Raksta autore: Jūlija Terjuhana, SIA “ ZAB” vecākā juriste , līdzautore – Nikola Cīparsone, SIA “ ZAB” jurista palīdze.
Ņemot vērā mākslīgā intelekta (MI) rīku popularitātes pieaugumu un MI radītā satura pieejamību sabiedrībai, arvien biežāk MI satura radītāji un izmantotāji saskaras ar jautājumu, vai šie objekti uzskatāmi par autortiesību objektiem autortiesību regulējuma izpratnē un vai uz tiem attiecas autortiesības. Ja atbildes uz šiem jautājumiem ir “jā”, tad kam pieder tiesības uz MI radītu objektu?
Pēdējā gada laikā MI tehnoloģijas piedzīvo līdz šim nepieredzētu tehnoloģisko izrāvienu un MI tehnoloģiju izmantošana kļūst par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu gan daudzās profesijās, gan vidusmēra patērētāju vidū. Jo sevišķi 2023.gadā lietotājiem arvien pieejamākas kļūst tā sauktās ģeneratīvā MI tehnoloģijas (tādas kā “Chat GPT” vai “Bard”). Ģeneratīvā MI rīki izveidoti, lai lietotājiem palīdzētu radīt (nosaukums cēlies no angļu valodas to generate) dažāda veida saturu, ko citkārt darītu cilvēks. Mūsdienās māsklīgais intelekts spēj radīt arī objektus, kurus tipiski aizsargā autortiesības,– tekstu dažādās formās, piemēram, rakstus, dzejoļus, stāstus, esejas, studiju darbus u. c., skaņdarbus, kā arī fotoattēlus un digitālās mākslas darbus.
Kā top MI rīka radīts objekts?
Lai radītu jaunu objektu ar MI rīka palīdzību, tipiski lietotājam (cilvēkam) jāievada instrukcijas, MI rīkam norādot, kāda veida darbu viņš vēlas radīt. Instrukcijas var būt dažāda garuma un detalizācijas pakāpes, sākot ar vienu teikumu un beidzot ar vairākām lappusēm. Ieskatam piedāvājam divus instrukciju piemērus.
Teksta piemērs
Programmā “Chat GPT” latviski uzrakstot komandu: “Uzraksti īsu dzejoli par rudeni”, ieguvām šādu rezultātu:
Rudens lapas krāsojas zeltā un sarkanī,
Vējš klusuma skaņu nes prom no priežu ķerī.
Dzirdama lietus dziesma un putnu pavadījums,
Rudens maiguma brīdis, kad dabā klusums līdzīgs svētkiem.
Attēla piemērs
Programmā “Gencraft” uzrakstījām attēla aprakstu atbilstošajā logā: “A german shepherd dog in glasses eating spaghetti in a park during autumn” (latviski: vācu aitu suns brillēs, ēdot spageti parkā rudenī).
Zemāk redzams iegūtais rezultāts.
Mākslīgais intelekts rada atbildi uz cilvēka pieprasījumu, izmantojot ģenerēšanas spējas, ko tas ieguvis, mācoties no liela datu apjoma (tekstiem, skaņdarbiem, vizuālās mākslas darbiem), uz kura balstoties MI izstrādātāji “trenējuši” konkrēto MI rīku. Varam teikt, ka MI rīks izmanto savu līdzšinējo pieredzi, lai radītu jaunus objektus, jo tas ir iemācījies, ko cilvēka izpratnē nozīmē konkrētie termini, ko lietotājs ievada savā pieprasījumā, no tūkstošiem līdzīgu cilvēka radītu darbu.
Kādēļ šis jautājums ir būtisks?
Jautājums, vai MI radīts darbs ir autordarbs un kurš uzskatāms par autoru, pašlaik ir aktuāls visā pasaulē. Tam ir būtiska nozīme, jo autoram ir tiesības vienpersoniski izlemt, kā un kur tiks izmantots viņa darbs, viņš var atļaut vai aizliegt darba izmantošanu un saņemt taisnīgu atlīdzību par sava darba izmantošanu. Tādēļ ik reizi, izmantojot MI radītu darbu, kļūst aktuāls jautājums, vai un kurš ir darba autors.
