Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu
Noteikumi, kas reglamentē valsts atbalstu Eiropas Savienībā (ES), nosaka ierobežojumus un paziņošanas prasības valsts atbalstam, ko ES dalībvalstis plāno piešķirt ES reģistrētiem uzņēmumiem. Tomēr tas neregulē subsīdijas, kuras ES uzņēmumiem piešķir trešās valstis ārpus ES. Līdz ar to šāda asimetrija kaitē ES reģistrētiem uzņēmumiem jo kropļo konkurences vidi.
Lai novērstu šos izkropļojumus, Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu,[1] kas stājās spēkā 2023. gada 12. janvārī un kļuva piemērojama no 2023. gada 12. jūlija. Saskaņā ar Regulu, Eiropas Komisija būs pilnvarota izmeklēt valsts atbalstu, ko trešās valstis piešķir ES uzņēmumiem.
Regula attiecas uz jebkāda veida tiešu vai netiešu finansiālu atbalstu no trešajām valstīm – ārpussavienības valdībām vai jebkuras ārpussavienības publiskā vai privātā sektora struktūras. Finansiāla palīdzība ir definēta ļoti plaši un ietver kapitāla ieguldījumus, aizdevumus, garantijas, nodokļu atlaides vai īpašu tiesību piešķiršanu bez atbilstošas atlīdzības. Šādu subsīdiju izmeklēšanai Komisijai ir piešķirti trīs jauni instrumenti un viens no tiem skar publisko iepirkumu jomu.
Kā kontrolēs trešo valstu subsīdijas pretendentiem iepirkumu procedūrās?
Publisko iepirkumu kontroles instrumenta mērķis ir nodrošināt, lai trešo valstu subsīdijas saņēmušie uzņēmumi publisko iepirkumu procedūrās neiesniegtu nepamatoti lētus piedāvājumus. Līdz ar to no 2023. gada 12. oktobra uzņēmumiem jāpaziņo pasūtītājam par saņemtajām ārvalstu subsīdijām, kad tie piedalās publiskā iepirkuma procedūrā ES, ja:
- publiskā iepirkuma kopējā vērtība ir 250 miljoni euro vai vairāk, bet, ja pasūtītājs nolemj sadalīt iepirkumu daļās, daļas vērtība ir vismaz 125 miljoni euro; un
- pretendents, arī tā meitasuzņēmumi vai tā galvenie piegādātāji vai apakšuzņēmēji (kuru ieguldījums pārsniedz 20% no iesniegtā piedāvājuma vērtības), ir saņēmis trešo valstu finansiālo palīdzību vismaz 4 miljonu euro apmērā iepriekšējo trīs gadu laikā.
Pēc paziņojuma saņemšanas pasūtītājs pārsūta paziņojumu Eiropas Komisijai, kuras rīcībā būs 20 darba dienas subsīdiju sākotnējai pārbaudei, ko var pagarināt līdz pat desmit papildu darba dienām. Ja sākotnējā pārbaudē Eiropas Komisija secina, ka gadījums jāizmeklē padziļināti. Tad šāda izmeklēšana jāpabeidz 110 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas, ko var pagarināt līdz 20 papildu darba dienām. Publiskā iepirkuma procedūra šajos periodos var turpināties, taču pasūtītājs nedrīkst piešķirt tiesības slēgt iepirkuma līgumu.
Regulā noteiktā paziņošanas prasība neattiecas uz aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem.
Subsīdiju izmeklēšana, ja nav saņemts paziņojums
Visās citās situācijās, tostarp apvienošanās un publisko iepirkumu procedūrās, kas neatbilst paziņošanas sliekšņiem, Eiropas Komisijai būs tiesības uzsākt ex officio izmeklēšanu par uzņēmumu saņemtajām subsīdijām. Komisija varēs pārbaudīt informāciju no jebkura avota, arī no dalībvalstīm, fiziskām vai juridiskām personām vai asociācijām. Šajā ziņā Komisijas pilnvaras ir plašas, ņemot vērā to, ka tai ir tiesības izmeklēt subsīdijas arī pārējo ārējās tirdzniecības instrumentu ietvaros.
Kas jāzina pasūtītājiem?
Pasūtītājiem jāņem vērā, ka procedūrās, kuru plānotā līgumcena pārsniegs 250 miljonus euro vai 125 miljonus (ja tas sadalīts daļās), iepirkuma procedūras gaitai jāatvēl arī papildus 130 dienas Eiropas Komisijas pārbaudei. Regulā noteikto robežvērtību, paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos arī jāparedz prasība, lai kandidāti un pretendenti iesniedz nepieciešamo paziņojumu, piemēram, lūdzot norādīt pieteikuma formā, vai pretendents paredz šādu informāciju sniegt. Jāparedz arī atbildīgais, kas paziņojuma saņemšanas gadījumā to pārsūtīs Eiropas Komisijai speciālajā digitālajā portālā.
Kas jāzina pretendentiem?
Savukārt kandidātiem un pretendentiem ir jāgatavojas šī jaunā regulējuma piemērošanai. Tiem ne tikai ir jābūt gataviem iesniegt nepieciešamo informāciju par saņemtajām finanšu palīdzības no personām ārpus ES, bet arī līgumos ar galvenajiem piegādātājiem un apakšuzņēmējiem jāuzņemas regulārs pienākums sniegt informāciju arī par sevi.
Šādas informācijas sniegšanai jāapzina subsīdijas, kas saņemtas kopš 2018. gada 12. jūlija, par kurām Eiropas Komisija var izrādīt interesi. Ja subsīdijas un kas cita starpā varētu novest pie uzņēmuma izslēgšanas no turpmākām publisko iepirkumu procedūrā nepamatoti lētas cenas dēļ, liedz iespēju piedalīties turpmākās apvienošanās vai citādāk ierobežotu to darbību ES caur anti-subsīdiju regulējumu.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32022R2560.
