Katra uzņēmuma vai iestādes darbība neizbēgami atstāj iespaidu uz vidi un sabiedrību, tomēr pasūtītāji var rīkot ilgtspējīgus iepirkumus, piemēram, zaļos publiskos iepirkumus vai sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus. Tam ir potenciāls samazināt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un panākt uzlabojumus sabiedrībai būtisku problēmu risināšanā. Kā iepirkuma nosacījumos integrēt vides un sociālos kritērijus, lai tas būtu ilgtspējīgs iepirkums?
Raksta autore: Sabīne Stirniņa, SIA “Sorainen ZAB”, jurista palīdze
Līdzautore: Diāna Adamoviča, SIA “Sorainen ZAB” juriste
Zaļais publiskais iepirkums
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1.panta 34.punktu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 1.panta 33.punktu zaļais publiskais iepirkums ir process, kurā iestāde cenšas iepirkt preces un pakalpojumus, kuru ietekme uz vidi visā to dzīves ciklā būtu mazāka nekā tādām precēm un pakalpojumiem, kam raksturīgas tādas pašas primārās funkcijas, bet kas būtu iepirkti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.
Rīkojot zaļo publisko iepirkumu, ir iespējams samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Šāda veida iepirkuma procedūras var veicināt arī labākus darba apstākļus, piemēram, transports ar samazinātu izmešu apjomu veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanos un mazinās elpceļu saslimstības risku. Turklāt zaļais publiskais iepirkums var rezultēties arī ar ietaupījumiem budžetā – aprites cikla analīze un izmaksu aprēķināšana ļauj iegūt lielāku izpratni par produkta patieso ekonomisko ietekmi un panākt līdzekļu ekonomiju.
Vides kritēriji iepirkumā
Sākotnējais solis vides kritēriju integrēšanā, protams, būs tirgus izpētes veikšana un konsultāciju rīkošana. Zināšanas par tirgu, piemēram, videi nekaitīgu alternatīvu pieejamība, izmaksas un iespējamās praktiskās sekas, ļaus izlemt, kā vislabāk iekļaut vides kritērijus un kādi tie būs. Šādus kritērijus ir iespējams iekļaut dažādos iepirkuma posmos – sākot ar tehniskajām specifikācijām un beidzot ar iepirkuma līguma izpildi.
Atbilstoši direktīvai 2014/24/ES par publisko iepirkumu un direktīvai 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno personas, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, tehniskās specifikācijas var formulēt, atsaucoties uz Eiropas, starptautiskajiem vai nacionālajiem standartiem. Tās var arī formulēt, atsaucoties uz veiktspēju vai funkcionālām prasībām. Uz veiktspēju balstīta pieeja parasti sniedz plašākas iespējas inovācijām un dažos gadījumos kalpo kā virzītājspēks jaunu tehnisko risinājumu izstrādāšanai. Pasūtītājs var, piemēram, norādīt, ka ēkā ir jābūt nemainīgai iekštelpu temperatūrai 18–20°C robežās, ļaujot pretendentiem piedāvāt dažādus variantus.
Vairāku variantu piedāvāšana ir līdzeklis, lai tehniskajās specifikācijās ieviestu lielāku elastību, piemēram, pasūtītājs var norādīt, ka nepieciešams iepirkt automobili ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, taču kā variantu atļaut piedāvāt arī elektromobili vai automobili ar alternatīvu degvielu. Pēc tam šādi piedāvājumi tiek novērtēti, balstoties uz tiem pašiem piešķiršanas kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir būtisks instruments, lai tradicionālo publisko iepirkumu pieeju, kurā galvenais uzsvars tiek likts uz viszemāko cenu vai vislabāko cenas un vērtības attiecību, pārvērstu par procesu, kurā pasūtītāji nodrošina, lai iepirkuma rezultātā tiktu panākti dažādi sociālie ieguvumi. Šāda publiskā iepirkuma rīkošana var veicināt nodarbinātības iespējas un sociālo iekļaušanu, piemēram, nodarbinot personu ar invaliditāti līguma izpildē, ilgtspējības mērķu sasniegšanu, cilvēktiesību ievērošanu, vides pieejamību un ētiskas tirdzniecības jautājumu risināšanu, piemēram, izsekojot piegādes ķēdi, tiek nodrošināts, ka ražošanā nav izmantots bērnu darbs vai darbaspēkam ir radīti cilvēcīgi apstākļi.
Sociālie kritēriji iepirkumos
Līdzīgi kā ar zaļajiem publiskajiem iepirkumiem, pirmkārt, ir būtiski, lai sociāli atbildīgs publiskais iepirkums tiktu plānots un īstenots ar skaidri noteiktiem mērķiem. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt stratēģiju, kas nosaka sociāli atbildīga publiskā iepirkuma principus, precizē iestādes sociālās prioritātes, kā arī identificē visatbilstošākās iepērkamās preces vai pakalpojumus.
Otrkārt, ir svarīgi nodrošināt, ka pēc precēm vai pakalpojumiem pastāv reāls pieprasījums, un noteikt, kā šo vajadzību apmierināt sociāli visatbildīgākajā veidā.
Ņemot vērā noteiktos mērķus, pasūtītājiem jāizvēlas piemērotākais veids, kā iepirkumā iekļaut sociālos apsvērumus. Tos var integrēt visās ar preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu saistītās darbībās – no atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procesa līdz pat sasniegto rezultātu uzraudzībai.
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
