Darba tiesisko attiecību laikā darba devējs bieži vien publicē dažādus darbinieku fotoattēlus, lai veicinātu uzņēmuma un darbinieku atpazīstamību. Kā rīkoties gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas, bet joprojām tiek publicēti attēli, kuros redzami bijušie darbinieki? Skaidrojam, vai darba devējam ir tādas tiesības un kā rīkoties darbiniekam, ja tas iebilst pret šādu darba devēja rīcību.
Raksta autors: Krišjānis Cercens, SIA “Sorainen ZAB”, jurists
Vispirms jānorāda, ka fotoattēli un video materiāli, kuros ir redzams (identificējams) bijušais darbinieks, ir personas dati, savukārt šo datu izmantošana ir personas datu apstrāde. Personas datu apstrādi Latvijā reglamentē regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka šādu mārketinga materiālu publicēšana ir reklāma, kuras publicēšanas prasības un saturu regulē Reklāmas likums.
Jābūt tiesiskam pamatam
Parasti aktīva darbinieka personas datu apstrāde beidzas, kad tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Taču darba devējs ir tiesīgs turpināt apstrādāt bijušā darbinieka fotoattēlus un video reklāmas vajadzībām, ja šāda apstrāde ir pamatota ar kādu no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punktā minētajiem tiesiskajiem pamatiem, kā arī pastāv skaidrs un noteikts šo datu apstrādes nolūks.
Dažādu datu apstrāde var balstīties uz atšķirīgiem tiesiskiem pamatiem, un darba devējam jebkurā no datu apstrādes posmiem (gan pirms, gan pēc darba attiecību izbeigšanas) ir jāsaprot, uz kāda tiesiska pamata un kādam mērķim šāda apstrāde tiek veikta. Turklāt personas dati var tikt apstrādāti tikai sākotnēji paredzētajiem mērķiem, tādēļ vēlāk tos nevar izmainīt, jo tas ir iespējams tikai izņēmuma situācijās.
Jāvērš uzmanība, ka neatkarīgi no izvēlētā tiesiskā pamata darba devējam personas datu iegūšanas laikā (pirms fotoattēlu vai video uzņemšanas) ir pienākums informēt darbinieku (brīvi un viegli pieejamā veidā – ar privātuma politikas vai atsevišķa paziņojuma starpniecību) par personu datu apstrādes nosacījumiem saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13.pantu, piemēram, par personas datu apstrādes nolūku, personas datu saņēmējiem un pārziņa leģitīmajām interesēm, ja tas ir izvēlēts kā apstrādes tiesiskais pamats. Papildus tam darba devējam ir arī jāizvērtē, vai darbinieku fotoattēlu un video materiālu apstrāde tiek veikta atbilstošā apmērā, proti, jāievēro regulas 5.pantā ietvertais datu minimizēšanas princips.
Kādi var būt tiesiskie pamati?
Darba devējs bijušā darbinieka fotoattēlu un video apstrādei var izmantot dažādus tiesiskos pamatus. Tiesiskā pamata izvēli parasti ietekmē virkne faktoru, piemēram, personas datu apstrādes nolūks, darbinieka iepriekš ieņemtais amats, arī darba uzdevumi u.tml. Taču praksē visbiežāk izmantotie tiesiskie pamati bijušā darbinieka fotoattēlu vai video materiālu izmantošanai ir:
- līguma izpilde (regulas 6.panta 1.daļas b) apakšpunkts);
- piekrišana (regulas 6.panta 1.daļas a) apakšpunkts);
- darba devēja leģitīmās intereses (regulas 6.panta 1.daļas f) apakšpunkts).
Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.
