Praksē aizvien nereti ir sastopamas situācijas, kurās uzņēmums paļaujas, ka, ja par darbinieka vai pakalpojuma sniedzēja darbu samaksāts, tad šī samaksa ietver arī tiesības ar autora radīto darbu rīkoties brīvi, pēc saviem ieskatiem. Taču juridiski šādas tiesības ir tikai tad, ja puses par to ir vienojušās un ja tas ir pienācīgi atrunāts noslēgtajā līgumā.

Ko nedrīkst aizmirst, slēdzot līgumus ar darbiniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem, lai drīkstētu izmantot viņu radītos darbus? Īsā atbilde – par autora darbu, konkrēti, par autora mantisko tiesību licencēšanas vai atsavināšanas noteikumiem jeb autortiesību klauzulām.

Kas ir autora mantiskās tiesības?

Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs, proti, autoram saistībā ar radīto darbu pieder Autortiesību likuma (AL) 14.pantā uzskaitītās autora personiskās tiesības, kuras ir neatsavināmas. Viena no tām ir tikt atzītam par autoru. Vienlaikus autoram piemīt arī AL 15.pantā uzskaitītās autora mantiskās tiesības, kas ir atsavināmas vai licencējamas, piemēram, tiesības reproducēt (kopēt darbu), tiesības padarīt darbu pieejamu sabiedrībai, u. c.

Līgumos ar darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams ietvert autortiesību klauzulas, kas, papildus AL aprakstītajiem gadījumiem, arī paredz autora mantisko tiesību licencēšanu vai atsavināšanu.

Ar ko atšķiras licencēšana no atsavināšanas?

Autora mantisko tiesību licencēšana nozīmē, ka autors sniedz rakstveida atļauju licences ņēmējam darbu izmantot konkrētā veidā un apjomā, skaidrots AL 40.pantā. Tātad licences ņēmējs nevar izmantot darbu veidā, kas nav noteikts licencē vai licences līgumā.
Savukārt, autora mantisko tiesību atsavināšana nozīmē, ka autora mantiskās tiesības pāriet tiesību ieguvējam. Pats autors atsavinātās mantiskās tiesības nevar izmantot vai nodot citiem, jo tam tās vairs nepieder, bet ieguvējs ar tām var brīvi rīkoties.

Vai visos līgumos ir svarīgi ietvert autortiesību klauzulas?

Nē. Autortiesību klauzulas ir svarīgi ietvert tādos līgumos ar darbiniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības rezultātā tiek radīts autora darbs, piemēram, datorprogrammas, reklāmas saturs, raksti, grāmatas, foto vai audiovizuāls saturs, dizaina darbi, rasējumi, skices, u. c.

Ja darbinieks, pildot darba pienākumus, ir izstrādājis datorprogrammu, tad visas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav paredzēts citādi.

Autortiesību klauzulas būtu ieteicams ietvert līgumos par reklāmas materiālu izstrādi, lai nerastos strīdi par to, kā un kur ir ļauts izmantot izgatavotos reklāmas materiālus. Tupretim līgumos par tādu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, kas aptver standarta deklarāciju sagatavošanu un iesniegšanu, ietvert autortiesību klauzulas būtu nepraktiski, jo šādu dokumentu aizpildīšanas rezultātā netiek radīts autora darbs.

Kam pieder autortiesības?

Vai darba devējam vai pasūtītājam automātiski nepieder tas, ko rada darbinieks vai nodrošina pakalpojumu sniedzējs? Nē, izņemot AL īpaši uzskaitītos gadījumus.

No AL 2.panta 1.daļas un 3.panta 1.daļas izriet vispārējais princips – autortiesības uz darbiem, sākot no to radīšanas brīža un neatkarīgi no tā, vai darbs tiek pabeigts, pieder autoram, proti, fiziskajai personai, kas attiecīgo darbu rada. Tātad autortiesības pieder darbiniekam vai pašnodarbinātajai personai, kas rada darbu un kuru nodarbina darba devējs vai pakalpojuma sniedzējs. Kā minēts iepriekš, autoram pieder gan atsavināmas mantiskās, gan neatsavināmas personiskās tiesības.

Tomēr AL 12.panta 2.daļa nosaka izņēmumu minētajam vispārējam principam darba tiesiskajās attiecībās. Proti, ja darbinieks, pildot darba pienākumus, ir izstrādājis datorprogrammu, tad visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav paredzēts citādi. Būtībā šis pants izslēdz nepieciešamību ietvert darba līgumā ar programmētāju autortiesību klauzulu (ja vien nerodas nepieciešamība detalizētāk atrunāt kādu no raksta turpinājumā minētajām niansēm).