Regulējuma izaicinājumi
Pašlaik tehnoloģiju tiesiskais regulējums vēl nav ticis līdzi straujajai MI attīstībai. Proti, ne Eiropas Savienībā (ES), ne Latvijā nepastāv tāds tiesību akts, kas skaidri dotu atbildes uz jautājumiem, vai MI radītais darbs ir autortiesību objekts un vai persona, kas līdzdarbojusies šī objekta tapšanā, līdzšinējā autortiesību izpratnē uzskatāma par autoru.
Lai vērtētu, kam pieder autortiesības, ja darba tapšanā izmantots MI, jāizšķir divas situācijas:
- mākslīgais intelekts darbu pilnībā radījis pats;
- vai arī darbu veidojis cilvēks ar MI palīdzību.[1]
Šādu nošķīrumu piedāvā gan Eiropas Komisija (EK), gan Eiropas Parlaments, gan Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija.
Kā atzīst EK, piemēri, kas atbilstu situācijai, ka mākslīgais intelekts pats bez cilvēka līdzdalības radītu darbu, pagaidām nav redzēti.[2] Savukārt darbi, kurus radījis cilvēks, izmantojot kādu MI programmu vai rīku, šobrīd ir sastopami un kļūst arvien izplatītāki.
Ne ES, ne Latvijā nepastāv tāds tiesību akts, kas skaidri atbildētu uz jautājumiem, vai MI radītais darbs ir autortiesību objekts un vai persona, kas līdzdarbojusies šī objekta tapšanā uzskatāma par autoru
Lai saprastu, kādi MI radīti darbi ES tiek aizsargāti ar autortiesībām, jānoskaidro, kā ES normatīvajā regulējumā skaidrojams jēdziens “darbs” un kāds “darbs” ir aizsargājams ar autortiesībām.
Mākslīgā intelekta rīku izmantošana
Lai kādam piederētu autortiesības uz darbu, jāizpildās diviem nosacījumiem. Pirmkārt, radītajam rezultātam jābūt “darbam” ES likumu izpratnē, un, otrkārt, personai jābūt minētā darba oriģinālajam autoram vai autortiesībām jābūt pārņemtām.
Pagaidām jēdziens “darbs” ES autortiesību tiesību aktos tiek izmantots un uztverts kā kaut kas, ko radījis cilvēks, nevis mašīna. Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrā[3] ir nostiprināts, ka “darbam” jābūt unikālam, oriģinālam, tāpēc tam jāatspoguļo autora personība un viņa radošās izvēles. Respektīvi, ja kāda autordarba saturu nosaka mašīnas tehniskie, automatizētie apsvērumi, tas tiek radīts bez idejas vai apzinātas vīzijas par iznākumu, kas slēptos aiz “cilvēkautora” radošā darba. Mašīnas radīts darbs netiks uzskatīts par “oriģinālu”, jo tas neatspoguļos un nemaz nevar atspoguļot sava autora radošo domāšanu un kādu unikālu idejas izpausmi.
Kā noteikt, vai darbs ir aizsargājams ar autortiesībām?
Tas nozīmē, ka, lai noteiktu, vai kāds darbs uzskatāms par ar autortiesībām aizsargājamu darbu un kurš ir tā autors, jāuzdod jautājums: vai aiz radītā iznākuma ir cilvēka radošuma izpausme?
Tādējādi darbi, kuros MI tiek izmantots kā palīglīdzeklis, a priori nozīmē arī cilvēka iesaistīšanos, piemēram, ievadot MI rīkā detalizētas instrukcijas, kādam jābūt MI ģenerētajam tekstam vai vizuālās mākslas darbam. Šībrīža tehnoloģijas ļauj sniegt norādes gan par teksta garumu, gan valodu, stilu, noskaņu un citiem aspektiem. MI rīki spēj ģenerēt gan nelielus teksta fragmentus, piemēram, e-pastus vai dzejoļus, gan vairākas lappuses garus sacerējumus vai aprakstus.
Sniedzot MI programmai instrukcijas, izpaužas cilvēka radošums, tāpēc par autoru būtu atzīstams šis cilvēks. Taču jāņem vērā, ka MI pienesums darba radīšanā var atšķirties. Būtiski nošķirt gadījumus, kad cilvēks izmantojis tikai kādu programmu, kurā pats noteicis, piemēram, vizuālās mākslas darba krāsas, kompozīciju, izmēru, bet sistēma to uzģenerējusi, no situācijām, kad cilvēks vienkārši “nospiedis pogu”, lai radītu galarezultātu, un minimāli iesaistījies faktiskajā darba tapšanā.
