Lai atvieglotu nodokļu administrēšanas slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri darbojas vai plāno darbību paplašināt Eiropas Savienībā (ES), šobrīd tiek virzīta iniciatīva par šādu uzņēmumu galvenā biroja nodokļu sistēmas direktīvas izveidi. Uz kuriem uzņēmumiem attieksies jaunā MVU  direktīva un kā darbosies jaunais nodokļu samaksas režīms?

2023.gada 12.septembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un groza direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā.

Ko paredz jaunā MVU direktīva?

Ja virzītā MVU direktīva tiks pieņemta, ar to tiks ieviests vienas pieturas aģentūras režīms, lai atvieglotu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistību izpildi MVU, kas darbojas vairākās ES dalībvalstīs, izmantojot pastāvīgās pārstāvniecības.

Priekšlikumā ir izklāstīti noteikumi, kas ievieš iespēju MVU turpināt piemērot nodokļu noteikumus, ar kuriem tie ir pazīstami savā galvenā biroja dalībvalstī, lai aprēķinātu savu pastāvīgo pārstāvniecību ar nodokli apliekamo rezultātu citās dalībvalstīs.

Direktīvas noteikumi radīs vienas pieturas aģentūras režīmu, saskaņā ar kuru nodokļu deklarēšana, nodokļu aprēķini un iekasēšana attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām tiktu risināta ar vienas nodokļu iestādes (reģistrācijas iestādes) starpniecību, tas ir, nodokļu iestādi galvenā biroja dalībvalstī. Revīzijas, pārsūdzības un strīdu izšķiršanas procedūras paliktu galvenā biroja dalībvalsts līmenī un saskaņā ar tās procesuālajiem noteikumiem.

Šobrīd direktīvas projekts ir nodots dalībvalstīm apspriešanai, lai panāktu vienprātīgu vienošanos. Dalībvalstīm līdz 2025.gada 31.decembrim rosināts transponēt direktīvu savos tiesību aktos, lai noteikumi stātos spēkā no 2026.gada 1.janvāra.

Uz kādiem uzņēmumiem attieksies MVU direktīva?

Ierosinātie noteikumi attiektos uz MVU, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

  • izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tiem ir kāda no direktīvā uzskaitītajām juridiskajām formām;
  • ir kādas dalībvalsts rezidenti nodokļu vajadzībām;
  • tieši vai to īpašnieku līmenī attiecas direktīvā minētais peļņas nodoklis vai jebkurš cits nodoklis ar līdzīgām iezīmēm;
  • uzskatāmi par MVU atbilstoši direktīvai 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, tādējādi iekļaujoties šādos kritērijos:
    • bilances kopsumma ir mazāka par 20 milj. eiro;
    • neto apgrozījums zem 40 milj. eiro;
    • vidēji mazāk nekā 250 darbinieku finanšu gada laikā;
  • darbojas citās dalībvalstīs, izmantojot tikai vienu vai vairākas pastāvīgās pārstāvniecības;
  • nav daļa no konsolidētās grupas finanšu grāmatvedības vajadzībām un veido autonomu uzņēmumu saskaņā ar piemērojamām ES definīcijām.

Direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt nodokļu likmes, kas piemērojamas privātiem uzņēmumiem, ne arī divpusējo konvenciju piemērojamību nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai vai darba ņēmēju sociālās aizsardzības noteikumus.

Ņemot vērā EK nolūku kontrolēt nodokļu apiešanas riskus saistībā ar MVU nodokļu rezidences pārcelšanu un uzraudzīt patstāvīgo pārstāvniecību apgrozījumu, lai saglabātu to darbību kā sekundāru attiecībā pret galvenā biroja pamatdarbību, direktīvā ir ieviestas dažas atbilstības prasības, lai iekļautos režīmā:

  • pastāvīgās pārstāvniecības kopīgais apgrozījums par pēdējiem diviem fiskālajiem gadiem nedrīkst pārsniegt summu, kas ir divkāršs galvenā biroja radītais apgrozījums;
  • galvenajam birojam pēdējo divu fiskālo gadu laikā jābūt rezidentam nodokļu vajadzībām galvenā biroja dalībvalstī;
  • galvenajam birojam jābūt kvalificētam kā MVU pēdējos divus fiskālos gadus;
  • režīms jāpiemēro visām pastāvīgajām pārstāvniecībām.

Kā darbosies galvenā biroja nodokļu režīms?

Ja MVU izvēlas galvenā biroja nodokļu režīmu, tiem ir jāiesniedz reģistrācijas iestādei galvenā biroja nodokļu deklarācija, iekļaujot informāciju par MVU nodokļu saistībām attiecībā uz katra individuālā uzņēmuma ar nodokli apliekamo rezultātu citās dalībvalstīs. Direktīvā nav sīki izklāstīti piemērojamie noteikumi, lai noteiktu katra individuālā uzņēmuma ar nodokli apliekamo bāzi. Tāpat tajā nav atsauces uz spēkā esošiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas galu galā varētu ierobežot galvenā biroja dalībvalstī piemērojamos noteikumus.

Nodokļa saistības ir jāaprēķina, ar nodokli apliekamajam rezultātam piemērojot attiecīgās uzņemošās dalībvalsts nodokļa likmi, kā tas tiktu aprēķināts saskaņā ar galvenā biroja dalībvalsts nodokļu uzlikšanas noteikumiem.

