Drīzumā gaidāmi grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Civilprocesa likumā (CPL), kas radīs iespēju Latvijā patērētājiem apvienoties speciālā kolektīvā prasībā pret tirgotāju vai ražotāju, lai kopīgi aizsargātu savas tiesības. Šie grozījumi ir saistīti ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas ieviešanu, kas radīta ar mērķi veicināt patērētāju aizsardzību vienādot kolektīvās aizsardzības mehānismus ES ietvaros.

Raksta līdzautore: Lūcija Strauta, SIA “ZAB Sorainen” zv. advokāta palīdze

Šobrīd Latvijā patērētāju tiesību kolektīvo aizsardzību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ar uzraugošās iestādes pilnvarām. PTAC rīcībā ir dažādi tiesiski līdzekļi, lai izbeigtu uzņēmuma veiktus pārkāpumus, piemēram, pieprasīt pārtraukt pārkāpumu un veikt korektīvas darbības, uzdot atsaukt neatbilstošas un bīstamas preces, kā arī piemērot sodus. Tomēr PTAC nevar noteikt pienākumu uzņēmumiem maksāt cietušajiem patērētajiem kompensācijas. Lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu, patērētājiem individuāli ir jāiesniedz prasība tiesā, ieguldot gan laiku, gan resursus prasības sagatavošanā un tiesvedības gaitā.

Lai arī CPL pieļauj procesuālo līdzdalību, ļaujot prasību celt vairākiem prasītājiem pret vienu atbildētāju (vai otrādi), tās nav kolektīvās direktīvas 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai izpratnē. Ieviešot šo direktīvu, likumā tiks noteiktas īpašas prasības patērētāju pārstāvjiem, kā arī speciāli procesuālie noteikumi šādu strīdu izšķiršanā.

Viens nav cīnītājs

Tā vietā, lai katrs patērētājs vērstos tiesā atsevišķi, patērētāju kolektīvā prasība kā tiesību aizsardzības līdzeklis ļauj īpašām organizācijām celt kolektīvu prasību pret uzņēmumu to patērētāju vārdā, kuru tiesības tas ir pārkāpis. Atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem PTAL patērētāju kolektīvā prasība ir prasība, kuru kvalificētā institūcija iesniedz tiesā kā prasītājs patērētāju labā par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu vai patērētāju tiesību pārkāpuma konstatēšanu un pārtraukšanu kopā ar patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šādas prasības varēs iesniegt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, kamēr vien pārkāpumi ir saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību.

Patērētāju kolektīvā aizsardzība, salīdzinājumā ar individuālajiem prasījumiem, ir efektīvāks tiesību aizsardzības. Pirmkārt, kolektīvā prasība ļauj daudz labāk novērtēt pārkāpuma apmēru un ietekmi uz patērētāju tiesībām kopumā. Piemēram, persona, kas maldinošas reklāmas ietekmē pret pašas gribu ir abonējusi kādu pakalpojumu internetā, par kuru komersants iekasē vien dažus eiro, visticamāk šīs nelielās summas dēļ nedosies uz tiesu. Labākajā gadījumā tā uzrakstīs dusmīgu komentāru uzņēmuma mājaslapā un informēs PTAC. Tomēr, ja no negodīgās komersanta rīcības ir cietuši vairāki simti vai tūkstoši patērētāju, tad, apvienojot prasījumu, iespējas panākt negodīgas komercprakses izbeigšanu. Arī kompensāciju piedziņa šādos gadījumos ir daudz reālāka, jo kopējais prasījums sasniedz vairākus tūkstošus.

Patērētāju kolektīvā prasība kā tiesību aizsardzības līdzeklis ļauj īpašām organizācijām celt kolektīvu prasību pret uzņēmumu to patērētāju vārdā, kuru tiesības tas ir pārkāpis.

Otrkārt, direktīvas mērķis ir novērst šķēršļus, kas var atturēt patērētājus no savu tiesību aizsardzības, piemēram, finansiālās izmaksas. Tā kā patērētāju kolektīvajā prasībā prasītājs ir procesuāli kvalificēta institūcija, patērētājiem nav pienākums segt tiesvedības izmaksas. Direktīva pieļauj arī to, ka kvalificētās institūcijas ir tiesīgas saņemt trešo personu finansējumu. Tā prasībai varēs pievienoties arī patērētāji ar zemiem ienākumiem, jo tiem nebūs jāsedz tiesvedības izmaksas. Pārstāvības prasība atvieglo arī procesuālo slogu, jo visu prasības sagatavošanas darbu veic organizācija, kas to iesniedz. Tā direktīva tiesību aizsardzību padara pieejamāku patērētājiem.

Kvalificētās institūcijas patērētāju kolektīvajai pārstāvībai

Kolektīvajās prasībās patērētāju vārdā rīkosies kvalificētas institūcijas – speciāli reģistrētas organizācijas, kurām likumā tiks izvirzītas īpašas prasības. Proti, lai PTAC varētu iekļaut organizāciju kvalificēto institūciju sarakstā, tai ir jāatbilst likumā noteiktām prasībām, tai skaitā, tai ir:

  • jābūt juridiskai personai, kura faktisko sabiedrisko darbību patērētāju interešu aizsardzības jomā veic vismaz 12 mēnešus;
  • tās darbības mērķis nav peļņas gūšana;
  • tai jābūt neatkarīgai, un to nedrīkst ietekmēt personas, kas nav patērētāji (jo īpaši tirgus dalībnieki;
  • ir jāatklāj tās organizatoriskā, vadības un biedru struktūra, mērķi, darba metodes un darbības;
  • viens no tās darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses.

