Ārkārtas situācijā likumdevējs strādā bez mitas. Katru dienu top jauni lēmumi, likumi un likumu izmaiņas, lai pielāgotos pandēmijas diktētajai dzīves kārtībai, lai pasargātu cilvēku veselību un pēc iespējas nodrošinātu ekonomikas dzīvotspēju. Notikumi mainās strauji. Nav laika visu kārtīgi izdiskutēt, nomērīt, iztestēt. Jo vajadzība bija jau vakar. Rīt tā būs citāda.

Šādā tempā strādājot, ir loģiski, ka lēmumu pieņēmēji arī kļūdās. Jo kļūdīties ir cilvēcīgi. Nekļūdās tas, kas neko nedara. Mārtiņš Bondars, piemēram, atzīst, ka dīkstāves pabalstu regulējums ir izgāzies. Arī Pauls Raudseps žurnālā “ir” izsakās līdzīgi. Arvien pieaug neapmierinātība arī dažādās nozarēs, jo ne visi spēj izpildīt prasības atbalsta saņemšanai, kas dažviet tiešām ir nepārdomātas un nesamērīgas.

Ir muļķīgi iedomāties, ka šajā procesā lēmumu pieņēmēji ir pašpietiekami, apveltīti ar neizmērojamu gudrību prognozēt un iztēloties visus iespējamos riskus, un iedziļināties ikkatras nozares specifikā. Nē. Lēmumu pieņēmēji ir apveltīti ar varu pieņemt lēmumus. Lēmumu pieņēmējiem jāspēj gudri izšķirt dilemmas, atrast vidus ceļu starp nepieciešamo un vēlamo, dažreiz arī starp slikto un ļoti slikto.

Tieši tāpēc vara bez gudriem padomdevējiem nav iedomājama. Tie ir eksperti, zinātnieki, ierēdņi. Jā, arī lobētāji.

Jāatceras, ka neviens nepārzina nozares problēmas labāk un detalizētāk par pašu nozari. Tāpēc tieši lobētāji jeb interešu aizstāvji var dot neatsveramu pienesumu lēmumu pieņemšanas procesā. Lobētāji iznes konkrētā uzņēmuma vai nozares problēmas no fabrikām un noliek Saeimas komisijai uz galda. Mums klājas tā un šitā. Lūdzu rīkojieties, palīdziet labot regulējumu! Citādi mēs nevarēsim strādāt un samaksāt nodokļus.

Demokrātiskā un tiesiskā valstī lobēšana ir normāla un pat vēlama parādība, kas veicina normatīvo aktu kvalitatīvu izstrādi. Šāda atziņu pauda Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija. Vienlaikus tā uzsvēra nosacījumu pienācīgi izvērtēt lobētāju argumentāciju, nodrošināt lobēšanas procesa atklātību un lobētāju vienlīdzību. Tātad ir jānodrošina godprātīga un pētījumos un faktos balstīta interešu pārstāvniecība.

Lai arī, kā minēts, dīkstāves pabalstu virzienā tiek raidīti negatīvi komentāri, jāatzīst, ka šis regulējums pierāda lobēšanas nepieciešamību un efektivitāti. Sākotnējā likuma versija bija ar daudziem trūkumiem. Piemēram, ja 2019. gada martā uzņēmums eksistēja, veica sava īpašuma rekonstrukciju, bet nesniedza pakalpojumus, šāds uzņēmums nevarēja pretendēt uz dīkstāves pabalstiem. Šāds regulējums bija acīmredzami netaisnīgs, jo visu pārējo gadu uzņēmums aktīvi darbojās un deva pienesumu tautsaimniecībai. Šis regulējuma trūkums pēc aktīvas interešu aizstāvju iesaistīšanās tika labots.

Tomēr sabiedrībā un dažviet pat no amatpersonu un iestāžu puses lobēšana nereti tiek uztverta kā kaut kas nevēlams un negatīvs. Minētā attieksme, iespējams, ir bijusi pamatā tam, ka šis process līdz šim nav ticis pienācīgi regulēts. Taču jāsaprot, ka lobēšana pastāvēs neatkarīgi no regulējuma esamības vai neesamības, un kvalitatīvas lobēšanas rezultātā var tikt pieņemti pārdomāti un sabiedrībai lietderīgi lēmumi. Piemēram, ne visi zina, ka Latvijas valsts izmantoja lobētāju pakalpojumus, lai panāktu pozitīvu balsojumu ASV Kongresā par Latvijas uzņemšanu NATO.

Šis straujais neziņas pilnais laiks ir pierādījis nepieciešamību pēc efektīva, taisnīga un savlaicīga lēmumu pieņemšanas procesa. Likumdošanas procesā nozīmīgu lomu spēlē ne tikai lēmumu pieņēmēji, bet arī lobētāji. Lobētāji nevis aizstāj lēmumu pieņēmējus, bet atbalsta un palīdz. Ārkārtas situācijā un tai sekojošajā ekonomikas atlabšanas fāzē ir īpaši nepieciešams abpusēji (t.i., gan no lobētāju puses, sniedzot savus priekšlikumus, gan no lēmumu pieņēmēju puses, ieklausoties šajos priekšlikumus un tos izvērtējot) godīgs un kvalitatīvs (t.i., uz pierādījumiem un faktiem balstīts) lobēšanas process. Valdības vadītājs ir minējis, ka šajā krīzē “visi esam vienā laivā”. Tagad būtiski ir atrast labākos airus lēmumu veidolā, ar kuriem varam no šīs krīzes “izairēties ārā” ar pēc iespējas mazāk zaudējumiem.