Vai uzņēmums, kas izveido meitas uzņēmumu citā valstī, drīkst to kvalificēt kā pastāvīgo iestādi?
Ja meitas uzņēmums sniedz pakalpojumus tikai mātes uzņēmumam, vai to drīkst noteikt kā pastāvīgo iestādi?
Vai mātes uzņēmums, pamatojoties uz meitas uzņēmuma esību, var atgūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu meitas uzņēmuma valstī?
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Eiropas Savienības Tiesas (EST) viedoklis ir atšķirīgs. Izskatām!
Situācijas apraksts
Vācijas uzņēmums uzvarēja Latvijā organizētā iepirkuma konkursā, kurā bija norādīts kā ģenerāluzņēmējs būvniecības darbu veikšanā. Šo darbu veikšanai Vācijas uzņēmums izveidoja un piesaistīja meitas uzņēmumu Latvijā, kas nodarbināja speciālistus un nodrošināja uzdoto darbu izpildi. Darbinieki, kas veica darbu, bija darba tiesiskajās attiecībās ar meitas uzņēmumu, nevis – mātes.
Darbiniekus patstāvīgi atlasīja un nolīga meitas uzņēmums Latvijā. Tāpat tas patstāvīgi noteica nepieciešamo darbinieku skaitu, kvalifikāciju, atalgojumu, kā arī ikdienā veica savu darbinieku vadību un bija atbildīgs par šiem darbiniekiem.
Šoreiz strīds nebija par to, ka Vācijas uzņēmums saņēmis būvniecības pakalpojumus no meitas uzņēmuma Latvijā, bet gan par to, ka Vācijā reģistrēts uzņēmums vērsās pie VID, lai atgūtu PVN pārmaksu par iekšzemes darījumiem 289 167 eiro apmērā.
VID atteica PVN atmaksu Vācijas uzņēmumam, pamatojot lēmumu ar kārtību, kādā atmaksā PVN citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam – PVN atmaksā, ja pieteikuma iesniedzējam atmaksas periodā atmaksas dalībvalstī nav bijusi pastāvīgā iestāde, no kuras veikta saimnieciskā darbība. VID ieskatā PVN nav atmaksājams, jo meitas uzņēmums Latvijā ir atzīstams par Vācijas uzņēmuma pastāvīgo iestādi.
Kā arī jāvērš uzmanība, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē neveic saimniecisko darbību, bet sniedz ar būvniecību saistītus pakalpojumus, PVN par šādiem pakalpojumiem valsts budžetā aprēķina un maksā pakalpojumu saņēmējs, ja vien tas ir reģistrēts PVN maksātājs. Tātad Vācijas uzņēmums nav uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju Latvijā, jo par tā sniegtajiem pakalpojumiem PVN budžetā iemaksā pakalpojuma saņēmējs (Latvijas pilnsabiedrība).
Tiesas analīze
Saskaņā ar EST izskatītajām lietām jēdziens “pastāvīgā iestāde” nozīmē, ka jāpastāv minimālam veidojumam, kuram pastāvīgi ir pieejami tehniskie un cilvēkresursi, kas nepieciešami, lai sniegtu noteiktus pakalpojumus. Kvalificēšana par pastāvīgo iestādi nevar būt atkarīga tikai no attiecīgās vienības juridiskā statusa. Ekonomiskās un komerciālās situācijas kritērijs uzskatāms par pamatkritēriju.
Ja mātes uzņēmuma rīcībā bija meitas uzņēmuma tehniskie un cilvēkresursi, tie pēc būtības pieder mātes uzņēmumam, kas nozīmē, ka mātes uzņēmumam citā dalībvalstī pieder struktūra ar pietiekamu pastāvības pakāpi.
Tiesai bija jākonstatē pastāvīgās iestādes esība, kuru raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra darbaspēka un tehnisko resursu ziņā, ļaujot tai nodrošināt tās sniegtos pakalpojumus vai saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri sniegti šīs pastāvīgās iestādes vajadzībām, nevis lēmumi, kurus šāda struktūra ir tiesīga pieņemt. Pastāvīga iestāde nav konstatējama, ja meitas uzņēmuma sniegtos pakalpojumus saņem mātes uzņēmums, kas izmanto savas dalībvalsts esošos cilvēkresursus un tehniskos resursus, lai izpildītu noslēgtos līgumus ar klientiem citā dalībvalstī.
Tiesa konstatēja, ka attiecības starp pusēm ir kā divām korporatīvām vienībām, kas ir neatkarīgas viena no otras un trešajām personām. Šajā situācija ne iesaistītās puses, ne to darbinieki nerīkojas kā otrās puses pārstāvji, tirgotāji, aģenti, kā arī to darbība un bezdarbība nevarēja radīt jebkāda veida saistības, kas varētu ietekmēt otras puses darbību vai bezdarbību. Tāpat puses nepieņem lēmumus otras puses vārdā. Tiesa kritiski novērtēja VID pozīciju un apmierināja Vācijas uzņēmuma pieteikumu.
No minētā secināms, ka mātes uzņēmuma statuss nav pietiekams apsvērums, lai kvalificētu meitu kā pastāvīgo iestādi. Tāpat arī tas, ka meitas sabiedrība, kas dibināta Latvijā un sniegusi pakalpojumu tikai mātes uzņēmumam, nepadara to par pastāvīgo iestādi.
