satura producēšanā attiecīgā finansiālā apmērā.
Arī Latvijā plānots “Netflix” nodoklis
Kultūras ministrijā skaidro, ka šādu iespēju Latvijai paredz Briseles direktīva.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš norāda, ka šāda kārtība eksistē jau 16 Eiropas Savienības valstīs. “Mums savs divritenis, protams, nav jāizgudro,” viņš saka. “Visām šīm lielajām platformām ir reģistrēti uzņēmumi Eiropas Savienībā. Ja viena Eiropas Savienības dalībvalsts saskaņā ar direktīvu pieņem šādu likumu, tad attiecīgi Eiropas Savienības uzņēmumiem ir jāievēro Latvijas likumdošana.”
Citās valstīs platformas šādus maksājumus jau veic. Iecerēts, ka Saeima varētu pieņemt likuma grozījumus, lai izmaiņas stātos spēkā jau no nākamā, 2025. gada. Piesardzīgas prognozes liecina, ka šādi varētu iekasēt 600 000 eiro gadā, kas ļautu saražot vienu papildu filmu vai seriālu. Ar aplēsēm gan ir grūti, jo lielie straumētāji nemēdz publiski dalīties ar ieņēmumiem konkrētās valstīs.
Pamatā būs jāpaļaujas uz pašas straumēšanas platformas norādītajiem ieņēmumu apjomiem Latvijā. Jaunā norma attieksies kā uz starptautiskajām, tā uz vietējiem straumēšanas platformām.
Tomēr Latvijas straumēšanas platformas jau tagad investē pašmāju saturā, lai tām nebūtu šāds “Netflix nodoklis” jāmaksā.
Kā noteikt platformu ieguldījumu vietējā saturā?
Rodas bažas, vai nebūs pārlieku birokrātiski sarežģīti noteikt, cik lieli ir pašmāju straumēšanas platformu ieguldījumu vietējā saturā.
“Kāda būs šī kvalifikācija, kas nosaka, kas ir Latvijas filma un kas nav Latvijas filma. Tāpat vairākas detaļās, kā viss šis process norisināsies,” neizpratnē ir “TV3 Group” komunikācijas vadītājs Kārlis Pozņakovs. Arī Toms Miesītis, “TET” Juridiskās daļas direktors, norāda, ka pakalpojumā ir gan lineārie kanāli, kā arī filmu bibliotēka. Pašlaik nav skaidrs, kā tiks dalīts – uz kuru no satura komponentēm “Netflix” nodoklis attieksies: “Gribētu vienoties par optimālu risinājumu, kas mums prasa mazu piepūli atskaitīsim un mēs varam resursu turpināt veltīt filmu veidošanai un seriāliem.”
Jādomā, ko darīt ar jaunajiem biznesa modeļiem
Nodokļu eksperts akcentē, ka virzība uz šādu starptautisku uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem turpinās un arī turpināsies. Daudzi pašreizējie nodokļu standarti iedibināti laikā, kad vēl nepastāvēja tādi uzņēmumi, kas gūtu peļņu praktiski visā pasaulē, vienlaikus neatrodoties valstīs fiziski. “Sistēma ar to saucamo pastāvīgās pārstāvniecības principu ir radusies pirms aptuveni 100 gadu, kad nebija ne interneta, ne datoru. Nebija arī šādu biznesa modeļu. Lielie nodokļu prāti tad domā, ko ar to visu darīt,” pauž Taukačs.
Ar TV3 ziņu sižetu varat iepazīties šeit.
Savukārt plašākas Jāņa Taukača pārdomas par šo tematu lasāmas viņa Tax Stories bloga ierakstā.