Mākslīgais intelekts un autordarba jēdziens
EK izveidojusi četru soļu testu, kas palīdz noskaidrot, vai un kā darbi, kas veidoti ar MI palīdzību, kvalificējami kā “darbi” saskaņā ar ES tiesību aktiem un tiesu praksi autortiesību jomā.
Izstrādājumam literatūras, zinātnes vai mākslas jomā
Pirmais solis ietver atbilstību Bernes konvencijas 2.panta 1.punkta noteikumiem – veidojumam jābūt izstrādājumam literatūras, zinātnes vai mākslas jomā.
Cilvēka intelekts vai radošā izpausme?
Otrais solis nosaka, ka darbam, kas radīts ar MI palīdzību, jāatspoguļo cilvēka intelekts vai radošā izpausme.
EST 2011.gada 1.decembra spriedumā lietā C-145/10 konstatējusi, ka autordarbi, kas radīti ar ierīces vai mašīnas palīdzību, faktiski ir iespējami. Arī EK atzīst, ka ar MI palīdzību veidotais darbs vienmēr nozīmē cilvēka starpniecību neatkarīgi no tā, vai tā ir programmatūras izstrāde, datu, kas tiks izmantoti darba radīšanai, vākšana, izvēle, ievadīšana, rediģēšana utt. Līdz ar to var secināt, ka, vērtējot ar MI palīdzību veidotos darbus, otrā soļa nosacījums tiek izpildīts.
Savukārt ar MI individuāli radītais izstrādājums neatbilst otrā soļa nosacījumam.
Oriģinalitāte
Trešais testa solis ietver oriģinalitātes aspektu.
No EST judikatūras var secināt, ka to nosaka tieši autora radošums. Autors darba tapšanas laikā pieņem dažādus radoša rakstura lēmumus, tajā skaitā arī to, kad un kā darba tapšanā tiek izmantots MI. Autora izdarītās izvēles atspoguļo viņa personīgo radošumu, veido darba unikalitāti, kas arī padara viņa darbu par oriģinālu. Ņemot vērā, ka darba tapšanas process ietver lēmumus, kādus datus izmantot, kādus materiālus, stilu, dizainu utt. ievērot, ir skaidrs, ka šādus lēmumus pieņem cilvēks, līdz ar to pat tad, ja darbs tiek veidots, izmantojot MI, cilvēkam joprojām procesā ir svarīga loma.
Tomēr šī soļa izpildīšanās, ja darbs veidots ar MI palīdzību, dažos gadījumos var būt diskutabla. MI pamatojas uz informāciju, ko apguvis MI sistēmas apmācības laikā. Tādējādi MI sistēmas zināšanas ir aprobežotas ar tā pieredzi. MI sistēmas tiek apmācītas, lai spētu pildīt funkciju, ko definējis to radītājs. Šo apmācību gaitā tās “iepazīst” un “iegaumē” jau eksistējošus literatūras darbus, mūzikas fragmentus, vizuālos darbus, piemēram, gleznas, fotogrāfijas u.tml. MI izmanto nelielus šo materiālu elementus (krāsu salikumu, gleznošanas tehnikas atveidojumu, konkrēta izpildītāja izpildījuma stila īpatnības u.c.), lai radītu jaunus darbus. Tādējādi rodas jautājums, vai patiešām var apgalvot, ka MI radītu saturu var saukt par oriģinālu.
Vai MI radītu saturu var saukt par oriģinālu?
Tajā pašā laikā arī cilvēki nereti smeļas iedvesmu no citu autoru darbiem, un viņu darbi tik un tā tiek atzīti par oriģināliem, jo autors tajos ielicis savu radošo domu un tapšanas procesā pieņēmis radošus lēmumus. Aplūkojot šādu piemēru nesenā lietā par divu sekunžu parauga izmantošanu mūzikas kompozīcijā, EST secināja, ka fonogrammas skaņas parauga ņemšanai, lai iekļautu šo paraugu citā fonogrammā, pat ja tas ir ļoti īss, nepieciešama tiesību īpašnieku atļauja, ja vien šis paraugs nav iekļauts pārveidotā, ausij neatpazīstamā formā vai izmantošana netiek veikta saskaņā ar autortiesību izņēmumu.[4]
Sniedzot MI programmai instrukcijas, izpaužas cilvēka radošums, tāpēc par autoru būtu atzīstams šis cilvēks. Tādējādi, arī izmantojot MI, jāuzmanās no citu autoru darbu kopēšanas un izmantošanas bez saskaņošanas ar autoriem.
