Uzņēmums vēlas piesaistīt kvalificētus ārvalstu speciālistus no trešajām valstīm. Latvijā tiem nepieciešama uzturēšanās atļauja. Ar ko atšķiras Eiropas Savienības (ES) zilā karte no termiņuzturēšanās atļaujas?

Raksta autore: Jūlija Triščuka, SIA “Sorainen ZAB”, juriste

Līdzautore: Natālija Ešenberga, SIA “Sorainen ZAB” zvērināta advokāta palīdze.

Gan ES zilā karte, gan termiņuzturēšanās atļauja ar tiesībām uz nodarbinātību dod tiesības trešās valsts pilsonim uzturēties un tikt nodarbinātam Latvijā, tomēr starp tām pastāv vērā ņemamas atšķirības.

Prasības izglītībai un darba pieredzei

ES zilo karti izsniedz tikai augsti kvalificētiem darbiniekiem, tāpēc kritēriji tās izsniegšanai ir stingrāki.

Termiņuzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību izsniedz ārzemniekam, kurš ir ieguvis augstāko izglītību noteiktajā profesijā vai nozarē studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz 3 gadi, vai kuram ir vismaz 3 gadu darba pieredze noteiktajā profesijā vai nozarē. Savukārt ES zilās kartes izsniegšanai ārzemniekam ir jābūt vismaz 5 gadu darba pieredzei attiecīgajā nozarē vai augstākajai izglītībai noteiktajā profesijā vai nozarē.

Pastāv atšķirība arī nepieciešamo darba pieredzi apliecinošu dokumentu apjomā. Termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai pietiek ar rekomendācijas vēstulēm no ārzemnieka iepriekšējiem darba devējiem, bet ES zilās kartes izsniegšanai, ja ārzemnieks tiks nodarbināts profesijā, kas ietilpst nacionālās statistiskās klasifikācijas profesiju klasifikatora pirmajā vai otrajā pamatgrupā, piemēram, vadītāja, vecākā speciālista, programmētāja, lietojumprogrammu veidotāja vai analītiķa amatā, ir nepieciešams iesniegt arī izziņu no ārvalsts nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes par ārzemnieka nomaksāto nodokļu apmēru.

Minimāla darba samaksa

ES zilās kartes turētājam minimālais darba samaksas apmērs ir augstāks nekā termiņuzturēšanās atļaujas turētājam.

Nodarbinot termiņuzturēšanās atļaujas saņēmēju, darba samaksas apmēram ir jābūt ne mazākam par vidējo bruto darba samaksu nozarē vai ar nozares ģenerālvienošanos noteikto minimālo darba samaksu iepriekšējā gadā, izņemot, ja vidējā darba samaksa nozarē ir augstāka par Latvijā strādājošo vidējo bruto darba samaksu. Piemēram, informācijas tehnoloģiju nozarē darba samaksas apmēram ir jābūt ne mazākam par Latvijā strādājošo vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā, kas šobrīd ir 1537 eiro.

Nodarbinot ES zilās kartes saņēmēju, darba samaksas apmēram ir jābūt ne mazākam par Latvijā strādājošo vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,5 (šobrīd 2306 eiro) vai koeficientu 1,2, ja ārzemnieks tiks nodarbināts profesijā, kurā prognozē būtisku darbaspēka trūkumu (šobrīd 1844 eiro).

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.