Būvniecības ierosinātājam, plānojot būvniecību, jārēķinās ar tiesību aktos noteiktajām prasībām būvju novietojumam un arhitektoniskajiem risinājumiem vai arī ir jāsaskaņo atkāpes būvprojektā ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku. Tomēr nereti būvniecības ierosinātājs būvniecības gaitā vēlas mainīt paredzētās arhitektoniskās detaļas. Vai būvprojekta izmaiņas ir jāsaskaņo ar kaimiņiem?
Raksta autore: Jūlija Triščuka, SIA “Sorainen ZAB”, juriste
Senāts 2024.gada 27.augusta spriedumā lietā SKA-97/2024 analizēja kaimiņu zemesgabala īpašnieku saskaņojuma nepieciešamību iecerētajām izmaiņām būvprojektā.
Lietas būtība
Liepājas pilsētas būvvalde 2005.gadā bija akceptējusi būvprojektu dzīvojamās ēkas būvniecībai pieteicēja – fiziskas personas – zemesgabalā. Būvprojektā bija paredzēts, ka ēkas rietumu siena, kas vienlaikus ir arī garāžas siena, atradīsies uz zemesgabalu kopējās robežas un veidos 4,5 metrus augstu brandmūri. Ministru kabineta noteikumos Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” paredzēts, ka jaunbūvējamās būves jāizvieto ne tuvāk par 4 metriem no zemes vienības robežām, taču šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts kaimiņu zemesgabala īpašnieku saskaņojums un netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas jomā. Tāpēc būvprojekts bija saskaņots ar kaimiņu zemesgabala īpašniekiem ar piezīmi “ēkas 2.stāvā vai jumtā uzstādīt logus”.
Persona 2020.gadā vērsās būvvaldē, lai saņemtu akceptu izmaiņām būvprojektā. Izmaiņas tika pamatotas ar to, ka dabā ēka tika uzbūvēta ar atkāpēm no sākotnējā būvprojekta – ēkas rietumu siena tika izvietota ar 45–85 centimetru atkāpi no zemesgabalu kopējās robežas un neveidoja brandmūri. Tā vietā persona uz zemesgabalu robežas bija paredzējusi būvēt koka žogu. Ēkas rietumu daļā persona bija izbūvējusi divus jumta logus, kā arī logu (durvis) ēkas otrajā stāvā ar izeju uz garāžas jumtu. Būvvalde atteicās akceptēt minētās izmaiņas, pamatojoties uz to, ka tās nav saskaņotas ar kaimiņu zemesgabala īpašniekiem.
Persona būvvaldes lēmumu pārsūdzējusi tiesā. Administratīvā apgabaltiesa 2022.gadā personas pieteikumu apmierināja, balstoties uz argumentu, ka iecerētās izmaiņas būvprojektā ietekmēs kaimiņu zemesgabala īpašnieku tiesiskās intereses ne vairāk kā sākotnēji saskaņotais risinājums. Viens no kaimiņu zemesgabala īpašniekiem Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja kasācijas kārtībā.
Tiesības uz privātumu
Kaimiņu zemesgabala īpašnieks norādīja, ka piekrišana sākotnējai būvniecības iecerei tika dota tādēļ, ka tajā paredzētie risinājumi pietiekami nodrošināja viņu tiesības uz privātumu. Savukārt izmaiņas būvprojektā šo interesi tādā pašā mērā vairs nenodrošina. Izmaiņās paredzēts ēkas rietumu fasādē otrā stāva līmenī ierīkot durvis (logu), kas ved uz garāžas jumtu. Saņemtais saskaņojums loga izveidošanai neattiecas uz durvīm, jo durvis paredzētas iziešanai uz garāžas jumta, ļaujot to izmantot kā terasi. Tas būtiski aizskar kaimiņu privātumu, jo skats no jumta ir daudz plašāks nekā no loga.
Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pienācīgi novērtējusi būvprojekta izmaiņu kopējo ietekmi uz kaimiņu tiesiskajām interesēm. Apgabaltiesa, izvērtējot ēkas atvirzīšanu no robežas, secināja, ka trešo personu tiesiskās intereses tiks skartas mazākā mērā, jo ēka atradīsies tālāk no kaimiņu zemesgabala robežām. Tomēr apgabaltiesa nav vērtējusi, kā šādas izmaiņas ietekmēs trešo personu intereses saglabāt privātumu. Aplūkojot būvprojekta izmaiņas kopumā, ir skaidrs, ka jaunais risinājums atšķiras no sākotnēji saskaņotā un var lielākā mērā skart kaimiņu intereses.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.