Dalībnieku vai akcionāru sapulce ir augstākā kapitālsabiedrības pārvaldes institūcija, kuras kompetencē ietilpst būtiskāko jautājumu izlemšana, tostarp gada pārskata apstiprināšana. Kādi priekšnoteikumi jāievēro, sasaucot dalībnieku sapulci gada pārskata apstiprināšanai, un kā šāda sapulce jāsasauc?
Raksta autors: Krišjānis Kaļāns, SIA “Sorainen ZAB”, jurista palīgs
Līdzautore: Santija Veselova, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze.
Gada pārskats sniedz visaptverošu informāciju par kapitālsabiedrības finanšu stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu pārskata periodā, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība saskaras. Tas nodrošina uzņēmuma darbības caurskatāmību, veicina investoru un partneru uzticību, kā arī apliecina atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Atbilstoši Komerclikuma (KL) 213.panta 1.daļas prasībām kapitālsabiedrībai ir pienākums vismaz reizi gadā sasaukt dalībnieku sapulci, lai apspriestu un apstiprinātu gada pārskatu, pieņemtu lēmumu par peļņas sadali (ja sabiedrība strādājusi ar peļņu) vai zaudējumu segšanu un ievēlētu revidentu nākamajam gadam (ja tāds ir nepieciešams). Šāda regulāra finanšu informācijas izskatīšana veicina uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un nodrošina dalībnieku līdzdalību svarīgu lēmumu pieņemšanā.
KL nosaka, ka atbildīga par dalībnieku kārtējās sapulces sasaukšanu ir kapitālsabiedrības valde. Tā nodrošina, ka dalībniekiem ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un informācija tiek sniegta savlaicīgi. Ja sabiedrībā ir izveidota padome, tai ir tiesības sasaukt kārtējo sapulci gadījumā, ja valde to nav sasaukusi paredzētajā termiņā. Ja padome nesasauc sapulci, dalībniekam ir tiesības vērsties Uzņēmumu reģistrā, lai sasauktu kārtējo sapulci par maksu.
Sapulces kompetence
Lai gan dalībnieku un akcionāru sapulcēm ir kopīgas pamatfunkcijas sabiedrības stratēģiskās pārvaldības nodrošināšanā, tomēr sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) ir elastīgākas tiesības gan ikdienas, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Savukārt akcionāru sapulces tiesības ir stingri nodalītas un balstītas uz principu, ka izpildinstitūciju – valdes un padomes – darbībā akcionāri (ne tiešā veidā, ne ar akcionāru sapulces starpniecību) iejaukties nedrīkst.
Dalībnieku sapulcei ir ekskluzīvas tiesības – tā drīkst lemt par būtiskiem jautājumiem, piemēram, gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšanu, valdes (SIA gadījumā), padomes, revidenta un likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu, statūtu grozīšanu, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, kā arī lēmumu pieņemšanu par sabiedrības reorganizāciju, darbības izbeigšanu, turpināšanu vai apturēšanu. Tāpat sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus par prasības celšanu pret sabiedrības amatpersonām un pārstāvja iecelšanu tiesvedības nodrošināšanai.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
