Mūsdienās koplietošanas auto platformas ir kļuvušas par vienu no populārākajām pārvietošanās iespējām, piedāvājot lietotājiem elastību un ērtumu. Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā iespēju izmantot koplietošanas automašīnas darba vajadzībām, izmantojot uzņēmuma maksājumu kartes vai kontus. Taču rodas jautājums – vai šādās situācijās koplietošanas auto platforma var pieprasīt uzņēmumam segt zaudējumus par auto bojājumiem, un kā iespējams pierādīt, ka konkrētais darbinieks nav bijis atbildīgs par bojājumiem?
Raksta autors: Artūrs Kazāks, SIA “Sorainen ZAB”, jurists
Raksta līdzautore: Nikola Cīparsone, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze.
Lai izprastu atbildības sadalījumu, svarīgi saprast, kā darbojas koplietošanas auto platformas. Šīs platformas parasti piedāvā īslaicīgas automašīnu nomas pakalpojumus, kurus var izmantot gan privātpersonas, gan uzņēmumi, reģistrējoties platformā ar konkrētu maksājumu līdzekli (kredītkarte, debetkarte vai uzņēmuma konts), kas tiks izmantots maksājumiem vai zaudējumu un bojājumu novēršanai. Auto koplietošanas platformas parasti savos noteikumos nosaka, ka par jebkādiem bojājumiem vai zaudējumiem ir atbildīga tā persona, kas iznomājusi auto. Šeit svarīgi norādīt, ka lietotājs uzņemas atbildību par automašīnu no brīža, kad tā ir saņemta, līdz brīdim, kad tā tiek nodota atpakaļ. Koplietošanas auto platformu noteikumos vairākkārtēji tiek uzsvērts, ka lietotājam pirms auto lietošanas ir jāveic kārtīga auto pārbaude un nekavējoties jāpaziņo platformai, ja konstatēti bojājumi.
Uzņēmuma atbildība par darbinieku rīcību
Ja darbinieks izmanto koplietošanas auto platformu ar uzņēmuma maksājumu līdzekli, jautājums par atbildību kļūst sarežģītāks. Proti, atbilde ir meklējama šo koplietošanas auto platformu noteikumu un nosacījumu sadaļā.
Lasot šo sadaļu, ir svarīgi saprast, kā ir noformulēti atbildības noteikumi. Ir koplietošanas auto platformas, kas konkrēti piedāvā pakalpojumu līgumu “biznesa klientiem”, kurā uzņēmums, ir viena līguma puse, kas nodrošina saviem darbiniekiem iespēju lietot šo koplietošanas auto platformu pakalpojumus, norēķinoties ar uzņēmuma maksājumu karti, savukārt otra līguma puse ir koplietošanas auto platforma.
Auto lietotāja atbildība ar šādu līguma veidu ir atkarīga no katras koplietošanas auto platformas. Proti, ir platformas, kuru noteikumos ir skaidri rakstīts, ka auto “nomnieks” ir juridiskā persona jeb uzņēmums, kas ir piešķīris darbiniekam iespēju izmantot šādu auto nomas pakalpojumu, pieslēdzot to uzņēmuma platformas kontam vai arī pilnvarojot izmantot uzņēmuma līdzekļus pakalpojuma saņemšanai savā vārdā. Tiek arī minēts, ka “nomnieks”, proti, uzņēmums, ir atbildīgs par visām darbinieka darbībām, tostarp arī par sekām. Līdz ar to – koplietošanas auto platforma būtu tiesīga pieprasīt šādam uzņēmumam segt zaudējumus, kas radušies, darbiniekam lietojot platformas pakalpojumu.
Taču ir arī citas koplietošanas auto platformas, kas nepiedāvā atsevišķus noteikumus “biznesa klientiem”, lai gan šādu pakalpojuma formu atzīst. Proti, tādu platformu noteikumos ir minēts, ka gan fiziskai personai (darbiniekam), kas sēdēja pie stūres, gan tās darba devējam (uzņēmumam) atbildība var būt kā kopīga, tā atsevišķa. Tas nozīmē, ka ar zaudējumu atlīdzību platforma varētu vērsties atsevišķi gan pie darbinieka, gan pie uzņēmuma, vai arī piedzīt daļēji no abiem.
Vai konkrētais darbinieks tiešām ir vainīgs?
Koplietošanas auto platformas savos noteikumos nosaka, ka pirms braukšanas uzsākšanas nomniekam ir pienākums apsekot automašīnu, lai konstatētu jebkādus bojājumus no iepriekšējiem auto lietotājiem. Tā mērķis ir nodrošināt nomnieku pret aizdomām, ka viņš/viņa ir vainīgs pie šiem bojājumiem. Koplietošanas auto platformu noteikumi paredz, ka, uzsākot auto lietošanu, tiek pieņemts, ka lietotājs ir devis apstiprinājumu tam, ka ar konkrēto mašīnu viss ir kārtībā. Līdz ar to, ja kādi bojājumi netika pamanīti, varētu tikt uzskatīts, ka tie radušies jau šīs personas auto lietošanas laikā.
Tomēr neskaidrs paliek jautājums, kā pierādīt, kurš faktiski ir un kurš nav vainīgs pie bojājumiem? Koplietošanas mašīnām bojājumi var tikt nodarīti ne tikai to lietošanas laikā, bet arī periodā, kad tās atrodas uz ielas un gaida nākamo lietotāju. Piemēram, kāds velobraucējs, braucot garām, var netīšām noskrāpēt mašīnas sānus vai arī kāds cilvēks, novietojot stāvēšanai savu personīgo mašīnu, var nejauši “aizķert” koplietošanas auto.
Pateicoties platformu lietotāju kontu sistēmai, protams, ir iespējams izsekot, kurš ar konkrēto auto ir braucis noteiktā laikā. Kā jau tika minēts iepriekš, koplietošanas auto platformu noteikumi paredz lietotāja “akceptu”, ka ar auto viss ir kārtībā, uzsākot lietošanu, attiecīgi, ja šādā gadījumā kāds nepamana auto bojājumus, kas automašīnai bijuši jau pirms tam, par vainīgu tiktu uzskatīts šis pēdējais lietotājs. Taču, ja bojājumi tika nodarīti pēc priekšpēdējā lietotāja auto lietošanas un pēdējais potenciālais lietotājs ierodas un konstatē bojājumus, kas notikuši, kamēr auto ir stāvējis uz ielas vai stāvvietā, neatrodoties nevienas personas lietošanā, tad, visticamāk, atliek vien cerēt, ka pāridarījums tika fiksēts ar kādu foto/video ierīci, kuras materiālus būtu iespējams iegūt pierādīšanas nolūkos.
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