Pēc tam pieteikuma iesniedzēja iestādei jāizdod nodokļu aprēķina paziņojums galvenajam birojam un nodokļu aprēķina projekts par katru pastāvīgo pārstāvniecību, kas, ja uzņemošā dalībvalsts to pieņem, pieprasa galvenajam birojam ar pieteikuma iesniedzējas iestādes starpniecību nokārtot savas UIN saistības.

EK ir pilnvarota izstrādāt praktiskus norādījumus, lai nodrošinātu nodokļa iekasēšanu un pārskaitīšanu no galvenā biroja dalībvalsts uz uzņemošo dalībvalsti.

Administrēšana, audits un apelācijas

Ja MVU izvēlas izmantot galvenā biroja nodokļu režīmu, šie noteikumi jāpiemēro piecus fiskālos gadus ar iespēju to pagarināt. Režīmu beigs piemērot pirms piecu gadu termiņa beigām, ja MVU pārceļ savu nodokļu rezidenci ārpus galvenā biroja dalībvalsts vai to pastāvīgās pārstāvniecības kopīgais apgrozījums pārsniedz summu, kas vienāda ar trīskāršu galvenā biroja apgrozījumu pēdējo divu fiskālo gadu laikā.

Pamatojoties uz direktīvas projektu, kad galvenā biroja nodokļu deklarācija ir iesniegta, reģistrācijas iestāde paziņo uzņemošās dalībvalsts nodokļu iestādēm saturu, kas attiecas uz to jurisdikciju un nodokļu bāzes noteikšanu tajā, tostarp informāciju, kas ļauj veikt izvērtējumu, tostarp par dalībvalsts papildus ienākumu nodokļiem vai korekcijām saskaņā ar uzņemošās dalībvalsts nodokļu noteikumiem.

Uzņemošās dalībvalstis divu mēnešu laikā pieņem vai noraida paziņojuma projektu par nodokļu aprēķinu. Ja paziņojuma projektu noraida, uzņemošajai dalībvalstij tas ir jāpārskata, attiecinot peļņu uz pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar piemērojamo divpusējo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp uzņemošo dalībvalsti un galvenā biroja dalībvalsti.

Galvenais birojs var pārsūdzēt galīgo paziņojumu par nodokļu aprēķinu savā reģistrācijas dalībvalstī, un strīdi, kas saistīti ar peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību, ir jāatrisina saskaņā ar piemērojamo divpusējo konvenciju vai direktīvas 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem ES noteikumiem. Neatkarīgi no tā direktīva aizsargā dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē vietējās nodokļu revīzijas, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un procesus.

Kad maksājamā nodokļu summa kļūst galīga, pēc nodokļu aprēķinu paziņojumu pieņemšanas vai apelācijas/tiesas procedūru pabeigšanas pieteikuma iesniedzēja iestāde iekasē nodokli, kas atbilst katras ES galvenā biroja pastāvīgās pārstāvniecības nodokļu saistībām, ņemot vērā nodokļa likmi attiecīgajā uzņemošajā dalībvalstī, un pārskaita nodokļa summu attiecīgajai kompetentajai iestādei.

Ņemot vērā jauna nodokļu režīma ieviešanu, lai vienkāršotu nodokļu uzlikšanu MVU, kas darbojas pārrobežu mērogā, direktīvas projektā ir iekļauti grozījumi direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā jeb DAC direktīvā, kas nepieciešami, lai nodokļu iestādes varētu efektīvi apmainīties ar informāciju un saturu saistībā ar galveno biroju nodokļu režīmu.

Nākamie soļi

Direktīvas projekta juridiskais pamats ir Līguma par ES darbību 115.pants, tāpēc priekšlikuma pieņemšanai vajadzīga Eiropas Padomes vienprātība, savukārt Eiropas Parlamentam ir tikai padomdevēja loma. Nākamais solis būs 27 ES dalībvalstīm apspriest un vienoties par šo priekšlikumu.

Tāpat kā iepriekšējās direktīvās par tiešajiem nodokļiem priekšlikumā, visticamāk, tiks veiktas izmaiņas sarunu procesā. Līdz ar to galīgā direktīva, ja tā tiks pieņemta, varētu būtiski atšķirties no pašreizējā priekšlikuma.

Kad būs panākta vienprātība, nākamais solis būtu direktīvas publicēšana “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Secinājumi

Ierosinātās direktīvas pieņemšana būtu nozīmīgs solis MVU, sniedzot tiem iespēju gūt labumu no ES iekšējā tirgus ar mazāku nodokļu administrēšanas slogu. Tā varētu būt īpaši noderīga tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri iziet eksporta tirgos uz citām ES dalībvalstīm. Tomēr direktīva pilnībā nesaskaņo nodokļu sistēmu, ņemot vērā to, ka dalībvalstis var papildus piemērot savas valsts nodokļu korekcijas.

Lai gan vēl nav zināms, vai dalībvalstis pieņems EK priekšlikumu, uzņēmumiem būtu rūpīgi jāuzrauga pieņemšanas process, lai piefiksētu jebkādas izmaiņas vai precizējumus priekšlikumā. Atbilstošajiem uzņēmumiem būtu jāveic sākotnējā nodokļu atbilstības procesu un izmaksu analīze, pamatojoties uz pašreizējo projektu, jāsāk simulēt jaunā priekšlikuma ietekmi uz viņu uzņēmējdarbību.

Raksta autore: Aija Lasmane, SIA “Sorainen ZAB”, partnere