Šī gada 26. janvāra publikācijā “Ko atklāj transfertcenu auditi un pārbaudes?” rakstījām par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) transfertcenu audita praksi vadības un konsultāciju līgumu pārbaudē. Šobrīd Senātā viens audits ir noslēdzies ar zaudējumu uzņēmumam (lieta A420203221), bet otrajā lietā pieņemts uzņēmumam nelabvēlīgs pirmās instances spriedums, un strīds vēl turpinās (lietas A420256221). Tāpēc apskatām galveno, ko izlēma tiesas!

Raksta autors: Edgars Hercenbergs, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists

Abās lietās tiesa atzīst par pamatotu VID konstatējumu, ka Latvijas komercsabiedrība īstenoja fiktīvu pakalpojumu darījumu ar saistīto ārvalstu sabiedrību.

Līdzīgi apstākļi, bet atšķiras vērtējuma detalizācijas pakāpe

VID veica transfertcenu auditu Latvijas komercsabiedrībai, kas bija noformējusi pakalpojumu darījumus ar saistītām ārvalstu komercsabiedrībām, it kā saņemot attiecīgos pakalpojumus saskaņā ar līgumu un izrakstītajiem rēķiniem.

Pārbaudot VID lēmuma tiesiskumu un pamatotību, tiesas neierobežoja uzņēmuma līguma modeļa izvēles un slēgšanas brīvību. Taču tiesa atzina, ka VID ir tiesīgs apstrīdēt šī līguma darījuma fiktivitāti (proti, vai darījums notika).

Pēc būtības šis tvērums nozīmē VID tiesības apstrīdēt to, vai uzņēmums saņēma ekonomisko labumu ar ārvalstu saistītās komercsabiedrības pakalpojumu.

Svarīga nianse par pakalpojuma maksas aprēķina pamatojumu

No zemāku instanču spriedumiem lietā A420203221 (piemēram, apelācijas instances tiesas sprieduma 17.–18.punkts, kā arī 4.11.1.punkts) izriet, ka komercsabiedrība tiesvedības laikā ir nodrošinājusi pierādījumus (darījumā iesaistīto personu liecības), kas pamato faktu, ka ārvalstu saistītā komercsabiedrība sniedza vadības un konsultāciju pakalpojumus Latvijas saistītai komercsabiedrībai. Pakalpojuma darījumu nevar atzīt par notikušu, jo nav iesniegti grāmatvedības attaisnojuma dokumenti, kas pamato pakalpojuma izmaksu kalkulāciju rēķinos norādītajā apmērā.

Piemēram, ja rēķins par 2024. gada jūniju ir par 30 000 eiro, tad nepietiek ar to, ka komercsabiedrība nodrošina precīzu pakalpojuma maksas kalkulāciju (t.sk. attiecīgo ārvalsts komercsabiedrības darbinieku un amatpersonu nostrādātās stundas, uzskaitītās izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu u.tml.). Papildus ir nepieciešams nodrošināt pierādījumus par to, kādi pakalpojumi faktiski ir sniegti (konsultācijas, vadības lēmumi, atzinumi u.tml.).

Tomēr šajā aspektā tiesa atzina par nepareizu VID pieeju, ka visai minētajai informācijai jābūt norādītai nodokļa rēķinā, jo darījuma fakta konstatēšanai jāvērtē visi dokumenti kopumā, nevis tikai rēķina defekti (šāda tiesas atziņa atbilst Senāta judikatūrai, kas jau ir nostabilizējusies). Proti, tiesas ieskatā pakalpojuma rēķinus nevarēja sasaistīt ar izrakstītajiem rēķiniem, tas ir, no rēķina nav redzams, kāds konkrēts pakalpojums tika sniegts un kāds pakalpojums tika saņemts noteiktā periodā. Tiesa detalizēti vērtēja pakalpojuma līguma saturu, no tā izrietošos pienākumus veikt konkrētas darbības, tostarp noteiktā formā pieprasīt pakalpojumu vai, piemēram, nodrošināt atbalstu ar informāciju, kas nepieciešama pakalpojuma sniegšanai. Tiesa pievērsa uzmanību tam, ka VID netika iesniegtas uzņēmējdarbības videi raksturīgās vadības atskaites un komercsabiedrību valžu protokoli, kuros fiksēti saimnieciskajā darbībā būtiski lēmumi.

Secinājumi

Apstākļus, kurus VID izmanto darījuma apstrīdēšanas vērtējumā, var tipizēt. Darījuma formas trūkumi (trūkumi rēķinos) nevar būt par pamatu darījuma apstrīdēšanai, bet VID ir jāņem vērā visi lietā esošie dokumenti.

Lai mazinātu audita riskus, ieteicams pārbaudīt un izlabot defektus, kas vadības un konsultāciju darījumos Latvijas komercsabiedrībai sagādātu grūtības pierādīt saņemto ekonomisko labumu, kas pamatots ar pārbaudāmiem pierādījumiem (pieļaujama vairāku dokumentu kombinēšana) par pakalpojuma sniedzēja aktivitātēm pakalpojuma saņēmēja labā, un pietiekami precīzi sagatavot pakalpojuma izmaksu kalkulācijas.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.