Pavisam noteikti trīsstūrveida darījumi ir gana sarežģīti, par ko liecina arī neskaitāmās tiesu lietas, kas par tiem izskatītas. Šoreiz arī pievēršamies vienai no lietām, kurā lietas pieteicējam – Latvijas uzņēmumam, kas trīsstūrveida darījumā bija starpnieks, liegta priekšnodokļa atskaitīšana.

Apskatām, kādi ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesas argumenti.

Trīsstūrveida darījumi – lietas būtība

Administratīvā rajona tiesa izskatīja kārtējo nodokļu strīda lietu par Latvijas starpniekuzņēmuma VID auditēto trīsstūrveida darījumu, kurā Latvijas nodokļu maksātājs bija veicis preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā no Slovākijas nodokļa maksātāja un realizējis iegādātās preces Polijas nodokļu maksātajam, transportējot preces no Slovākijas uz Poliju. Šo darījumu Latvijas nodokļu maksātājs deklarēja kā trīsstūrveida darījumu, norādot preču piegādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās ar kodu “S”.

VID veiktā audita rezultātā nodokļu maksātājam tika aprēķināts PVN par preču iegādi ES teritorijā (no Slovākijas nodokļa maksātāja) bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli.

VID pozīcijas pamatojums

Minēto tiesību ierobežojumu VID pamato ar to, ka preču gala saņēmējs – Polijas komersants – nebija veicis PVN nomaksu budžetā. VID ieskatā, Latvijas nodokļu maksātājam tādējādi nebija tiesību darījumam piemērot PVN 0% likmi. Kā arī Polijas komersantam izsniegtajā rēķinā Latvijas nodokļu maksātājs bija nepamatoti norādījis atsauci uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 43.panta 4.daļu. Korekti būtu bijis, ja šajā trīsstūrveida darījuma gadījumā rēķinā būtu atsauce uz direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) 197.pantu, kas nosaka, kurš ir atbildīgs par PVN nomaksu.

VID norādīja, ka darījums noformēts kā trīsstūrveida darījums, kur preces gala saņēmējs – Polijas komersants – faktiski bija atbildīgs par to, vai darījums izpildīsies. Šādā gadījumā no Latvijas nodokļa maksātāja būtu sagaidāms, ka tas būtu ieinteresēts gūt pārliecību par gala saņēmēja spēju pildīt saistības, noskaidrojot pēc iespējas pilnīgāku un visaptverošāku informāciju par Polijas uzņēmumu, neaprobežojoties tikai ar to, ka darījumu partneris ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs ar derīgu PVN numuru. Tomēr Latvijas nodokļu maksātājs šādu ieinteresētību neizrādīja.
_______________________________________________________________________
Nepieprasīt pierādījumus varētu vien tad, ja no nodokļu maksātāja paskaidrojumiem par darījumu norisi būtu skaidrs, ka nav nekādu šaubu par darījuma partnera PVN maksāšanas pienākuma izpildi.
_______________________________________________________________________
VID ieskatā, Latvijas nodokļus maksātājam vajadzēja iegūt pierādījumus par darījuma partnera (Polijas komersanta) veikto PVN nomaksu Polijā. VID uzskatīja, ka nepieprasīt šādus pierādījumus varētu vien tad, ja no nodokļu maksātāja paskaidrojumiem par darījumu norisi būtu skaidrs, ka nav nekādu šaubu par darījuma partnera PVN maksāšanas pienākuma izpildi.

Kāpēc bija jārodas šaubām?

Tomēr, ņemot vērā audita laikā konstatētos apstākļus, šādām šaubām objektīvi bija jārodas, jo:

  • Polijas komersants tika reģistrēts īsi pirms deklarētā darījuma ar Latvijas nodokļu maksātāju, bet īsi pēc šī darījuma tas tika izslēgts no PVN maksātāju reģistra;
  • Polijas komersanta reģistrācijas adrese ir virtuālais birojs, un uzņēmumam ir minimāls pamatkapitāls;
  • Polijas komersants nav deklarējis iegādes no Latvijas nodokļu maksātāja un nav maksājis PVN Polijā par preču iegādi no Latvijas nodokļu maksātājiem.

Minētie apstākļi, VID ieskatā, apliecina, ka Latvijas nodokļu maksātājam nevarēja nerasties šaubas par nodokļa samaksu no Polijas komersanta puses.

Tiesas novērtējums

Tiesas lietas faktisko apstākļu novērtējumā nav pievērsta uzmanība VID pārmetumiem par to, ka Latvijas nodokļu maksātājs nav izrādījis padziļinātu ieinteresētību par Polijas uzņēmumu un nav vācis attiecīgus pierādījumus par PVN nomaksas pienākuma izpildi Polijā.

Tomēr, neraugoties uz to, ka strīdus darījums faktiski ir noticis un VID to tiesā neapstrīdēja, konkrētajā lietā kā sprieduma pamatmotīvu tiesa ņēma vērā faktu, ka Latvijas nodokļu maksātājs izrakstītajā rēķinā Polijas komersantam nebija iekļāvis norādes par preču saņēmēja pienākumu veikt nodokļa nomaksu – “Nodokļa apgrieztā maksāšana”, kas minēta PVN direktīvas 226.panta 11.a punktā (PVN likuma 125.panta 1.daļas 16.punkts).

Tiesa norādīja, ka konkrētajā gadījumā izšķirams jautājums par to, vai nepilnība starpnieka izrakstītajā rēķinā, nenorādot, ka par nodokļa samaksu ir atbildīgs preču gala saņēmējs, var būt pamats, lai atzītu, ka par nodokļa samaksu trīspusējā darījumā ir atbildīgs tieši starpnieks – Latvijas nodokļu maksātājs – valstī, kurā tam piešķirts PVN maksātāja numurs (Latvijā).

ES tiesas judikatūra

Tiesa norādīja, ka atbilstoši atziņām Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrā nodokļu rēķinā iekļautā attiecīgā norāde “Nodokļa apgrieztā maksāšana” ļauj nodrošināt, ka piegādes gala saņēmējs ir lietas kursā par savām nodokļa saistībām.

Tiesa norādīja, ka minētais trūkums Latvijas nodokļu maksātāja izrakstītajā rēķinā novedis pie tā, ka konkrētajā gadījumā nevar uzskatīt, ka preču gala saņēmējs (Polijas komersants) ir atbildīgs par nodokļa samaksu savas valsts budžetā kā šo preču saņēmējs PVN direktīvas 42.panta a) apakšpunktā un PVN likuma 16.panta 4.daļas 2.punkta izpratnē.

Balstoties uz minētajām normām un EST judikatūru, tiesa atzina par būtisku un izšķirošu faktu, ka Latvijas nodokļu maksātājs nebija iekļāvis rēķinā norādi par “Nodokļa apgriezto maksāšanu”, kā rezultātā piekrita VID argumentācijai attiecīgajā apjomā un nosprieda noraidīt Latvijas komersanta pieteikumu.

Plānojot un veicot darījumus, kuru reglamentējošs tiesiskais regulējums ir sarežģīts, ir jābūt īpaši uzmanīgiem, un ir labi apsvērt iespēju pirms darījumu veikšanas saņemt nodokļu speciālistu konsultāciju.