Lai piemērotu AL 12.panta 2.daļas izņēmumu, darba devējam jāspēj pierādīt, ka darbinieks ir izstrādājis datorprogrammu pildot darba pienākumus vai darba uzdevumu. Kā pierādījums varētu būt, piemēram, atbilstoši profesiju klasifikatoram darba līgumā norādītā darbinieka profesija “programmētājs” vai arī amata apraksts, kurā norādīts, ka darbiniekam ir jāizstrādā datorprogrammas.

Tiesības izmantot darbinieka radītu darbu

Attiecībā uz cita veida autora darbiem, kas radīti kopš 2023.gada 5.aprīļa, kad stājās spēkā būtiski AL grozījumi, piemērojams AL 12.panta 1.daļā noteiktais izņēmums no vispārējā principa – darba devējs ar darba radīšanas brīdi iegūst tiesības izmantot minēto darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā, ja vien darba līgumā nav paredzēts citādi. Autors var vienoties ar darba devēju par autora mantisko tiesību pāreju darba devējam.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, minētais papildinājums ieviests, lai novērstu risku, ka darba devējs varētu tikt atzīts par autortiesību pārkāpēju gadījumos, kad viņš izmantos darbinieka radītos darbus, ja līgumā ar darbinieku (autoru) nav paredzēta attiecīgo tiesību pāreja darba devējam.

Lai izvairītos no strīdiem, līgumā ar autoru nepieciešams atrunāt to, kā tieši nodoto darbu var izmantot.

Tātad AL 12.panta 1.daļa gadījumos, kad darbinieks darba uzdevumā izstrādā autora darbus, kas nav datorprogrammas, piešķir darba devējam licenci darbinieka darbu izmantošanai. Vienlaikus darbinieka un darba devēja starpā var rasties strīdi par to, vai darba devējs izmanto darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā. Tāpēc, neskatoties uz AL 12.panta 1.daļu, ieteicams līgumos ar darbiniekiem ietvert autortiesību klauzulu, atrunājot darba izmantošanas detaļas, proti, konkrētākus licences noteikumus.

Autortiesību klauzula tik un tā būs nepieciešama, ja darba devējs un darbinieks ir vienojušies, ka darbinieka mantiskās tiesības pāriet darba devējam, jo AL 12.panta 1.daļa piešķir licenci, nevis nodod darba devējam darbinieka mantiskās tiesības.

Ja autors nav darbinieks

Ja autora darbu izstrādā fiziska persona, kas nav darbinieks, tad līgumam piemērojama AL 13.panta 1.daļa, proti, ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.

Autora darbi ir, piemēram, datorprogrammas, raksti, u. c. Lai arī norma paredz autora darba nodošanu pasūtītājam, tā tālāk nepaskaidro, vai šī nodošana ietver darba licenci vai mantisko tiesību nodošanu. Tātad, lai izvairītos no strīdiem, līgumā ar autoru nepieciešams atrunāt to, kā tieši nodoto darbu var izmantot. Strīdus gadījumā būtu pamatoti argumentēt, ka darba nodošana paredz arī tiesības darbu izmantot mērķiem, kurus var secināt no līgumā paustā (analoģijā pēc AL 12.panta 1.daļas). Taču šādas licences konkrēts saturs tāpat paliek neskaidrs. Turklāt grūtāk būtu pamatoti argumentēt, ka autora darba nodošana ietver arī visu no autora darba izrietošo mantisko tiesību nodošanu, jo īpaši AL 16.panta 3.daļas un 40.panta 1.daļas kontekstā.

Ņemot vērā minēto, pasūtītu darbu gadījumā neatkarīgi no tā, vai to izpildi uzņemas pats autors vai saistību uzņemas juridiska persona, līgumā nepieciešams ietvert autortiesību klauzulu, lai izvairītos no strīdiem par izstrādātā darba izmantošanu no pasūtītāja puses.

Ko ietvert autortiesību punktos par mantisko tiesību atsavināšanu?

