Finanšu ministrija ir izstrādājusi un virza tālākai apstiprināšanai Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums). Grozījumi ietver vairākas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējuma jomas, kas pamatā skar PVN likuma normu interpretācijas novēršanu, papildināšanu un pilnveidošanu. Grozījumos nav paredzētas izmaiņas PVN likmēs.

Raksta autore: Kristīne Erele, SIA “Sorainen ZAB”, vecākā nodokļu menedžere

Par tiesībām nereģistrēties PVN reģistrā

2020. gada 18. februārī tika pieņemta direktīva 2020/285, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un regulu 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (MVU direktīva). Visām dalībvalstīm ir jāievieš MVU direktīvas prasības savā nacionālajā likumdošanā un jāpiemēro no 2025.gada 1.janvāra. Izmaiņas:

  • MVU direktīva, attiecīgi arī grozījumos iestrādātā norma, paredz, ka atšķirībā no pašlaik spēkā esošā regulējuma PVN reģistrācijas sliekšņa apmērs (50 000 eiro) tiks aprēķināts kalendāra gada ietvaros, nevis attiecībā uz pēdējiem 12 mēnešiem. Tāpat tiek svītrota norma, kas paredzēja iespēju nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN reģistrā, ja turpmāko 12 mēnešu laikā nav plānots veikt ar PVN apliekamus darījumus;
  • papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā (50 000 eiro) tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi. Ja iekšzemes PVN maksātājs PVN reģistrācijas slieksni sasniegs 2024.gadā, uz to būs attiecināms PVN likuma regulējums, kas ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim. Papildus būs paredzēts arī pārejas periods tiem nodokļu maksātājiem, kas izmanto reģistrācijas atbrīvojumu un kuru kalendāra gada apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni. Tiem tiks atļauts turpināt piemērot atbrīvojumu līdz kalendāra gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni vairāk nekā par 5000 eiro;
  • reģistrācijas slieksnis 10 000 eiro apmērā, kas attiecas uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, būs attiecināms arī uz citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājiem (proti, nebūs jāreģistrējas VID PVN reģistrā, ja nepārsniegs slieksni);
  • citu ES dalībvalstu PVN maksātāji var nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tie veic ar PVN apliekamus darījumus Latvijā, un ja izpildīsies abi nosacījumi:
    • nodokļa maksātāja apgrozījums Latvijā nepārsniedz 50 000 eiro;
    • nodokļa maksātāja kopējais apgrozījums ES nepārsniedz 100 000 eiro;
  • Latvijas PVN maksātāji varēs izmantot reģistrācijas sliekšņa atbrīvojumu arī citā ES dalībvalstī, kurā tie neveic saimniecisko darbību. Tādā gadījumā Latvijas nodokļu maksātājam būs jāiesniedz pieteikums VID par reģistrācijas atbrīvojuma piemērošanu citā ES dalībvalstī. Pēc tam VID sadarbībā ar citas ES dalībvalsts nodokļu administrāciju izvērtēs, kā rezultātā pieņems lēmumu reģistrēt vai nereģistrēt Latvijas PVN maksātāju reģistrācijas atbrīvojuma piemērošanai citā ES dalībvalstī. Par to attiecīgi tiks piešķirts kods “EX”. Ja citas dalībvalsts PVN maksātājs būs jau reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā, bet vēlēsies piemērot reģistrācijas atbrīvojumu Latvijā, tas varēs iesniegt iesniegumu VID tā izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.