Kā rīkoties situācijā, ja par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem PVN piemērots nepareizi, kā rezultātā budžetā iemaksāta lielāka nodokļa summa, nekā noteikts likumā? Vai šādā gadījumā nodokļa starpību var atprasīt? Vai ir jākoriģē iepriekš izrakstītie dokumenti un tie jānosūta pakalpojumu saņēmējiem? Izskatām, ko par šo jautājumu teikusi Eiropas Savienības Tiesa.
Raksta autore: Kristīne Erele, SIA “ ZAB” vecākā nodokļu menedžere
Šī gada 21.martā Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-606/22 starp Polijas nodokļu administrāciju un Polijas uzņēmumu par to, vai nodokļa maksātājs var koriģēt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo vērtību un pieprasīt nodokļa atmaksu, ja tas ir piemērojis augstāku PVN likmi, nekā vajadzējis. Līdz ar to strīda jautājums ir par to, vai valstij ir tiesības paturēt pārmaksāto PVN vai arī nodoklis jāatmaksā nodokļa maksātājam.
Lietas būtība
Lietā iesaistītā puse ir Polijā reģistrēts uzņēmums, kas sniedza fiziskā stāvokļa uzlabošanas pakalpojumus, proti, pārdeva fiziskām personām sporta kluba apmeklējuma abonementus. Pārdošanas darījumi tika reģistrēti kases aparātā.
Ievērojot Polijas nodokļu administrācijas saistošajās nodokļu izziņās norādīto, Polijas uzņēmums sniegtajiem pakalpojumiem piemēroja standarta PVN likmi 23% apmērā. 2016.gadā Polijas nodokļu iestāde mainīja savu nostāju, nosakot, ka šie pakalpojumi ir jāapliek ar samazināto PVN likmi – 8%. Pamatojoties uz to, Polijas uzņēmums iesniedza koriģētas PVN deklarācijas par atsevišķiem taksācijas periodiem no 2012. gada līdz 2014.gadam, koriģējot nodokļa bāzi un maksājamo nodokli, bet pārdošanas bruto cenu atstājot nemainīgu. PVN deklarāciju korekciju rezultātā izveidojās PVN pārmaksa.
Polijas nodokļu administrācija atteicās atzīt PVN pārmaksu, norādot, ka saskaņā ar PVN regulējumu iespēja koriģēt PVN bāzi paredzēta tikai gadījumā, kad darījums ir apstiprināts ar PVN rēķinu. Savukārt noteikumos par kases aparātiem iespēja veikt korekciju paredzēta tikai stingri noteiktos gadījumos, un tie neietver situācijas, kad darījumam piemērota nepareiza PVN likme. Turklāt Polijas uzņēmums no galapatērētājiem bija iekasējis PVN 23% apmērā, nevis 8% apmērā, līdz ar to attiecīgi visa iekasētā summa bija jāiemaksā valsts budžetā kā maksājamais nodoklis. Ja samaksātā PVN summa tiktu atmaksāta, tas nozīmētu, ka Polijas uzņēmums nepamatoti iedzīvotos uz valsts rēķina.
Polijas uzņēmums apstrīdēja nodokļu administrācijas lēmumu Polijas administratīvajās tiesās, kas lietu nodeva EST prejudiciālā nolēmuma sniegšanai par direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) paredzētās nodokļu neitralitātes, samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu interpretāciju.
EST secinājumi un spriedums
EST savos secinājumos norāda, ka PVN vienmēr tiek iekļauts cenā, par kuru ir panākta vienošanās, pat ja nodokļa maksātājs pieļāvis kļūdu piemērojamās likmes noteikšanā.
Konkrētajā lietā atlīdzības summa, ko pakalpojumu saņēmējs ir iztērējis un pakalpojumu sniedzējs saņēmis, paliek nemainīga. Aprēķinot cenu jeb atlīdzību, kļūda ieviesusies attiecībā uz tajā ietverto PVN, bet ne uz nodokļa bāzi. Ja tiktu veiktas izmaiņas atlīdzībā (piemēram, veicot izmaiņas līgumā, pielāgojot cenu), tad tas radītu izmaiņas nodokļa bāzē un līdz ar to arī nodokļa saistībās.
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit..