  • Autora mantisko tiesību un nododamā apmēra precīzu definīciju, piemēram, visas autora mantiskās tiesības vai tikai daļa no tiesībām, kas uzskaitītas AL 15.pantā.
  • Teritorijas aspektus. Ja līgumā, ar kuru autors atsavina savas mantiskās tiesības, teritorija, uz kuru mantiskās tiesības atsavinātas, nav norādīta, tiesības uzskatāmas par atsavinātām valstī, kurā noslēgts līgums.
  • Autora mantisko tiesību nodošanas termiņu, ja tāds ir.
  • Precizējumu, ka autors neizmantos personiskās tiesības aizliegt pārveidot darbu, atsaukt darbu, lemt, kad darbs tiks izziņots pretēji darba devēja vai pasūtītāja interesēm (datorprogrammu gadījumā šādu prezumpciju nosaka AL 14.panta 1.1daļa).
  • Apliecinājumu tam, ka mantiskās tiesības, kas tiek nodotas, pieder atsavinātājam (šis ir īpaši ieteicams gadījumos, ja atsavinātājs ir juridiska persona).
  • Atrunātu tiesību nodevēja iespēja izmantot autora mantiskās tiesības līguma izpildei, ja tas ir aktuāli.
  • Atsavinātāja atbildību, ja nodotās mantiskās tiesības pārkāpj trešo personu tiesības.
    Taisnīgu atlīdzību par autora mantisko tiesību nodošanu. Skaidrības labad līgumā ieteicams noteikt, ka atlīdzība ietver arī atlīdzību par autora mantisko tiesību nodošanu (ja par šo pušu starpā nav paredzēta papildus samaksa).
  • Jāapsver nepieciešamība ietvert precīzākus nosacījumus par autora mantisko tiesību ieguvēja pienākumu sniegt informāciju.

Ko ietvert autortiesību punktos par autora darba licencēšanas gadījumā?

  • Autora mantisko tiesību, kas tiek licencētas un kādā apmērā, aprakstu.
  • Teritoriju, kurā licence ir spēkā. Pretējā gadījumā uzskatāms, ka tā ir spēkā līguma noslēgšanas vai licences izsniegšanas valstī.
  • Licences veidu – vienkārša vai izņēmuma. Vienkāršas licences gadījumā licences devējs var turpināt izmantot licencētās tiesības un izsniegt šādu pašu licenci trešajām personām.
  • Ja autora darbu nepieciešams ļaut izmantot trešajām personām, tad klauzulā jāiekļauj arī apakšlicences nosacījumus. Šis punkts var būt piemērojams arī tad, ja autora darbu paredzēts izmantot saistītajām sabiedrībām, jo juridiski tās uzskatāmas par atsevišķām juridiskām personām.
  • Licences termiņu. Ja licence nav ierobežota laika ziņā, licences devējs var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci, sešus mēnešus iepriekš paziņojot par uzteikumu. No šīs normas nav iespējama atkāpšanās.
  • Licences devēja atbildību, ja piešķirtās licences izmantošana pārkāpj trešo personu tiesības.
  • Taisnīgu atlīdzību par autora darba izmantošanu. Ja licence tiek sniegta kopā ar citu pakalpojumu, skaidrības labad ieteicams ietvert atrunu, ka līgumā ietvertā atlīdzība ietver atlīdzību par licenci (ja šāda ir pušu vienošanās).
  • Jāapsver nepieciešamība ietvert precīzākus nosacījumus par autora mantisko tiesību ieguvēja pienākumu sniegt informāciju.
  • Klauzulās par mantisko tiesību nodošanu vai autora darbu izmantošanu (licenci) atkarībā no situācijas var būt vērtīgi ietvert arī citus nosacījumus.

Ja līgumā nav atrunātas autortiesības

Ko darīt, ja jau noslēgtā līgumā autortiesības nav atrunātas? Pirmkārt, jāsaprot, kāds darbs ticis radīts un kā to nepieciešams izmantot. Otrkārt, jāizvērtē, ko likums nosaka attiecībā uz darba devēja vai pasūtītāja tiesībām izmantot darbu. Atkarībā no gūtajiem secinājumiem var piedāvāt grozījumus līgumos vai noformēt rakstveida apliecinājumu par darba izmantošanu.

Cita veida intelektuālais īpašums

Nedrīkst aizmirst arī par cita veida intelektuālo īpašumu, taču jāņem vērā attiecīgā intelektuālā īpašuma veida aizsardzības īpatnības. Piemēram, ja darbinieka vai pakalpojumu sniedzēja (tā darbinieku) uzdevums ir radīt izgudrojumu, kas var tikt patentēts, līgumā nepieciešams ietvert šai situācijai piemērotu klauzulu. Var būt vērtīgi precizēt, ka darbinieks, kurš ir izgudrotājs, sniegs nepieciešamo palīdzību patenta reģistrācijai. Ja izgudrotājdarbību veic persona, kas nav darbinieks, vai arī ja darbinieka pienākums nav bijis veikt izgudrotājdarbību, jāatrunā arī tas, vai izņēmuma tiesības, kas izriet no patenta, pieder darba devējam/pasūtītājam.