Cenu sarunāšana publiskajos iepirkumos un negodīgas konkurences prakse, kas izpaužas arī kā aizliegtas vienošanās, tostarp karteļu veidošana, ir nopietns šķērslis vienādiem noteikumiem uzņēmējdarbībai Latvijā, kā arī viens no nopietnākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem iepirkumos.

Lai diskutētu par plaši kritizēto Saeimas 2024. gada 5. septembra lēmumu noraidīt priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos, biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) 11. oktobrī kopā ar Saeimas deputātiem, uzņēmējiem, ekspertiem un citiem interesentiem diskutēja par nepieciešamību paredzēt kriminālatbildību par karteļu un citu aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos.

Negodīga konkurence un ar to saistītie mīti

Kopā ar citiem ekspertiem diskusijā piedalījās arī Sorainen Valststiesību, interešu pārstāvības un publisko iepirkumu prakses grupas vadītāja, zvērināta advokēte Katrīne Pļaviņa-Mika.

Viņa izcēla vairākus mītus un problēmas saistībā ar aizliegtām vienošanām Latvijas iepirkumos. Viens no tiem ir par to, ka karteļa atklāšanas gadījumā pietiek nomaksāt sodu, lai problēma tiktu atrisināta. Patiesībā uzņēmumi tiek izslēgti no turpmākiem iepirkumiem Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Mērķis ir veicināt tiesisku un sabiedrības interesēm atbilstošu konkurētspējīgu vidi, kurā uzņēmumi attīrās no nelikumīgām praksēm, tāpēc Publisko iepirkumu likumā ir regulējums, kas nosaka šo attīrīšanās procesu un nokļūšanu atpakaļ vidē. Vēl viens mīts pastāv par to, ka sodus var iekļaut piedāvājumā un samaksāt pēc iepirkuma iegūšanas. Lai arī tirgus sadales gadījumos tas notiek, piemēram, autobusu karteļa gadījumā, kur sākotnēji piedāvāja zemāko cenu un pēc līguma iegūšanas to paaugstināja, tā nav izplatīta tendence visos iepirkumos.

K. Pļaviņa-Mika akcentēja, ka Latvijā trūkst datu par iepirkumiem, un liela daļa izdevumu korekciju tiek veiktas ārpus iepirkuma procedūrām, kā norādījusi Eiropas Revīzijas palāta. Pastāv arī jautājums par politisko gribu ne tikai sodīt fiziskās personas par karteļiem, bet arī novērst to radītās sekas. Piemēram, Latvija vēl joprojām maksā 6 miljonus eiro gadā autobusu pārvadātājiem, kuri šos līgumus ieguva karteļa rezultātā.

Aizliegtās vienošanās deformē tirgu

To, ka karteļu darbības būtiski kropļo publiskos iepirkumus, apliecina arī Eiropas Komisijas 2024. gada ikgadējais ziņojums par tiesiskumu Latvijā. Eiropas Komisija (EK) uzsver jaunatklāto aizliegto vienošanos par pakalpojumu sniegšanu reģionālajos maršrutos starp autobusu pārvadājumu uzņēmumiem un 2024. gada Eirobarometra aptaujas datus par uzņēmumu attieksmi pret korupciju ES, kuros norādīts, ka 29% uzņēmumu dalībvalstīs uzskata, ka korupcija Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir kavējusi viņus uzvarēt publiskā iepirkuma konkursā vai iegūt publiskā iepirkuma līgumu. Rādītājs ir divus procentpunktus augstāks nekā vidēji ES.

Kā jau iepriekš tika minēts, pretendentu aizliegtās vienošanās deformē tirgu un rezultātā palielina izmaksas patērētājiem. Grozījumi Krimināllikumā ne tikai uzlabotu konkurences vidi, bet arī stiprinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tiesiskumam.

Ar pilnu diskusijas pārskatu varat iepazīties šeit.