Pēc Krievijas militārā uzbrukuma Ukrainai daudzviet pasaulē, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) un Amerikas Savienotajās valstīs, ieviestas finanšu sankcijas pret plašu fizisku un juridisku personu loku. Ar šīm sankcijām tiek iesaldēti tām pakļauto personu finanšu līdzekļi, tādēļ ar tām nav iespējams veikt nekāda veida darījumus. Ko darīt kreditoram, ja sankcijām ticis pakļauts tā parādnieks? Kā atgūt parādu no sankcionētas personas?

Raksta autors: Edvīns Draba, SIA “Sorainen ZAB” zvērināts advokāts

Līdzautors: Kristers Pētersons, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīgs

Parādu atgūšana no sankcijām pakļautas personas var būt sarežģīts un ilgs process. Pirms šī procesa uzsākšanas var būt nepieciešams salīdzināt un izvērtēt parāda apjomu ar laiku un potenciālajām finansiālajām izmaksām, ko šo līdzekļu atgūšana varētu prasīt.

Sankcijām pakļautās personas

Saskaņā ar regulas 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, 2.pantu tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir jebkuru regulas 1.pielikumā uzskaitīto fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, vai ar tām saistītu personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 2.panta 2.daļā noteikts, ka visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Tas paredz, ka ikvienam ir pienākums veikt savu darījumu partneru izpēti un pārliecināties, vai attiecīgajai personai nav piemērotas šādas sankcijas. Respektīvi, personai pirms darījuma veikšanas (tostarp maksājuma saņemšanas par iepriekš noslēgtu darījumu) ir jāpārliecinās, ka persona, ar kuru tā vēlas noslēgt kādu tiesisku darījumu vai saņemt maksājumu, nav pakļauta sankcijām.

To, vai konkrētā persona ir pakļauta ES sankcijām, var pārbaudīt, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) uzturētajā datubāzē ievadot konkrētas personas datus. Pārbaudes veikšanai iespējams izmantot arī ES izstrādāto rīku – sankciju karti.

Sankcionēto personu maksājumu iespējas

Atbilstoši regulai 269/2014 būtiski, no kāda tiesiska darījuma izriet parādnieka saistības. Proti, nav nozīmes, vai sankcijām pakļautajam parādniekam ir jāmaksā aizdevuma līgumā noteiktie maksājumi (pamatparāds, procenti) vai jāizpilda jebkāda cita saistība, uz kuras pamata sankcijām pakļautajai personai ir pienākums maksāt finanšu līdzekļus kreditoram.

Regulā paredzēti vairāki izņēmuma gadījumi, kuros sankcijām pakļautā persona tomēr var veikt maksājumus. Šeit ir būtiski izdalīt divus atsevišķus gadījumus, pirmkārt, kad sankcijām pakļautā persona brīvprātīgi ir gatava izpildīt savas saistības, otrkārt, gadījumus, kad tā nevēlas to darīt vai saistības neatzīst.

Brīvprātīgi veiktie maksājumi

Lai kreditors varētu saņemt maksājumu (atgūt parādu) no sankcionētas personas, tam ir jāsaņem attiecīgās ES dalībvalsts kompetentās iestādes atļauja. Saskaņā ar regulas 6.panta 1.daļu kompetentā iestāde var šādu atļauju sniegt, ja ir konstatējusi, ka:

  • konkrētais līgums noslēgts vai saistība ar sankcionēto personu ir radusies, pirms šī persona iekļauta sankciju sarakstā;
  • līdzekļi vai saimnieciskie resursi 1.pielikumā minētajai personai, vienībai vai struktūrai ir jāizmanto, lai veiktu maksājumu;
  • ar maksājumu netiek tieši vai netieši darīti pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi sankcionētai personai.

Personai pirms darījuma veikšanas ir jāpārliecinās, ka persona, ar kuru tā vēlas noslēgt kādu tiesisku darījumu vai saņemt maksājumu, nav pakļauta sankcijām.

Latvijā šī kompetentā iestāde ir Latvijas Banka (LB). Tas nozīmē, ja kreditoram ir bankas konts kādā Latvijā reģistrētā kredītiestādē, tad maksājumu no sankcionētās personas tā varēs pieņemt tikai tad, ja būs saņemta LB atļauja. Ja kreditora bankas konts atrodas kādā citā ES dalībvalstī, tad būs jāsaņem attiecīgās valsts kompetentās iestādes atļauja. Lai LB varētu izvērtēt atļaujas izsniegšanu, sankcionētajai personai vispirms jāvēršas pie savas finanšu iestādes, kas iesaldējusi līdzekļus, ar iesniegumu, kurā sniegts darījuma pieļaujamības juridiskais izvērtējums, pievienojot visus nepieciešamos dokumentus, kas pamato sankciju regulējumā noteikto izņēmumu. Ja, izvērtējot iesniegumu un pievienotos dokumentus, finanšu iestāde secina, ka darījums atbilst sankciju regulējumā noteiktam izņēmumam, tai ir jāvēršas LB ar pamatotu iesniegumu un jālūdz izsniegt atļauja konkrētu iesaldēto līdzekļu atbrīvošanai vai arī to padarīšanai par pieejamiem.

Piespiedu kārtā izpildāma saistība

Situācijā, kad parādnieks nepilda savas saistības, galvenais piespiedu mehānisms pēc būtības ir vienāds, neatkarīgi no tā, vai persona ir sankcionēta, proti, jāvēršas tiesā.

Pēc tiesas sprieduma saņemšanas var piemērot regulas 5.pantu, kurš nosaka, ka ES dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu atbrīvošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • uz līdzekļiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad parādniekam tika piemērotas sankcijas;
  • pirms vai pēc minētās dienas ES pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāms tiesas nolēmums;
  • līdzekļus izmantos vienīgi, lai izpildītu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma;
  • nolēmums nav pieņemts par labu kādai no sankcionētajām personām;
  • šāda nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

Iepriekš minētais izņēmums pēc būtības ir ļoti līdzīgs jau aprakstītajam procesam, kurā ES dalībvalsts kompetentā iestāde atļauj brīvprātīgi veiktu maksājumu. Būtiski ņemt vērā, ka saskaņā ar regulas 5.pantu šķīrējtiesas spriedumiem piemēro stingrāku regulējumu nekā valsts tiesu spriedumiem, proti, šķīrējtiesas spriedums ir izpildāms tikai, ja tas pieņemts pirms personas iekļaušanas sankciju sarakstā, bet valsts tiesas spriedums – arī tad, ja tas pieņemts pēc personas pakļaušanas sankcijām.

Jāizvērtē arī tas, kur un kā šo spriedumu varēs izpildīt piespiedu kārtā. Situācijā, ja visi sankcionētā parādnieka finanšu līdzekļi ir Krievijas finanšu iestādēs, tad principā ir skaidrs, ka ES dalībvalstu tiesas spriedums izpildīts netiks. Savukārt, ja sankcijām pakļautajam parādniekam kādā no dalībvalstīm ir bankas konts kredītiestādē, kurā ir iesaldēti tā finanšu līdzekļi, tad ir jāvēršas konkrētās valsts kompetentajā iestādē ar lūgumu atļaut saņemt tā iesaldētos finanšu līdzekļus, balstoties uz šo spriedumu.

Svarīgi norādīt, ka no 2024.gada 1.aprīļa FID ir centrālā kompetentā iestāde ES regulās un lēmumos paredzēto sankciju piemērošanas jautājumos. Šis fakts nākotnē noteikti atvieglos atļauju saņemšanu šo izņēmumu piemērošanai.