Autora vīzija
Visbeidzot, ceturtais solis pauž autora izpausmes identificēšanas iespējamību.
Šis nosacījums balstīts uz to, ka ikvienam autoram ir vīzija par darbu, ko tas plāno radīt. Protams, mākslas darba radīšanas procesā mākslinieks var nepārdomāt katru soli pirms darba sākšanas, bet gan vadīties pēc iedvesmas un kustībām darba tapšanas procesā. Tas, patiesībā, attiecas ne tikai uz kādu konkrētu mākslas jomu – autors var jebkāda darba tapšanas brīdī pārdomāt, kā modificēt darbu. Neraugoties uz darba tapšanas procesā veiktajām modifikācijām, pastāv tieša cēloņsakarība starp autora radošo izpausmi un viņa radīto rezultātu.
Savukārt, līdzīgi domājot par MI radītajiem darbiem, apgalvojums par to, vai MI programmai vai sistēmai ir kāda ideja pirms darba radīšanas, ir apšaubāms. Pastāv diskusijas, vai MI radītais ir gadījuma un nejaušības salikuma rezultāts. Paredzēt precīzu MI radīto rezultātu ir neiespējami pat tad, ja cilvēks nosaka vizuālā darba krāsas, saturu, kompozīciju un citus aspektus. Saņemot instrukcijas, MI sistēma pati “saliek visu kopā” un piedāvā rezultātu.
Neraugoties uz MI sistēmu darbības funkcionālajām īpatnībām, lai tiktu izpildīts šī soļa nosacījums, pietiks ar to, ka autoram bijusi darba iznākuma vīzija un autors noteicis darba saturiskos elementus (un, protams, nepieciešams, lai galarezultāts sakristu ar šo sākotnējo ideju). Tādā gadījumā pat, ja darbs veidots ar MI palīdzību, testa ceturtā soļa nosacījums tiek izpildīts.
Diskusijas turpinās
Tādējādi šobrīd no EST judikatūras secināms, ka autordarbu radīšana ar MI rīka palīdzību ir pieļaujama, taču darbam jābūt oriģinālam, tas nevar saturēt plaģiātu un tam jābūt radoša darba rezultātam.
Vērtējot esošo situāciju, var apgalvot, ka, ja darbs radīts ar MI palīdzību un tapšanas laikā cilvēks pielicis radošas pūles, lai iegūtu rezultātu, autortiesības pieder šim cilvēkam. Strīda gadījumā jautājums būtu jārisina tiesā, izskatot katru situāciju atsevišķi.
MI rīku izmantošana un šo tehnoloģiju straujā attīstība saistīta ar daudziem juridiskiem izaicinājumiem, un autortiesības ir tikai daļa no tiem. Ņemot vērā, ka mākslīgais intelekts arvien biežāk tiek izmantots dažādās nozarēs, pastāv diskusijas, ka ar laiku varētu būt nepieciešams MI atvēlēt konkrētu statusu tiesību sistēmā, taču pašlaik tas ir diskusiju līmenī. Šobrīd MI izmantošanā tiesību piemērotāji vadās no tiesas, uzraugošo iestāžu un pārnacionālo institūciju sniegtās interpretācijas.
Rakstā izmantotie avoti:
[1] Hilty, Hoffmann, Scheuerer, ‘Intellectual Property Justification for Artificial Intelligence’, in Lee, Hilty, and Liu (eds), Artificial Intelligence and Intellectual Property, 2021., available on: Doi.org/10.1093/oso/9780198870944.003.0004.
[2] Artificial intelligence: The qualification of AI creation as “works” under EU copyright law. Gevers.eu/blog/artificial-intelligence/artificial-intelligence-ai-the-qualification-of-ai-creations-as-works-under-eu-copyright-law/.
[3] EST 2019.gada 12.septembra spriedums lietā C-683/17
[4] EST 2019.gada 29.jūlija spriedums lietā C-476/17
