Mediācijas koncepts ir ļoti sens, taču mūsdienu izpratnē, mediācija kā strukturēts process ir salīdzinoši jauna metode strīdu risināšanā. Mediāciju kā vienu no alternatīvo strīdu risināšanas līdzekļiem var izmantot, lai atrisinātu dažādus strīdus. Visbiežāk tā tiek izmantota ģimenes, komerctiesību un darba tiesību strīdos. Bet vai mediācija būtu efektīvs strīdus risināšanas rīks arī apdrošināšanas tiesībās? To pētīsim šajā rakstā.

Raksta autore: Hannelora Voiciša, SIA “Sorainen ZAB” , jurista palīdze

Līdzautori: Gabriela Mora Petroviča, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze, un Kristaps Višs, sertificēts mediators

Apdrošināšanas tiesību strīdos Latvijā mediācija tiek izmantota reti. Vieni no galvenajiem iemesliem tam ir sabiedrības informētības trūkums par mediācijas priekšrocībām un pieradums domstarpības risināt tiesā, kas bieži tiek uztverts kā vienīgais pareizais un oficiālais risinājums. To ataino arī 2020.gada pētījumā “Pieeja tiesiskumam Latvijā” secinātais, ka sabiedrībai ir vājas zināšanas par mediāciju un tās priekšrocībām salīdzinājumā ar tiesas procesu. Tāpat iespējams, ka pašām apdrošināšanas sabiedrībām vēl nav izveidojusies pieredze, kā efektīvi izmantot mediāciju konfliktu risināšanā, kas var kavēt mediācijas kā domstarpību risināšanas iespēju apdrošināšanas tiesībās.

Kas ir mediācija?

Mediācijas skaidrojums ir ietverts Mediācijas likuma (ML) 1.panta 1.punktā un noteic, ka mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.

Mediācijas procesu vada sertificēts mediators vai mediators, kuru izvēlas puses  un kurš var objektīvi novērtēt situāciju un apskatīt problēmu no cita skatupunkta. Gadījumā, ja puses nevar vienoties par mediatora izvēli, atbilstoši ML 7.pantam Sertificētu mediatoru padomei ir tiesības ieteikt mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. Mediatora galvenais uzdevums, vadot mediācijas procesu, ir palīdzēt pusēm saprast savas un pretējās puses intereses, vienlaikus mudinot katru no pusēm piedāvāt iespējamos risinājumus.

Atšķirības starp mediācijas un tiesu procesu

Lai precīzāk izprastu mediācijas un tiesas procesa atšķirības, jāizceļ būtiskākās abu procesu atšķirības.

Elastība un neformāls process

Mediācija ir elastīgs un neformāls process, kas tiek koncentrēts uz nākotnes risinājumiem. Mediācijas norise var tikt pielāgota pēc pušu vajadzībām, pusēm pašām izvēloties mediācijas norises laikus, biežumu un vietu. Tāpat mediators var pielāgot sarunu struktūru un veidu atbilstoši domstarpību būtībai un pušu vajadzībām. Mediācijas procesā puses domstarpību risinājumu var meklēt, izstrādājot tādu izlīgumu, kas vislabāk atbilst to interesēm. Mediators, savukārt, var pielāgot mediācijas procesa gaitu atkarībā no konfliktējošo pušu attiecībām un vajadzībām. Tāpat mediators var izmantot dažādas mediācijas tehnikas, atkarībā no tā, kas vislabāk varētu palīdzēt sasniegt mērķi.

Tiesas process, turpretim, ir stingri reglamentēts un formāls. Proti, tas ir balstīts uz stingriem procesuāliem noteikumiem. Tiesas procesā tiesnesis ir kā neitrāls uzraugs, kas nodrošina procesa norisi atbilstoši likumam. Tāpat tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz likumu un iesniegtajiem pierādījumiem. Tiesas procesā ir noteikta stingra, likumā noteikta pierādījumu iesniegšanas kārtība. Tā, piemēram, atbilstoši Civilprocesa likuma 94.-95.panta noteikumiem iesniegtajiem pierādījumiem jābūt pieļaujamiem un attiecināmiem. Tiesas sēdes tiek plānotas atbilstoši tiesas grafikiem, un pusēm ir jāievēro likumā noteiktie termiņi, jo jebkura kavēšanās var izraisīt kādai no pusēm var būt nelabvēlīgas sekas.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.