Uzņēmumiem zināmākā situācija, kad tiek slēgts patapinājuma līgums, ir par darbiniekam piederoša transportlīdzekļa lietošanu darba vajadzībām. Tomēr šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad var slēgt patapinājuma līgumu. Kad tas būtu slēdzams? Kādas ir šī līguma nianses?
Raksta autore: Gabriela Mora Petroviča, SIA “Sorainen ZAB” , jurista palīdze
Līdzautore: Agneta Rumpa, SIA “ ZAB” zvērināta palīdze.
Patapinājuma līgums – būtība
Patapinājuma līgums ir līgums, kura ietvarā persona nodod konkrētu lietu citai personai lietošanai ar nosacījumu, ka šī lieta tiks atdota atpakaļ pēc noteiktā laika vai pēc noteiktu nosacījumu izpildes. Atšķirībā no nomas vai īres līguma, patapinājuma līguma gadījumā lieta tiek nodota bez atlīdzības.
Bieži praksē cilvēki lieto frāzes kā “Aizdod man” vai “Man vajag aizņemties”, kas faktiski atspoguļo patapinājuma būtību. Tomēr ir svarīgi saprast, ka patapinājums nav gluži tas pats kas aizdevums. Patapinājuma ņēmējs nesaņem lietu īpašumā vai pat valdījumā; atšķirībā no aizdevuma līguma, patapinājuma ņēmējs ir tikai lietas turētājs.
Ir jāņem vērā, ka patapinājuma ņēmējam ir pienākums atdot tieši to pašu lietu, kuru viņš saņēmis. Piemēram, ja viņam tiek patapināti sērkociņi vai cukurs, būtu jāatdod tieši tie paši sērkociņi vai izlietotie cukura graudi, nevis citi. Tādēļ faktiski minētie priekšmeti, kā sērkociņi vai cukurs, nav piemēroti patapinājuma līgumam, jo tieši šos pašus nodedzinātos sērkociņus vai izlietotos cukura graudus atpakaļ atdot nevarēs.
Patapinājuma līguma noslēgšana
Patapinājuma līgumi tiek slēgti dažādos gadījumos, bet bieži tas notiek sadzīviskās situācijās un tiek uztverts kā nosacīts draudzības līgums. Tas pierāda cilvēku gatavību dalīties lietās bez gaidāmas atlīdzības, un parasti šādi līgumi tiek noslēgti starp personām, kuru starpā ir uzticība. Tomēr arī saimnieciskās darbības ietvaros patapinājuma līgumi var pastāvēt, piemēram, patapinot automašīnu saistītam uzņēmumam vai citai personai, ar kuru patapinātājam pastāv uzticības attiecības (šādās situācijās gan jāizvērtē, vai patapinājumu kā bezatlīdzības darījumu pieļauj nodokļus vai komercdarījumus regulējošie tiesību akti).
Patapinājuma priekšmeti var aptvert dažādas lietas – gan kustamas, gan nekustamas, un tās patapināt var gan to īpašnieki, gan personas ar lietošanas vai valdījuma tiesībām. Likums neprasa obligāti lietas piederēšanu patapinātājam, bet visbiežāk patapinātājs būs lietas īpašnieks.
Gadījumā, ja tiek patapināta lieta, kura ir pakļauta reģistrācijai, piemēram, automašīnas patapinājumā, nav nepieciešama patapinājuma reģistrācija. Taču, ja tiek patapināts nekustamais īpašums, zeme vai māja, tās nodošana notiek, izsakot atļauju lietot, turklāt, šādu patapinājumu var nostiprināt zemesgrāmatā.
Līguma ilgums var būt atkarīgs no patapināmā priekšmeta. Piemēram, ja tiek patapināta automašīna, tad iespējams noslēgt līgumu uz konkrētu izmantošanas laiku – vai tas būtu steidzams gadījums vai arī garāks brauciens.
Līgumā par patapinājumu parasti iekļauj dažādus nosacījumus. Civillikums (CL) regulē gan rakstiskus, gan mutiskus patapinājuma līgumus, ciktāl konkrētais līgums nenoteic specifiskus nosacījumus, kas atšķiras no likuma. Līgumā norāda patapinājuma priekšmetu, tā mērķi un noteikumus par lietas uzturēšanu. Termiņi, apdrošināšanas jautājumi un risku sadalījums par lietas bojāeju arī var tikt iekļauti līgumā. Turklāt svarīgi ir noskaidrot, vai izdevumi, kas rodas lietai, ir jāatlīdzina patapinātājam vai nē.
Pušu pienākumi un atbildība par patapināto lietu
Patapinājuma ņēmējam ir dažādi pienākumi, un CL 1953.pants skaidri nosaka, ka lietu nodot citām personām lietošanā nav atļauts. Tas ietver aizliegumu nodot patapināto lietu citam patapinātājam vai trešajai personai bez iepriekšējas vienošanās.
Ja patapinātā lieta ir bojāta vai gājusi bojā, patapinājuma ņēmējs ir atbildīgs par bojājumu, ja viņš ir ļaunprātīgi rīkojies vai nav pienācīgi pasargājis lietu, proti, pieļāvis rupju neuzmanību.
Pēc lietošanas patapinājuma ņēmējam jāatdod lieta tādā pašā stāvoklī, kādā to saņēmis, izņemot dabisko nolietojumu. Kā arī, ja patapinātājs ir guvis peļņu vai citus augļus, tie ir jāatdod patapinātājam – to nosaka CL 1960.pants.
Patapinātājam ir pienākums nodot lietu lietošanai patapinājuma ņēmējam, un nedrīkst pieprasīt atpakaļ lietu pirms līgumā noteiktā termiņa, izņemot, ja patapinātājam pašam ir radusies nepieciešamība lietot šo lietu. Tomēr, ja šāda pirmstermiņa pieprasīšana rada zaudējumus patapinājuma ņēmējam, patapinātājs ir atbildīgs par šiem zaudējumiem.
CL paredz arī tiesības piespiest patapinātāju izpildīt savus pienākumus, tostarp aizturēt lietu. Šī pašpalīdzība ļauj patapinājuma ņēmējam saglabāt kontroli pār lietu, ja ir radušies zaudējumi vai izdevumi saistībā ar patapinātāja rīcību, līdz šie zaudējumi ir segti.