Kvalificētās institūcijas iedalāmas pastāvīgās kvalificētās institūcijās jeb tādās, kas darbojas ilgstoši, un ad hoc – tādās, kas nodibinātas konkrētai prasības celšanai. Sarakstu ar Latvijas kvalificētajām institūcijām plānots publicēt PTAC tīmekļvietnē. Patērētāju kolektīvās prasības varēs iesniegt gan par vietēja mēroga, gan pārrobežu pārkāpumiem. Pārrobežu prasības varēs iesniegt tikai pastāvīgas kvalificētās institūcijas.

Prasības sagatavošanas process

Pirms patērētāju kolektīvās prasības iesniegšanas kvalificētajai institūcijai informācija par šādu ieceri jāpublicē mājaslapā, aicinot patērētājus pieteikties dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Tāpat tas ir jāpaziņo PTAC. Lai arī citās valstīs pastāv iespēja kolektīvi pārstāvēt nenoteiktu patērētāju loku, Latvijas tiesību sistēmā nav paredzēts zaudējumu atlīdzinājums nenoteiktam patērētāju skaitam, neizvērtējot katra patērētāja individuālos zaudējumus. Tādēļ Latvijā tiks ieviests tā sauktais aktīvās izvēles mehānisms (opt-in device), proti, lai kvalificētās institūcijas varētu iesniegt prasību patērētāju vārdā, tai ir jāsaņem katra individuālā patērētāja pieteikums jeb piekrišana. Likums arī pieļauj noteikt nelielu dalības maksu. Vienlaikus patērētājiem nav pienākuma segt tiesvedības izmaksas saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību.

Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas, kvalificētajai institūcijai jābrīdina konkrētais atbildētājs, piedāvājot iespēju slēgt izlīgumu noteiktā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 14 dienām. Ja patērētājs nepiekrīt izlīgumam, patērētājs ir tiesīgs izstāties no patērētāju kolektīvās prasības. Šādā gadījuma patērētājs netiek iekļauts izlīgumā. Savukārt, ja puses nespēj panākt izlīgumu, tad kvalificētā institūcija var vērsties tiesā.

Speciāli noteikumi trešo personu finansējumam

Balstoties uz likuma grozījumiem, tiek izstrādāti noteikumi tiesvedības finansējumam, ko kvalificētās institūcijas drīkst saņemt arī no trešajām personām. Līdz šim Latvijā tas nebija speciāli regulēts. Tāpat tiek paredzēts arī aizliegums, kas liedz kvalificētajai institūcijai saņemt šādu finansējumu no atbildētāja vai tā konkurentiem. Tiesīgās iestādes varēs saņemt finansējumu arī no valsts budžeta līdzekļiem, kas šim mērķim piešķirti PTAC.

Latvijā tiks ieviests tā sauktais aktīvās izvēles mehānisms, proti, lai kvalificētās institūcijas varētu iesniegt prasību patērētāju vārdā, tai ir jāsaņem katra individuālā patērētāja pieteikums jeb piekrišana.
Savukārt CPL grozījumos noteikts, ka lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām, tiesa izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem. Tomēr kā īpašs procesuālais noteikums minams tiesas noteikts termiņš, kas nevar būt īsāks par 60 dienām, kura laikā prasītājs varētu izsludināt atkārtotu patērētāju pieteikšanos kolektīvajai prasībai. Tāpat prasītāji, iesniedzot patērētāju kolektīvo prasību, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu maksas.

Attiecībā uz prasības iesniegšanu tiesā ir paredzēts, ka tikai kvalificētajai institūcijai ir prasītāja tiesības un pienākumi. Tas nozīmē, ka patērētāji patērētāju kolektīvajā prasībā nav lietas dalībnieki. Katram individuāli nebūs tiesību iejaukties procesuālos lēmumos, ko pieņēmušas kvalificētās institūcijas, vai pārsūdzēt nolēmumus, ko pieņēmusi tiesa. Pieteikums par dalību patērētāju kolektīvajā prasībām apliecinās patērētāja pilnvarojumu kvalificētajai institūcijai veikt likumā paredzētās darbības saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību. Lai pievienotos kolektīvajai prasībai, patērētājam kā fiziskai personai nebūs tiesā jāiesniedz notariāli apliecināta pilnvara – arī tā tiek veicināta tiesas pieejamība patērētājiem.

Kad gaidāmi jaunie grozījumi

Lai gan direktīvas prasību pārņemšanas termiņš noslēdzās 2022.gada 25.decembrī, Latvija, tāpat kā vairākas citas ES valstis, tās vēl nav paspējusi ieviest. Šobrīd Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus abos likumos un iesniedzis tos izskatīšanai Saeimā. Lai arī Patērētāju kolektīvās pārstāvības direktīva nosaka, ka tās noteikumi dalībvalstīm jāpiemēro no šī gada 25.jūnija, nav zināms, kad minētie grozījumi likumos tiks pieņemti Saeimā un kad tie stāsies spēkā.